Uloff na latyšskom
2015-08-11 17:32![[personal profile]](https://www.dreamwidth.org/img/silk/identity/user.png){kind=small}
egilsŠveicieši uz tautas balsojumu ir izlikuši jautājumu par jaunu himnu.
Vai kāds latvietis varētu napadziņiem paskaidrot, ka tā nedrīkst, ka viņus nospers zibinis un paraus peklē belcebulis!
lielās talkas blaknes.
mūsu savāktos maisus aizveda jau aizvakar. taču vakar parādījās vēl čupa ar dažnedažādiem sūdiem (apģērbi, rotaļlietas, kruķi un pat cītīgi sagrābtās aizpērnās lapas wtf). šodien kāds pieveda un nometa turpat tonnu ar būvrgružiem un kaut kādām smirdīgām vatēm*. rīgas mežu darbinieks lēkāja, sprēgāja un sūkstījās, ka tāda pati aina novērojama visā latvijā.
*atgādinu, konteineris konkrēti šādiem atkritumiem ir dažas pieturas tālāk emmas ielā
krievu suga ir vispār diezgan interesants cilvēku paveids.
šodien novēroju trolejbusā, ka 2 krievi ar 0,5 lāčplēsi rokās laipni savām pavadošajām dāmām rāda vidējos pirkstus, attēlo sievišķo sēdēšanu -kāju pār kāju, ķiķina un caur par ''kuricu'' , turpretī meitenes izskatījās tik laimīgas un aplaimotas par šo visu!
kaut visi cilvēki būtu tik pozitīvi!
Haralds: " Dažreiz vajag būs godīgam cilvēkam. " Ilze: " Vienreiz pamēģināju. Nepatika. "
Visiem, kam garšo Laimas "Jaungada" končas - Aspasia (Skrīveru saldumi) "Tumšā šokolāde ar kapučīno". Garšvielu Mix: kanēlis, muskatrieksts, kardamons, koriandrs, melnie un smaržīgie pipari, mmm! ;)
Turpinās svētais krusta karš pret velodrastu negantībām
Turpmāk velosipēdisti pa ietvi varēs braukt tikai izņēmuma gadījumos
Apsveicu, no 27.05 Lattelecoms ir izlēmis, ka bezmaksas e-pasts ir opcija, ko nevajag piedāvāt klientiem. 1,75 eiro mēnesī, mani mazie draudziņi. Citādi 4. jūnijā jūsu pastkastes likvidēsies. ...Iesaku visiem, kas vēl lieto @parks.lv vai @ml.lv, vai @ltk.lv pārdomāt savu dzīvi šai sakarā.
Uzreiz ievietosim īpašu disklaimeri triecienniekiem, kuŗu nesauksim vārdā: jā, mēs, protams, zinām, ka skaidrība — tā ir dzīves norma, un tādi apzīmējumi kā "atturība" tikai mudina domāt, ka tu kaut ko ļoti vērtīgu laid gaŗām. Tāpat mēs saprotam, ka bezjēdzīgi ir stāstīt, ar ko aizstāt alkoholiskus dzērienus — jo, pavei, vai ta' jūs prātojat, ar ko aizstāt dzīvsudrabu savā pārtikā, ne ar ko, vai ne, tā takš ir inde. Tomēr mums ir tāda īpatnība: mūs daudz vairāk interesē, kā kaut ko izdarīt mūsu nepilnīgajā dzīvē, nevis tas, kā lietām vajadzētu izskatīties kādā pārpasaulīgā līmenī, kur spriņģo varavīksnes vemjoši vienradži un cilvēkiem nav nekādu trūkumu, īpatnību un sabiedriskās dzīves.
Tātad. Jūs neticēsit, bet tā tas tiešām ir — vislabākais alkohola aizvietotājs saviesīgos pasākumos ir minerālūdens, tāds ar burbulīšiem un gana izteiktu garšu (jo pudelēs sapildīts krāna ūdens ir apgrēcība pret cilvēci un visu labo, skaisto un tikumīgo.) Ierodies uz ballīti ar Boržomi pudeli, malko un it nebūt nejūties atstāts novārtā.
man iznāca saruna ar pasniedzēju, kura cita starpā vairākkārt pieminēja homoseksuālitāti kā problēmu, jo tā tas tika aplūkots vienā kolēģes darbā. proti, ka homo pāriem ir neiespējama dzīve dažubrīd (te - Latvijā!).
uz mani jau tas neattiecās, bet ja vairākkārt to piemin - jūtos aicināts kautko teikt.
tā nu viņai atbildēju, ka tā ir viltus problēma, tāpat kā sieviešu līdztiesība un zvēru jautājums. jo reālas problēmas ir korupcija, ekoloģija, pārtika un tie stulbie krievi. bet viltus problemātika tiek kurināta, lai novērstu uzmanību no reālajām. un žēl, ka citkārt sakarīgas meičas tākā orvela aitas blēj līdzi muļķībām.
pasniedzēja atbildēja, ka es esot sazvērestību teoriju piekritējs.
Vēl mani ļoti aizkustina, ka LTV, reklamējot savu prezidenta vēlēšanu apskatu, atļaujas paziņot "Latiņa uzstādīta augstu". Nē, dārgie draugi, latiņa nav uzstādīta augstu, latiņa ir nolaista ļoti, ļoti zemu. Pēc preža Bērziņa prasības pret nākamo valsts prezidentu sarukušas līdz "ir pulss" un "spēj pateikt dažus saprotamus teikumus." Ja vēl patrāpīsies kāds, kuŗu negribēsies saukāt par prezi — nu, burvīgi, programma izpildīta ar uzviju.
Latvijas prezidentūrā iezīmējas viens vienkāršs likums: jo skaļāk Latvijā brēc, ka šis nu gan ir megapasākums, kas noteiks lielas lietas, jo mazāka nozīme šim pasākumam ir. Pavei, pirms kāda laiciņa megapasākums bija eirozonas finanšu ministru tikšanās, kas tika pasniegta ar tādiem virsrakstiem kā — es citēju — "Rīgā izšķirs Grieķijas likteni. Un eirozonas likteni." Kā zināms, pasākuma augstākais punkts bija kopīga Jāņa Varufaka sunīšana, savukārt ne Grieķijas, ne eirozonas liktenis ne tuvu nav izšķirts arī pēc mēneša.
...Tiesa, pasākumam ir interesantāka puse, kas nez kāpēc netiek pārlieku atspoguļota. Piektdien pasākumā ieradīsies arī uzvaras spārnotais Deivids Kamerons, lai svinīgā gaisotnē izstāstītu, kā Eiropai vajadzētu uzvesties, lai Lielbritānija viņā paliktu. Ievērojiet smalko humoru: Ukrainai Eiropa mācīs, kā viņai jāuzvedas, lai tiktu Eiropā, savukārt Lielbritānija Eiropai mācīs, kā jāuzvedas viņai. Protams, Deivida eiroskeptisms, gluži kā viņa jaunatklātais naids pret migrantiem, ir nožēlojama mērkaķošanās pakaļ Naidželam Farādžam (un, godvārds, šis jaunietis nu galīgi nav atdarināšanas cienīgs), bet diemžēl Lielbritānijas vēlētājiem vēl joprojām nav pielecis, ka tieši atrašanās Eiropas Savienībā un stabilā migrantu plūsma ļauj Lielbritānijai joprojām noturēties puslīdz vērā ņemamas lielvalsts līmenī.
Man ir tāds diezgan gaŗš saraksts ar cilvēkiem, kas mani tracina, un īpaši augstu vietu tajā ieņem nepamatoti lecīgi cilvēki.
Es pats esmu lecīgs jaunietis, tāpēc man nav iebildumi pret lecīgumu kā tādu. Bet man ir ļoti lieli iebildumi pret nepamatotu lecīgumu. Ja tu esi gudrais, skaistais un veiksmīgais — nu, apsveicu, esi tik lecīgs, cik vien vari atļauties. Taču tad, ja tu esi kaut kāds lūzeris, kas brauc trolejbusā un kam nav bijis seksa trijatā — tad esi gan tik laipns un apzinies savu vietu knābāšanas kārtībā.
Piemēram, šitie te jaunieši, kas saka "Bet Dieva vārds saka to un to!" Pizģec, ne? Ņemot vērā, ka viņi droši vien tic kristīgam dievam — tas ir, suverēnam Visuma valdniekam, kas var darīt pilnīgi visu, kas viņam ienāk prātā un kam nevienam nav jāatskaitās — tas ir tāds lecīgums, ka elpa cērtas ciet. Šie te jaunieši pieņem, ka šis te Visuma valdnieks savu gribu izvēlējies atklāt kaut kādam tirliņam, kas pusaugu meitenēm stāsta sliktus dick jokes un 2013. gadā joprojām staigā Abercrombie & Fitch tēkreklā. Ņemiet vērā, šis pats Visuma valdnieks savulaik Vecajā Derībā ļoti cītīgi izklāstīja, tieši kādās štātītēs vajadzētu uzcirsties tiem, kas pilda viņa gribu. Tur nebija tādu norāžu kā "aizej uz humpalām un salūkā sev antīku tēkreklu".
Katrreiz, kad kāds īblis sāk kaut ko stāstīt par Dieva vārdu, 10 baušļiem un mūsdienu morālo pagrimumu, ir lietderīgi viņam uzdot vienu vienkāršu jautājumu: esi tik laipns, noskaiti tos desmit baušļus, kuŗus tā sakies aizstāvam un uz kuŗiem tu būvē savu morālo stāju. Pilnībā iespējams, ka viņš sāks ar tādiem pastāstiem kā tev nebūs nokaut un zagt, bet tie nebūt nav pirmie baušļi.
... Vai, teiksim, otrais bauslis. Zināt, ko viņš paģēr? Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Ievērojiet, netaisi kādu atveidu. Kad es skatos Jūtūbes video, kur kārtējais pārmēru lecīgais jaunietis brēc par to, ko saka Dieva vārds — viss, bulљita detektorā sāk degt sarkana lampiņa un vairs nenodziest. Šis pats jaunietis ar savu Jūtūbes video skaidri ir pārkāpis otro bausli, kas pavisam nepārprotami saka — netaisi atveidu pēc tā, kas ir virs zemes.
Zvana vecis no Maskavas uz Kijevu.
-Sveiks!
-Slava Ukrainai!
-Tikai iztiksim bez šitā.
-Bez kā?
-Slava Ukrainai!
-Varoņiem Slava!
Vēl neviens nezina, bet uzvaras parāde Maskavā beigsies ar raķetes "Progress" piezemēšanos karogam un kolorādo lentītēm plīvojot.
Pēc putina humanitāro konvoju uzsprāgšanas makaronus sāka mērīt trotila ekvivalentā.
Kosmiskais bēglis "Progress" sāka nekontrolējami griezt impēriju uz sava orgāna.
Attīstītas valsts pazīme - ziņas par pašu problēmām.
Neattīstītas valsts pazīme - ziņas par attīstīto valstu problēmām.
Cockney Rejects
Esmu mazliet vīlies, ka jaunievēlētais prezis savu prioritāšu sarakstā ne reizi nepiemin lauztās intonācijas populārizēšanu. Tomēr jau tas vien, ka viņš pats lauzto intonāciju lieto daudz un labprāt, ir plats solis pareizajā virzienā. Kā lepns vidzemnieks, kas vienmēr un visur runā valodīnā (še padoms: pamēģiniet runāt latviski kaut kur ārvalstīs, kur neprotat vietējo valodu — būsit pārsteigti par rezultātiem), es augstu vērtēju šādu atklātu iestāšanos pret rādiountēvēnormālitāti (tas ir, vienīgā pieņemamā latviešu valoda ir tāda, kādu dzird rādio un tē vē). Dialekti un izloksnes ir latviešu valodas krāšņums, kas kopjams un godā ceļams, nevis bailīgi nobāžams tālākajā skapja atvilknē, ka tik kāds nepamana.
Skatoties uz lietām plašāk, jāpiebilst, ka latviešiem vispār vajadzētu tikt pāri kautrībai par savu lauciniecisko izcelšanos, bet tur droši vien paies vēl vairākas desmitgades. Vai gan ļaudis tā sajūsminātos par jaunā preža pirmajiem vārdiem, ja viņš būtu pateicis neitrālāk: "Fūū, man vajag iedzert"? Šķiet, tieši laucinieciskais "jāierauj" nodrošināja lielāko daļu sajūsmas/kauna. Kā tad tā, valsts pirmā amatpersona, bet runā tā, it kā būtu no Madonas, nevis no Rīgas vai — vēl labāk — no ārzemēm.
Lai vai kā, es vēlu jaunajam prezim veiksmi un man ir aizdomas, ka viņš amatā ielauzīsies tīri veiksmīgi. Viņš vispār izskatās pēc mērķtiecīga karjeras polītiķa, kas līdz šim amatam apzināti aizsoļojis. Un, ziniet, tā ir ļoti patīkama pārmaiņa pēc visiem šitiem prežiem, kuŗu devīze bija "A kāpēc gan ne?"
Tā kā EK ir aizņemta, apceļojot Baltijas jūras piekrasti, man ir tā nelaime ne tikai dzīvot, bet arī uz preža vēlēšanām iet vienai. Labi, ka viņa vismaz savu pilsonisko atbildību apliecina, jau vairākas dienas runājot ar mani no prezī iemaukta telefona un sūtot īsziņas ar sensitīvu tekstu "Saplīsa prezis". Daudzos mana parādīšanās sabiedrībā bez EK izraisīja sašutumu un neizpratnes pilnus jautājumus, vai kaut kas atgadījies. Nē, atgadījies nav pilnīgi nekas, un arī prezis šodien nesaplīsa un tika ievēlēts. Cilvēkus ar vājiem nerviem uzreiz brīdinu, ka tālāk nesekos asprātības par vējiem, kas pūš, un levitāciju.
Prezidenta amatam partijas bija izvirzījušas četrus kandidātus, par kuriem sabiedrība neraksturīgi Latvijas politiskajām tradīcijām zināja jau pirms vēlēšanu dienas. Tādā ziņā nekādu pārsteigumu. "Nacionālā apvienība" kopā ar Ringoldu Balodi no "No sirds Latvijai", dažiem "Vienotības" keksiem un neviltotu bezpartejiskās politiskās figūras Liānas Langas atbalstu bija izvirzījuši Egilu Levitu, kas pazīstams kā viduvējs tiesnesis, Satversmes preambulas un termina "dzīvesziņa" autors. Latvijas Reģionālā apvienība viņam pretī lika Mārtiņu Bondaru, kuru Latvijā pazīst kā Ievas Bondares vīru un trīs bērnu tēvu. Zaļo un zemnieku savienība tikmēr atbilstību vakancei saskatīja Raimondā Vējonī, kas ir zināms sava akcenta dēļ, bet Saskaņas centrs - Sergejā Dolgopolovā - , kurš līdz šim ir izcēlies vienīgi ar to, ka ir krievs. Interneta sabiedrība savas balsis portālā mansprezidents.lv uzklikšķināja Bondaram, piketētāji un inteliģenti bija par Levitu, deputāti sliecās ievēlēt Vējoni, bet krieviski runājošā sabiedrības daļa atbalstīja Dolgopolovu vai jebkuru citu kandidatūru, ko būtu izvirzījis Saskaņas centrs. Laika gaitā likumdošana ir mainījusies, kas nozīmē, ka vismaz šajā dienā ir jāizvēlas viens no šiem četriem pat gadījumā, ja zālē atrodas kāds trimdas latvietis ar izcilām angļu valodas prasmēm un apskaužamām Latvijas folkloras vēstures zināšanām.
Diena iesākas ar ārprātā garlaicīgām debatēm, kurās lielākā daļa aizrunājas ar epitetiem par spēles nozīmi politiskajā procesā, visradikālāk šaujot Raivim Dzintaram, kurš pielīdzināja savstarpēju tirgošanos ar prezidenta vakanci krievu ruletei. Uzzinu, ka kandidātiem piemīt tādas dotības kā "sava doma" un "dzīves pieredze", kā arī - viņi ir cienījami. Izjūtu neviltotu apbrīnu, gandrīz pat pieceļos kājās. Madara Fridrihsone no Latvijas Radio neliedzas, ka knapi noturējās neraudājusi, un tik sirsnīgi no tribīnes runāt nevarētu pat par savu māti. Pīpētavas TV tiešraidē uzzinām, ka visi kandidāti šorīt pamodušies plkst. 7:00 no Panorāmas zvana. Ja Vējoņa gadījumā šis zvans noskanēja pirms modinātāja, tad Bondaram tas vis nebija pārsteigums, jo šādus zvanus viņš regulāri saņem kā rītos, tā vakaros. Arī tad, ja nakts vidū kāds pēkšņi zvana, un Ieva viņam saka: "Liecies mierā, neatbildi!", viņš satraukti viņai pretī uzdod retorisku jautājumu: "BET JA NU TĀ IR PANORĀMA?". Visiem kandidātiem arī vairākkārt tiek uzdots jautājums, vai ģimene viņus atbalsta, un kur tieši viņi to dara. Ja man jautātu, es teiktu: "Nē, neatbalsta. Šoreiz uzmeta". Ceru, ka arī citi darba devēji pārņems šīs tradīcijas un, ejot pieteikties darbā, piemēram, reklāmas aģentūrā, tās vadītājs pārrunās uzdos pēdējo noslēdzošo jautājumu: "Sakiet godīgi - bet vai ģimene jūs atbalsta?". Protams, dienas aktuālākais jautājums tomēr ir "Kādas prognozes?". Lielākā daļa centās izlavierēt, norādot, ka rezultāts var būt neprognozējams, bet savā ziņā arī prognozējams, lai gan principā teju neprognozējams. Vismaz Levits nebaidījās prognozēt, ka būs ilga un nogurdinoša diena, un nošāva garām, jo tikām mājās kā cilvēki pēc normāla darba laika.
Kopumā visu dienu īsti nevaru pamosties, un tikai no savas blakussēdētājas uzzinu, ka ir baigā spriedze. Laikam šī spriedze ir pilnībā iemidzinājusi manu uzmanību.
...Tikmēr Levits ar Zatleru televīzijas intervijās bija saskaņojuši liecības, norādot, ka Vienotības piesliešanās Vējoņa kandidatūrai varētu šo partiju padarīt par ZZS piedēkli un sūtīt prom pa politisko nāves taku. Piemetināšu, ka Vienotība jau no sākta gala teica, ka viņiem atšķirībā no citām partijām būs brīvais balsojums, un nevienam kāda konkrēta izvēle uzspiesta netiek.
Tālāk tiek pasludināts pusotras stundas pārtraukums, lai dotu Vējonim iespēju pa kaktiem sakļančīt vajadzīgās balsis. Pārējie tikmēr sāk vīt intrigas, kur pēkšņi uzradās tās mistiskās deviņas, un aizdomās tiek turēta opozīcija vai, precīzāk, SC, kas, protams, to pilnībā noliedz. Sākas izšķirošās kārtas gaidas, kurā būs jābalso tikai PAR vai PRET Vējoni. NA uztaisa mazu pop-up kongresiņu, kurā nolemj iespītēties un koalīcijas partneru virzīto kandidatūru neatbalstīt, raisot politikas ekspertos bažas, vai tagad nebūtu uz mutes jākrīt valdībai. Netiek arī atklāta atbilde uz jautājumu, vai Levita ģimene pēc neveiksmes joprojām viņu atbalsta. Es tikmēr jau divreiz esmu paspējus ieturēties Saeimas ēdnīcā, kur bija beidzies lasis, kas ir skumjš līmenis, bet vismaz citādi viss gaumīgi, kā pie cilvēkiem, un arī cena laba. Es pat, acu nepamirkšķinot, divas svaigi spiestās sulas izdzēru. Tikai eiro maksāja. Arī tualetes pilnīgi normālas - tīras, gaumīgas, bet bez liekas spozmes.
...Pastāv viedoklis, ka nezināmās izcelsmes deviņas balsis Vējonim uzdāvināja SC tikai tāpēc, lai būtu droši, ka neievēlēs Levitu, bet tas nenozīmē, ka viņi ar tām tik brīvi svaidīsies arī pēdējā kārtā. Tādā gadījumā viņam vajag 15 balsu, kuras viņš koalīcijā NA kongresiņa dēļ nesakļančīs nu nekā. Džokers tātad ir opozīcijas rokās. Ceru, ka tiktāl izsekojāt, jo ar šo arī garajai matemātikas daļai ir gals klāt. Tālāk viss ir vienkārši - Vējonis tiek ievēlēts ar visdrīzāk opozīcijas balsīm (to mēs droši nezinām, jo balsojums ir aizklāts, ja kas). Savu uzrunu viņš sāk ar brašu frāzi "Laikam jāierauj!", saka, ka darbosies valsts labā un, protams, pasakās par atbalstu ģimenei. Visiem acīs asaras. La finita comedia. Kas tad īsti ir Vējonis, jautāsiet? Es nezinu! Viņš kļuva īpaši atzīts pēc sava konflikta ar partijas ideoloģisko līderi Aivaru Lembergu, un tagad varētu likties, ka tā visa bija rūpīgi gatavota izrādīte, lai mēs, tautieši, pretstatītu šos abus tēlus. Ķipa, Vējonis jau nav oligarhu kalps, jo viņš taču stājās pretim pašam Lembergam! Bet varbūt tā arī nav, kas to lai tagad zina?
...Man vienīgi bija aizdomas, ka Šadurskis ir pālī, bet kāds kolēģis man paskaidroja, ka viņš vienkārši "tāds ir".
Nu ko, mums ir pirmais prezidents zaļais. Kas tālāk? Pirmais prezidents zilais, protams! Atgādinu, ka praida gājiens norisinās 20. jūnijā plkst. 13:00 Vērmanes dārzā.
uz ielas nejauši satiku Paidžāru, kurš atzinās, ka reizēm lasa manu publisko cibu. papļāpājām, papļāpājām, līdz viņš izmeta lielisku frāzi, runājot par anonīmajiem komentētājiem un to, kāpēc viņš nekad nekomentē anonīmi:
''es nezinu, cik daudz tu zini par vīriešu anatomiju, bet vīriešiem ir tā, ka ar katru reizi, kad komentē anonīmi, tavs pimpis sarūk.'' tā, lūk, anonīmie komentētāji!
Laika vērotāja piezīmes.
/kratot dūri pret debesīm/
Vai nu, neģēli, atgriez vasaru un sauli, vai nu piešķir peldpūsli un žaunas!
svētdienas atgadījuma sakarā, kas nu jau ir izskanējis visos medijos ar lielu traci, kad VARAM ministrs Gerhards uzbrauca gājējai (kas nu viņa par gājēju, tiesa, tantuks tupēja uz ceļiem). kā nu tas tā gadījās, es arī apmeklēju šo dievkalpojumu ar abām brāļameitām un visu ģimeni, kura, atšķirībā no manis, joprojām ir izteikti katoliska, bet es, godprātīgi jāatzīstas, kardināla sprediķa laikā aizgāju pasēdēt pļavā, tā teikt, tālāk no grēka. tā nu mises laikā viena mašīna brauca virzienā no bāra ''mojo'' (es tiešām nezinu Vecrīgas ielas), visi tā paraustīja plecus, pakratīja galvas un mierīgi izlaida cauri. pēc kādas pusstundas tā pati mašīna brauca atpakaļ, bet, kā jau visi mediji ziņo, tas bija dievgalda laikā, kad cilvēki tajā pašā laukumā tupēja uz ceļiem, visādas mammas un visādi bērni, tantuki, vecāki kungi, jaunāki džeki, un te pēkšņi no aizmugures viena mašīna sāk bakstīties iekšā, un cilvēkiem tak pat nav ne jausmas, kas tur notiek, jo visi ir ar mugurām pret to pusi. īsti nezinu, kas būtu bijis, ja tā mašīna būtu tikusi cauri šim pūlim, tikusi līdz dievgaldam un pāri laukumam, jo otrā pusē stāvēja vēl vairāk cilvēku, visādi karogi un kas tik vēl ne. bet nu brīdī, kad tur cilvēki saprata, ka mašīna spītīgi grib tikt cauri, cilvēki vienkārši nelaida, jo kur saprāts, un tad no mašīnas izleca Gerhards, izleca viņa sieva, kura sāka šausmīgi kliegt un brēkt, visi runāja šausmīgi sakāpinātās balsīs, un tās bija tīrās šausmas. tā kundze kliedza, ka tās ir mūsu tiesības šeit braukt, mēs šeit dzīvojam, atkārtošu vēlreiz, tās ir mūsu tiesības, ko jūs iedomājaties, mūsu TIESĪBAS, un kas tā par nekristīgu rīcību - tā neļaut mums īstenot mūsu TIESĪBAS, un tad tur džeki no dievkalpojuma apmeklētājiem sāka arī runāt paceltās balsīs, es tikai klusi teicu mammai, lai tik viņa neļauj tēvam iet tur iesaistīties, jo tur jau taisnības cīnītāju netrūka. kādā brīdī kāds arī sāka filmēt, kādā brīdī kāds attapās pasaukt policiju, kas tur tā īgni stāvēja sānā, kādā brīdī ministra kundze tomēr aizgāja prom, atstādama savu vīra kungu ļoti nepatīkamā un nokaitētā situācijā, jo viņš, atšķirībā no viņas, bija daudz mierīgāks, vai vismaz ne uz pusi ne tik skaļš (vienkārši tā sieviete, šķiet, iemieso visu, kas man riebjas cilvēkos, tāpēc es tik smalki to pierakstu), kādā brīdī kāds no policistiem izsauca ceļu policiju, un tad tur visi policisti tā mazliet mīņājās un īsti vairījās pieņemt jebkādu lēmumu, un man nav lielu šaubu, ka, ja tur nebūtu divu klātesošu principiālu džeku, nekāds protokols ministra kungam netiktu sastādīts. un tantukam, protams, atbrauca ātrā palīdzība ar lielu uzrakstu REANIMĀCIJA, jo ja reiz over the top, tad over the top līdz galam.
tad, kad visi jau sāka taisīties uz māju pusi, Alla man teica, ka jūs, latvieši, esat tik jocīga tauta, it kā visi mierīgi, pavisam savaldīgi, un tad jūs sākat strīdēties un kliegt viens uz otru tā, ka paliek bail, un es nodomāju, cik precīzs novērojums. un laikam mans mīļākais atgadījums no šī visa bija tas, kā kāds 80+ gadus vecs kungs solīdā uzvalkā vispirms man kratīja dvēseli par tām pašām vērtībām, tad gāja apkārt ministram, kliegdams PAZOR, PAZOR. un Alla arī smējās, ka brālis esot viņu pierunājis vispār nākt uz šo dievkalpojumu, sakot, ka nāc, nāc, unikāla iespēja, neko tādu citur nepiedzīvosi!!1!
jo ministri jau visur brauc virsū tantukiem, uz ceļiem, uz ielām, uz laukumiem, nu, visādi gadās. bet tas, kas notiek pēc tam, kad ministrs ir uzbraucis tantukam, ir tas, kas tomēr nosaka, vai valsts ir pie pilna prāta vai nav, manuprāt. un šis svētdien piedzīvotais atgadījums radīja ļoti, ļoti sliktu pēcsajūtu, varbūt tāpēc, ka tā TIESĪBAS!!11! kliedzošā sieviete bija tik agresīva, varbūt tāpēc, ka pats ministrs šķietami nesaprata, kur problēma, jo galu galā braukt iekšā no muguras pūlī, kas tup uz ceļiem, ir pilnīgi ok, varbūt tāpēc, ka šis atgadījums turpina vairot plaisu starp ''kliķi'' un vienkāršo tautu, varbūt tāpēc, ka tie policisti uzvedās tik nevarīgi un teica, ka ''mēs jau neko nezinājām, mums teica, ka šeit būs tikai 10 cilvēki'', varbūt tāpēc, ka šis atgadījums ir kļuvis tik izvazāts pa visiem medijiem, un varbūt tāpēc, ka tur jau atkal iejaukta reliģija. katrā ziņā pēcgarša smaga, un vispār viss atgadījums joprojām liek bēdīgumā raustīt plecus, jo tas viss tik tizli sanācis. nezinu. turpmāk, ja iešu uz baznīcu, iešu tikai uz dievkalpojumiem iekštelpās.
Un pie viena uzreiz paskaidrosim vienu vienkāršu lietu, īpaši noderēs jaunpienācējiem un aizvainotajiem, kas apvainojušies par to, ka neierakstās Cibas liberastiskajā novirzienā un nu viņiem šķiet, ka visi viņus par to noknābā. Internetos cilvēki mēdz lekties. Tā notiek. Pat portālā Cālis iet vaļā vārdu kaujas un viedokļu apmaiņas. Tomēr Cibā tas ir ļoti miermīlīgi, te iebilst par to, ka tev argumenti nav valīdi, un ad hominemi ir tik reti, ka tos atzīmē ar dzīvespriecīgu saucienu — par resnu nosauca! Atљķirībā no citiem interneta portāliem, še ļaudis savus sarunu biedrus pārlieku bieži nesauc neglītos vārdos, neapšauba viņu seksuālo orientāciju un nepiedraud viņiem ar vardarbību.
Tāpat tas, ka jums iebilst, uzreiz nenozīmē, ka jūs esat cīnītājs par taisnību, kuŗu nopulgo par viņa atšķirīgo viedokli. Iespējams, jūs vienkārši uzvedaties kā ķēmrausis, un cilvēki iebilst pret to.
Visādi citādi — lūdzu, nedzēsieties un turpiniet rakstīt, sakiet, ko gribat, tikai nenolaidieties līdz prastām rupjībām, kas pilnīgi neko nepienes sarunai. Paldies!
dzimstība uzlabojas tikai heteroseksuāļiem, tas nebūt nav labs rādītājs, norāda uz diskrimināciju. #loģika 
Paviršā vērotāja piezīmēs vēl jāpieraksta, ka Grieķijas sarunām vienmēr atrodas nākamais termiņš kurā "viss izšķirsies". Piemēram, šodien atkal termiņš ir rītdiena. Nez, ko tur var paspēt, ja naudu vajag uz 30. jūniju? Es grieķiem dotu naudu tikai pēc visu reformu apstiprināšanas parlamentā, kas kā saprotu, nemaz i sācies nav un nav arī skaidrs, vai kas tāds būs iespējams. Un arī tad vēl būtu kādu laiku jāpavēro, vai tie gudrinieki nebūs fikciju izstūmuši cauri.
Latvijas Saeima lielā vienprātībā iebalsoja grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir ierobežot informāciju, ko skolēni drīkstēs saņemt un veidus, kā viņi drīkstēs to saņemt. Tas viss tikumības vārdā, lai bērni, tā teikt, netiktu indoktrinēti netikumībā. Citi tai pat laikā argumentē pret to, ka bērniem būtu jāmāca kritiskā domāšana. Datu, kas liecinātu, ka bērni patlaban būtu kaut kādi īpaši netikumīgi, un ka viņu netikumība būtu radusies skolās pasniegto zināšanu dēļ, protams, nav. “Par” balsojuљajiem Saeimas deputātiem arī nevajag, jo viņi zina, ka brīvības jau ir par daudz, jāpasargā mazulīši un kas gan varētu būt pret šādu mērķi?
Mans tēvs manai 15 gadigajai masai izlaiduma teica " tu vēl neesi izdomajusi tik daudz sudus, cik viņš ir sastradajis!" norādot uz mani.
par līgosvētkiem
un kurš gan ir izdomājis, ka makšķerējot pie upes ir jāuzvedas klusu
a ja es gribu parunāties ar zivīm
pie tam, ņemiet vērā, ka pēc diskusijas ar zivīm mums gāja ievērojami labāk - respektīvi, pirms tās viens no copmaņiem iekrita upē, a pēc tās vairs neiekrita
citādi viss bija teicami
ir spēcīgi krities vidējais rīdzinieces augums, šobrīd cieņā kājās velkamas uzpariktes(apavi tie gluži nav) bez sprīdi augstiem papēžiem, tāda dīvaina sajūta, kad nav uz jaunietēm no apakšas jāskatās.
O, sports, tu esi miers
Aizgājušajā dienā Azerbaidžanas galvas pilsētā Baku grandiozi un jo spoži noslēdzās 1. Eiropas spēles. Šī Kaukaza valsts tādam plašam notikumam, kas risinājās no šī gada 12. līdz 28. jūnijam, rūpīgi gatavojusies jau apmēram divi gadi iepriekš. Jau krietnu laiku pirms spēļu sākuma pilsētas ielās bija manāmi ar spēļu simboliku apdrukāti taksometri, kā arī citas norādes. Īpaši aktīvi notika dažādu apjomīgu sporta būvju, stadionu celtniecība. Vai šī salīdzinoši mazā valsts to var atļauties? Jā, dārgie biedri, jo te jau labu laiku tiek aktivi izmantotas naftas atradnes, tādējādi valsts no tā gūst kolosālus finansialos līdzekļus. Un ne viens vien šajā sakarā ir uzdevis jautājumu - vai tik šīs pirmās Eiropas spēles nebūs arī pēdējās? Vai būs iespējams nākotnē organizēt kaut ko tikpat iespaidigu? Jautājumi paliek, jo, piemēram, Niderlande, kurai tika piedāvāts organizet nākamās spēles, atteikusies no šī pienākuma.
Lai arī mums nav precizu skaitļu par šo spēļu rīkošanas izmaksām, tomēr šur tur globalajā tīmeklī manāmi atsevišķi dati, piemēram, par to, ka spēļu atklāšana Azerbaidžanai izmaksājusi 95 miljonus dolāru - divi reižu (sic!) dārgāk kā Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija! Turklāt - divus miljonus no šīs ievērojamās summas saņēmusi starptautiski pazīstamā estrādes zvaigzne Lēdija Gaga, kas ceremonijā izpildīja tikai vienu skaņdarbu (Džona Lennona "Iztēlojies"). Nudien - mūsu republikas finansu portfela turētājiem te būtu sakāms kāds vārds! Taču vēl piebilde par šiem azerbaidžaņu biezā naudas maciņa turētājiem - lai arī finansiali viņi ir gatavi dot teju visu, tomēr saturiski gan spēļu atklāšanas, gan noslēguma ceremonijās lielo palīdzīgo roku sniedza gan grieķu, gan Lielās Britānijas specialisti. Jāpiebilst, ka šāda tendence novērojama arī vietējo muzeju veidošanā, iekārtošanā - arī tas notiek ar citu valstu radošo atbalstu.
Dārgais lasītājs noteikti jautās: "Bet kur tad ir pats sports?". Jā, patiesi - šajā finansu un naftas fontanu jampadracī tas nudien var pazust! Bet - ko darīt, ja nauda teju uz katra soļa liek par sevi atgādināt?! Piemēram, kolosalais spēļu "brīvprātīgo" organizatoru skaits. Kāpēc lietots pēdojums vārdā "brīvprātīgie"? Jo arī šie jaunieši saņēma fantastiskas summas par savu pienākumu veikšanu. Bet - vai tiešām pelnīti? Daži no tiem tikai laiski vicināja karodziņus, kas pie spēļu stadioniem norādīja, kurp tieši skatītājiem ir jādodas. Turklāt daži nemaz īsti neprata ne angļu, ne krievu valodu! Un tad vienīgais izmisīgā skatītāja glābiņš bija vērsties pie organizatoriskās grupas britu pārstāvjiem, kuriem kabatā atradās precizakas norades par to, kur apmaldijušamies sporta draugam ir jādodas.
Te nu pamazām esam nonākuši līdz sportam, lai gan arī - tikai gandrīz. Spēļu atklāšanas ceremonijā, līdzīgi kā pēc olimpiādes paraugiem, arēnā dodas visu pārstāvēto valstu (šajā gadījumā - Eiropas valstu) sporta komandas ar saviem atletiem. Lai arī korespondents labi ir bijis informets par Azerbaidžanas sīvajām attiecībām ar kaimiņvalsti Armēniju, tomēr kā izteikts pārsteigums bija stadionā esošo azerbaidžaņu skatītāju ordu milzu ūjināšana un baurošana, kad arēnā iesoļoja jau tā nedaudzie Armēnijas sportisti. Vai šāda izpausme atbilst sporta - miera nesēja un tautu vienotāja - pamatbūtībai? Atkal ir daudz jautājumu, kuri nenes skaidras atbildes! Vienmēr polītika, īpaši ģeopolītika, līdzīgi kā dziesmu konkursa "Eirovīzija" gadījuma, ir varenāka.
Un vēlreiz jautājums - vai nu beidzot varēsim runāt par pašu sportu? Un atkal ir atbilde - jā, bet... pēc mirkļa! Gandrīz jau tūdaļ! Bet - vai atkal nauda?! Nudien, jo, dārgie lasītāji, paraudzīsimies uz medaļu ieguvējiem! Nav šaubu, ka varenā Krievijas impērija medāļu skaita ziņā šādās Eiropas spēlēs plūc lielus laurus un ir izteikta līdere, bet kāpēc otrajā vietā pēc iegūto medāļu skaita ir pati Azerbaidžana? Paviršam spēļu sekotājam nudien tas būtu kā neticams pārsteigums, taču, ja šai lietai pieiet ar izteiktaku rūpību, tad lietas kļūst manāmi skaidrākas. Nav noslēpums, ka šīs Eiropas spēles dažādu valstu vērtējumā nav ieguvušas tādu nozīmi, lai uz tām sūtītu visus izcilakos atletus, tomēr Azerbaidžanai tas ir gada notikums. Rezultata Azerbaidžana ir savākusi skaita ziņā grandizonu izlasi ar saviem pašiem labākajiem sporta meistariem, kamēr citas valstis nereti sūta jaunos un vēl nepieredzējušos. Un pat tas, draugi, neizskaidro šo kolosalo medaļu birumu! Varētu piekrist, ka azerbaidžāni ir stipri cīņās sporta veidos (kuri gan te arī tika pārstāvēti izteiktā vairumā), taču pārējās disciplinās nereti šo valsti pārstāv iepirkti sportisti (pēc neoficialas informacijas iepierkto sportistu skaits bija apmēram 30 procentu). Un tālab, piemēram, tāds kuriozs, ka azerbaidžanas plūdmales volejbolla duetā ir brazīlis un krievs! Un atkal, atkal, draugi, ir jautājums - vai tas ir korekti, vai atkal tikai tas viss nav ar naftu slacīts? Tomēr milzu prieks par mūsu plūdmales volejbolla komandu (spēlētāji Pļaviņš un Regža), kuri šajās spēlēs no mūsu valsts parādīja visviendabīgāko un labāko sniegumu, cīnoties līdz uzvarai gan ar pieminētajiem "azerbaidžaņiem" (psīchologiski grūta cīņa, latviešu līdzi jutējiem grūti pārkliegt varēnās azeru rīkles!), gan finala mačā uzvarot krievu komandu!
Kas ir zināms fakts, Eiropas valstu polītisko līderu un citu amatpersonu uzskati par šīm spēlēm bija neviennozīmīgi, akcentējot šeit esošos cilvēka tiesību pārkāpumus, un arī jūsu korespondents piedzīvoja pazemojošus brīžus ikreiz, kad devās skatīties kādu sporta spēli - varenā apsardzes un pārbaudes sistema, kas daudzkārt pārspēja lidostu kontroles sistemu, ar saviem taustekļiem pat piekļuva viņa naudas makam, kuru lika atvērt, pārbaudot, vai tajā nav plastikata sprārgstvielu; tika apskatīts arī mobilā telefona aparāts; pēc metalla detektora iziešanas (jo tā signali liecināja, ka persona uztura metalliskas lietas!) pārbaudīts, vai signalu rada acenes vai korespondenta metalla jostas sprādze!
Samērā mulsinošs dziesmusvētku noslēguma koncerta fināls. Vadītāji patētiski sludina: "Un tagad dziesma, ar kuru beidzas ikvieni dziesmusvētki! Dziesma, kura apliecina, ka mēs gribam paši lemt, paši būt noteicēji par savu dzīvi!"
Publika svētsvinīgi ceļas kājās.
Un sāk dziedāt par tēmu, ka tad, ja tev ir nauda, tad jāiet uz krogu un tā jānoplītē, un dzērumā ikreiz jāsadauza kāds auto. Jo mēs taču esam diženi, esam vareni!
Līdzsvarota cilvēka piezīmes
Kamēr cepiens par imkas kārtējo gājienu nav sasniedzis apogeju, gribējās apskatīt jautājumu filosofiski.
Pirmkārt, taisni brīnums, ka Krievijas propogandas mašīna līdz šim nebija pievērsusies Kalņinam personīgi. Nu tas ir noticis. Viņš tagad ir oficiāli pārgājis frontes līniju un sācis brāļoties ar ienaidnieku. Kas tālāk?
Kā zinām, sevi cienošas nācijas tādas lietas nepiedod (Knuts Hamsuns).
Un jo sevi cienošāka nācija ir, jo mazāk cerību uz piedošanu (turki tur kaut kādi).
Bet ja tev nav laimējies piedzimt ar kādu talantu un iegūt popularitāti, tad pat lodi pierē neesi pelnījis, var izvilkt uz ielas aiz matiem un nospārdīt (pēckara francija-itālija tur visāda).
Bet ko darīt ar nordiskām īpašībām apveltītiem pusāriešu-pusčurku somugrbaltiem? Pat ja pieņem versiju par vecuma izkūkojienu (kam es nepiekrītu), kādai jābūt ir cilvēka cienīgai reakcijai?
Un kurš vispār ir teicis, ka Kalniņa mūzika ir bijusi patriotiska? Skaista - jā, ģeniāla pat - jā, bet patriotiska? Ņemsim kaut vai "Asni saknes akmenī dzen...". Vai nav skaista dziesma?! Ja neievērojam kontekstu, var pat teikt, ka vienā līmenī ar "... savējie sapratīs...". Vai tas, ka Komūnistu partijas biedrs I. Ziedonis dziesmas teksta beigās pielīmēja Leņinu, kaut ko maina šajā Kalniņa mūzikā? Nē. Bet tur jau tā lieta, ka visām Kalniņa dziesmām patriotiskumu, latviskumu piešķīra citi. Bez viņiem šī mūzika varētu būt arī ģeniāls slavinājums Kim Ir Senam, pa piemēru.
Man visu laiku skaistākā dziesma ir "Dūdieviņš", kas radusies no ģeniālā Vizmas dzejoļa "Dziesma par dūdieviņu". No izsāpēta, izslimota dzejoļa, kā rakstīja pati Belševica.
Nu ko tad? Manuprāt, pareizā attieksme bija korim "Balsis", kas aizbrauca pie Kalniņa un nodziedāja viņam paša sacerēto "Lūgšanu" ar Leonīda Breikša vārdiem (kura nāves vieta Krievijā nav zināma).
Bet sabiedriskā telpā imku vajadzētu ignorēt. Kas diemžēl nav reāli.
Vakar iegāju savā izbijušajā benzīntankā [tajā pašā, kur aizvadīju miljoniem dvēseli kropļojošu diennakts maiņu] pēc cigaretēm - nožēlojamo krievu gadjušņiku Dinaz ir pārpirkuši Virši-A, kā izrādās, un lieki piebilst, ka tagad tur ir kā pie baltajiem cilvēkiem; gaišs, tīrs, pilni plaukti, visas manas izbijušās kolēģes-duņkas ir atlaistas par valodas nezināšanu [atskaitot vienu, kuras dienas arī esot skaitītas, kā viņa pati izteicās], un lai arī cik ļoti es nevienam nevēlētu ļaunu, dziļi sirdī es par to visu priecājos.
Pēc 10 dienām eju atvaļinājumā. Galvenais ir saņemties un izkāpt no gultas.
Tomēr saņēmos un traucos pie citiem kultūras darbiniekiem, lai tiktos Vērmanes dārza A4 zonā un trītu varavīksnes karogus cīņai ar bailēm no citādā. Iepriekšējos gadus nepiedalījos, jo man nepatīk vilkt krāsainas drēbes un reizē nejutos kaut ko tik ļoti paveikusi vispārējās līdztiesības vārdā, lai lepni dotos gājienā un ar prezidenta cienīgu pārliecību mātu saviem pavalstniekiem ielu malās. Šogad izvēles nebija, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudēta manas liberālās sirds reputācija un tālākais attiecību statuss ar citiem kultūras un bāra "Čomskis" darbiniekiem.
Ierodoties bija sajūta kā kādas krutas, bet ne plaši pazīstamas grupas koncertā, kur satiekas tikai tādi īsti "savējie", un, vienam otru ieraugot, acīs ir nolasāms nevis patīkams pārsteigums "o, tu arī te", bet vienkārši sazvērniecisks "čau". Sāku nožēlot, ka neesmu pagatavojusi kādu plakātu, jo vismaz ar to varētu aizsegt uzdzīves stipri skarto seju. Lai nu ko, bet vismazāk šajā brīdī jūtos proud to be homo sapiens.
...Krāsaino apģērbu nebija neizturami daudz, un tie noteikti nespēja sacensties ar atsevišķu policijas darbinieku ārējo tēlu, kuri bija tērpušies kā uz mākslas filmas "RoboCop" kastingu. Visa gājiena laikā manīju tikai vienu patiešām agresīvu kungu, kuru no pretlikumīgas rīcības ar dūrēm atturēja divi viņa čomi.
...Pasākumu, protams, vada ilggadējs Latvijas galvenais gejs Kārlis Streips, kuram vien pēdējā gada laikā priekšā aizšāvies geju čempionāta debitants Edgars Rinkēvičs. Tā kā šis ir Eiropas praids, daudz runā visādi ārzemnieki, publika sajūsmā spiedz, un epizodiski dzīvajā izpildījumā tiek atskaņotas lielākoties šausmīgas pasaules hitu karaokes versijas. Ir skaidrs, ka grūti iedomāties citu situāciju, kad mēs, kultūras darbinieki, kaut ko tādu tieši šādā sastāvā klausītos labprātīgi, bet šajā gadījumā gribas paildzināt saviļņojošo mirkli un vienkārši kopīgi paspaidīt viedtālruņus uz Vērmanes dārza soliņiem. Tātad vienīgais, ko šis notikums patiešām iedragāja, bija ilūzijas par liberāli noskaņotu cilvēku gaumi. Vai arī tas bija iecerēts kā smalks žests, lai norādītu, ka esam gana brīvi, lai klausītos arī sūdu.
...Praids vismaz man noslēdzas bārā "Čomskis", pagalmā apbrīnojot žurku, kura arī beidzot bija sadūšojusies izlīst no skapja. Arī viņa tomēr ir pelnījusi līdztiesību, lai sēdētu ar visiem kopā pie galdiņiem, nevis slēptos savā alā tikai tāpēc, ka ir žurka.
Sestdiena, 20. jūnijs, Rīgā bija pasākumiem bagāta diena: norisinājās sātanisks, Dievu un Jēzu Kristu atklāti zaimojošs sarīkojums. Pirms tam norisinājās prai
Man un cīņubiedriem diena iesākās ar nelielu ākstību. Pasākums aizgāja godam, lai gan vispār mēs bijām diezgan pārliecināti, ka diez vai viņš tur stāvēs ilgāk par pusstundu. Nekā, nostāvēja līdz pat vakaram, ļaudis pie viņa bildējās, savukārt pašvaldības policija brauca gaŗām, nepievēršot uzmanību. Beigās mēs viņu atkal savācām atpakaļ (un labi, ka tā, vakar viņš būtu pavisam samircis, un tas būtu ļoti bēdīgs gals tik skaistam skapim). Tā nu tagad viņā dzīvojas Intenormāla kaķi, bet mēs gudrojam, ko ar viņu darīt tālāk. Varbūt vajag kā ar Jāņu vaiņagiem, nākamajā praidā sadedzināt iepriekšējā praida skapi?
Mazliet gan sarūgtināja tas, ka atsevišķi sensāciju kāri žurnaļugas no tā bij atvasinājuši, ka akcija izsaka pieņēmumus par Ulmaņa orientāciju, lai gan es īpaši pacentos preses relīzē attiecīgo pasākumu dēvēt tikai un vienīgi kā iznākšanu no skapja. Ej nu sazini, no kāda skapja Vadonis iznācis, varbūt tāda, kur slēpjas veci diktātori. Un ar mīlestību saliktie mīkstie ŗ no relīzes arī bija izmesti, ak. Toties Jānis Iesalnieks tviterī bija ŠOKĀ!!!, kas, protams, aizkustina. Viņi mūs trollē ar likumdošanu, mēs viņus trollējam ar Ulmaņa skapi.
...Lūk, un šogad viss pasākums tik tiešām izvērtās par lielu, dzīvespriecīgu un jautru ballīti — viens no tiem brīžiem, kad Rīga izskatās pēc vidusmēra Gejropas pilsētas, nevis drūma, visdažādāko kompleksu mākta postpadomju kakta. Un, ko domā, šoreiz pat īpaši nevajadzēja piemiegt acis — lielākā daļa ļaužu uz ielām smaidīja un māja, nevis turēja brīdinošus plakātus ar to, ka divas vīriešu tualetes nedrīkst būvēt vienu blakus otrai.
No sākuma gribēju saskumt par vienu ziņu:
Diena: Laima vairs neražos šokolādi no īstām kafijas pupiņām.
Bet tad izlasīju rakstu un ievīpsnājos. Ak šie žurnālisti...
Pēc virsraksta var spriest, ka Laima tagad ražos šokolādi no visa kā, tikai ne kakao. Aizstājēji, ķīmija, augu tauku maisījumi...
Ir meli, lieli meli un žurnālistu rakstu virsrakstu sacerētāji.
Runa ir par vienu procesu, kas ir Laimas ražošanā - nopirkt vagonu kakaopupiņu, un samalt uz vietas no tās kakao masu, kuru paši arī pārdod. Ideja ir vienkārša - nemalt vairs pašiem, jo pupiņas gadās visādas un pats process pieprasa kontroli. Bet vienkārši nopirkt gatavu kakao masu no kāda lielražotāja, kas to vien dara, kā maļ pupiņas - un gatavot no tās. Tās pašas īstās kakao pupiņas.
R.I.P. "Skrunda-1"
Nācās sperties, šķiet, vēl pēdējo reizi uz Skrundu-1. Nils, vandāļi un Laika Zobs to jau sasniedzis. Pilsētiņu vairs neapsargā, vietējie jaunieši nodarbojas ar metodisku logu sišanu, podu mešanu pa tiem, durvju laušanu un visa, kas vēl palicis, brutālu iznīcināšanu. Pārējo padara laika zobs un metāla zagļi. Poliklīnikas 1. stāvā par liecību no tūristiem atradām Nila etalonu.
Un vispār ilustratīvs piemērs bildē.
Tad nu šoreiz "akmens vīriešu dārziņā", īpaši tiem, kuri sūdzas, ka "sievietēm jau visu laiku sāp galva"..
"Kur jūs, vīrieši, sastopat sievietes, kam visu laiku sāp galva, zinu daudz sievietes, bet tikai trijām ir migrēna, pārējām visādas citas kaites, pārsvarā muguras sāpes."
Šorīt atklāju, ka man "v" vurts nestrādā. Es domāju, ka ap šo laiku Jūs jau esat sapratuši, kurš vurts tastatūrā nestrādā.
Un tagad būs ieraksts, ko varētu likt zem nosaukuma "Dienas vilšanās". Vispārējā sajūsma par iespēju darboties un dot savu ieguldījumu skolēnu svētku rīkošanā noplaka brīdī, kad devāmies pazaudēto mantu meklējumos. Bērni paliek bērni un mantas zūd arī pieaugušajiem, ne par to stāsts. Bet par to, ka lielai daļai mazo dziedātāju (ak, cik sāpīgi ir teikt šos vārdus) nav nekādas cieņas pret viņiem sarūpēto un pret līdzcilvēku darbu. Pilnām rokām sagrābties to, ko var dabūt bez maksas, un pamest to izķēzītu. Jā, es runāju par dzeramo ūdeni. Skats, ko es ieraudzīju pēc mēģinājuma Mežaparkā, mani nošokēja. Ja tu, cilvēk, paņem to ūdens pudeli, tad arī izdzer, nevis nomētā, un savāc tukšo taru aiz sevis. Tā mani mācīja, tā daru un tā mācu savam bērnam. Ieskatam ielieku foto un aicinu vecākus, kas šo izlasa, pārrunāt ar bērniem ne tikai to, ka nedrīkst iet pāri ielai pie sarkanās gaismas, bet arī to, ka ir jāciena apkārtējie un galu galā arī pašam sevi. Jā, organizatori to bija pieredzējuši un paredzējuši speciālas mēslu vācēju brigādes, tomēr mans iekšējais es joprojām protestē. Kā būtu, ja atstātu visu kā ir un rīt no rīta dziedātājus uzlaistu piecūkotajās rindās? Patiktu? Šaubos gan.
P.S. Ja kāds ir ko pazaudējis estrādē, ieskatieties svētku mājas lapā, saraksts ir krietni garš. Bet pašas mantas meklējiet aizskatuvē info centrā.
Zini, kas besī? Eju uz savu stadionu, a tur visādi tirliņi elpo manu skābekli. Gribu viens, vēsumā un bez skatītājiem. Daži aktuālie trendiņi, pirmais - nereāli daudz tautas. Ja vēsajā sezonā vidēji satieku nullkomats piecus cilvēkus savā treniņā, kas parasti ir kaut kādi jocīgie ļaudis, kas riņķo ap stadionu, tad tagad ir pilns gan ar riņķotājiem, gan futbolistiem, basketbolistiem, stieņotājiem. Kur jūs bijāt ziemā, aukstumā un slapjumā, ko? Nu, tad ejiet tagad atpakaļ uz tieši to pašu vietu. Otrais trendiņš ir čalīši, kas atnāk, mazliet iesildās, uztaisa 3 piegājienus kaut ko - velnsviņuzinako un tad iet prom. Kas tas tāds ira? Nu, ejiet taču labāk pasēdiet pie kompja, ellē, ratā, nevis elpojiet manu skābekli. Trešais trendiņš - džeki melnās zeķubiksēs un šortos. Parasti spēlē basi ar tādiem pašiem stila ekspertiem, bet reizēm arī skrien. Parasti ar kaut kādiem vadiem, kas karājas no galvas. Jā, arī tagad šitajā žaronā. Zeķubikses, bļe! Un melnas, pie tam. Būtu vismaz tīkliņzeķes uzvilkuši, nebūtu tā jāmokās ar svīstošiem stilbiem.
Face control/ contolled face
Ieraugot šo
http://www.theonion.com/video/maybelline-introduces-new-ideal-woman-rubber-mask--36588
un, piemēram, šo
http://www.realfleshmasks.com/
pilnīgi dabiski nāk prātā sekojoša doma:
Noskenējam seju, savu, teiksim. No skana 3D-izdrukājam šādu precīzu elastīgu masku, kas attiecīgi labi atkārto ieskenēto seju. Iekšējo slāni maskai veidojam no elektrostrikcijas (kas saraujas vājas strāvas ietekmē) polimēru kārtas, kura precīzi atveido mīmikas muskulatūru. Šādu masku pieslēdzam vadāmam vāju strāvu avotam. Un uzvelkam uz savas sejas. Iegūstam emulētu mīmiku, ko var vadīt pēc patikas. Tas varētu būt interesanti, jo ļautu iegūt tādu mīmiku/ sejas izteiksmes, kāda/ kādas dabiski nav iespējamas - asimetriskas, oscilējošas, etc. Nav runa par kaut kādu uzsvērtu mākslīgu vaibstīšanos, real uncanny efektus droši vien varētu panākt ar izteiksmēm un dinamiku, kas tikai NEDAUDZ atšķiras no dabiskajām.
Ja nekas cits, tad garantēta personiskā telpa sabtransā u.c. publiskās vietās.
Nu un visādi citādi pielietojumi.
PS - vadības signālus varētu iegūt (vismaz) trejādi - vadot ierīci pašam, ļaujot to darīt iepriekš sastādītai programmai un saņemot datus par, teiksim sarunu biedra seju no kompaktas videokameras.
šorīt, braucot gar Gaismas pili, ace uzķēra ainu, kā tiek laists no masta zemē Grieķijas karogs. man aš vai elpa aizrāvas: kas nu pa nakti noticis? Tomēr tad pamanīju, ka arī liela daļa citu karogu ir jau novākta un atcerējos, ka prezidentūra taču ar tikko beidzās :)
Esiet piesardzīgi, izdalot pentanolu.
Sirseņi līdzīgi kā citas sabiedriskās lapsenes, spēj mobilizēties un aizsargāt pūzni, dzeļot ienaidnieku, pat, ja pašiem sargiem ir jāmirst. Uzbrukuma feromoni sirseņiem izstrādājas, ja briesmās ir to pūznis vai, lai iezīmētu ceļu līdz medību vietai, piemēram, bišu ligzdai. Saimes pārējie sirseņi spēj saost iezīmēto ceļu un atrast atzīmēto medību vietu.[7] Sirseņiem nepieciešamības gadījumā izdalās 3 ķīmiski aktīvas vielas: 2-pentanols, izoamilspirts un 1-metilbutil-3-metilbutanoāts. Ja izstrādājas tikai 2-pentanols, tad sirseņi kļūst viegli nervozi un gatavi aizsargāties, bet, ja izstrādājas vēl otras divas ķīmiskās vielas, tad sirseņi kļūst agresīvi.[7] Ja pūžņa tuvumā tiek nogalināts kāds sirsenis, pārējiem izstrādājas uzbrukuma feromoni. Arī materiāli, kas saskārušies ar uzbrukuma feromoniem, piemēram, drēbes, āda vai sirseņu nogalināta bite, var izraisīt sirseņu agresivitāti. Sirseņus uzbudina un provocē arī dažu augļu smarža, piemēram, banāni un āboli, kā arī smaržas, kas satur C5 spirtu un C10 esterus.[7]
https://lv.wikipedia.org/wiki/Sirse%C5%86i
aizgāju uz kaņepi pastrādāt, piepisās kaut kādi leiši, kas jau tāpat kaitinoši krita uz nerviem, piesēdās pārāk tuvu un neizskatījās pārāk pilnrublīgi, tipa pieaugusi sieviete ar trim pusaudžiem, izmisīgi prasīja, lai atbildu par izklaides iespējām, man tiešām bija diezgan pohuj par viņu izklaides iespējām, drausmīgi bezcerīga angļu valoda un viss cits, cik nu varēju atbildēju, bet tad, kad viens no viņiem pajautāja pagaršot manu alu un paņēma un padzērās arī, sajutos toč kā sākumskolā, kad citi gribēja pasūkāt manu čupačupsu, un tad, nemākot pateikt nē, vienkārši dabūju mūždien atdot. ar sirsnīgi dziļu riebumu mēģinu dzert to alu tālāk, bet viņš garšo pēc leišu urlām, tur neko nevar darīt.
īstenībā lietuvieši kā tauta man vienmēr pamanījusies izsaukt pretīgumu. latvijas mazais garīgi atpalikušais brālītis.
- Man liekas, ka Baltijas valstis ir čista kā trīs ruksīši. Igauņi būvē māju no ķieģeļiem, latvieši no žagariņiem, bet lietuvieši - salmiem.
Es te mēģinu pāriet uz elektronisko cigareti (ne tāpēc, ka gribu, bet tāpēc, ka esmu Laba Sieva, bļe)
Bet ir cilvēki/situācijas, par ko domājot, jāskrien pēc īstajām cigaretēm
Ergo, smēķēšanu atmest varēšu tikai tad, kad būšu atmetusi cilvēkus
Tas varētu būt tik mīlīgi, pēc cilvēka mēģinājuma uzsākt sarunu atbildēt ar "nē, es atmetu smēķēšanu, ej dirst, es negribu par tevi domāt"
Stingri ņemot, šāda attieksme varētu būt pat veselīgāka nekā smēķēšanas atmešana.
No sērijas "kā tas izskatās ārējam novērotājam" :
- ieraudzīt kādu organismu
- klasificēt šo organismu kā skaistu
- noraut tam dzimumorgānus
- aiznest tos kādam kā simpātijas apliecinājumu
sakarā ar satraukumiem par iespējamajiem imigrantiem, visvairāk interesē punkts fobiju plānā "viņi atņems mums darbavietas!"
vot iedomājieties
sēdi tu tāds ofisā, dzer kūleri un liec solitairu, a tur pēkšņi stāv tāds viens durvīs ar ķēdi ap kaklu un piederības tetovējumu uz pieres - "strādāšu par belašu". un uzreiz priekšnieks no sava kabineta ieauļo uz koka zirga "kalniņ, jūs esat atlaists nahuj". un viss.
vai arī, lūk, kas mums tagad visstraujāk progresējošā profesija valstī? sabiedriskā transporta biļešu kontrolieri? nu, tagad jūs redzēsiet reālus kontrolierus. noķer tādi austrumu gastarbaiteri zaķi, uzreiz paver dzeltenās vestītes, a tur pilns ar sprāgstvielām ar skoču ap vēderu aplīmētām "nu kā, maksāsim sodiņu vai uzreiz dosiemies pie simts jaunavām?". užas.
un vai solīdam baltās rases pārstāvim maz ir iespējams vienlaicīgi cīnīties pret žīdmasonu sazvērestībām un arābu viesstrādniekiem, vai no tā neparauj šablonu un neaizbrauc jumt? atkal vieni vienīgi izdevumi valstij pilsoņu garīgās aprūpes vajadzībām
ja avotu iela nevēlas tikt džentrificēta/hipsterizēta/whatever, nāciet uz vecmīlgrāvi, lūdzu, apdraudiet mūsu tradicionālās vērtības.
Par to kā Jezups no pāķiem Kalnciema tirdziņā podus gāza
Tā, nominālā darbadiena ir pagājusi, bet es tā arī nesapratu, kas par kādām jautrībām ir notikušas rasbainieks bekjārdpārtijā. Es ritīgi pavelkos uz visādu sūdu un ja zinu, ka ir bijis labais cundurs un man par to neviens nestāsta, neesmu dzīvs.
Kā arī apzinos, ka tas uz mani nemaz ar neattiecas un no rasbainieks kompaškas esmu tikpat tāls kā nojebkā cita daiļā, bet tā gribas dzirdēt stāstu par sviestiem.
Nu patenkojiet, plīzzz.
Un par kaķu žorgāšanu ar. Kurš ko un kādā veidā.
- Cik manīju latest poustos, pēc pāris kausiem plānā kultūras glazūra nobirusi kā no Mārtiņa beķerejas sklandu rauša, un cienījamās vegānes viena otrai matus plēsušas un zilas acis dauzījušas.
- Īsumā stāsts manā izpratnē (pamanīju vienas no varonēm žēlošanos, popkornu graužot ieķiķināju, bet tad pievērsos manuprāt interesantākām tēmām) ir šāds. Jaunkundze (nikneimu neatceros), ieradusies kaut kādā izmeklētā cibiņu randum dzerstiņā. Nu un maķenīt pārņēmusi pār mēru - pašpozicionējās kā maza, trausla meitenīte, kurai jau pēc otrā alus kausa šīberis aiziet ciet. Pati atzina, ka uzvedība esot bijusi visai brīva un neatkarīga, autoritātes neatzīstoša, kā jau jaunībā pieklājas, tb ne visai piemērota Anglijas Lielā dērbija atklāšanas ballei. Savukārt Rasbainieks (tika nosaukts arī īstais vārds, kuru neatceros, jo nešķita svarīgi), kura esot liela, resna tante ap 35 (citēju pēc atmiņas), šajā tusā uzvedusies tā kā savā komūnā, sākusi jaunkundzei mākties virsū ar labas uzvedības noteikumiem. Attiecīgi, pasūtīta dirst. Tiktāl viss jaunkundzei pieņemams: uzvedība un konflikts kā uzvedības sekas. Taču kas sarūgtināja viņas sirsniņu, bija viņasprāt soda nesamērīgums, salīdzinot ar nodarīto, tb Rasbainieks, lieki neesot kavējies, uzklupis šai, izplēsis pusi matu, žņaudzis, skrāpējis (dažādo svara kategoriju un kaušanās pieredzes dēļ jaunkundze neesot spējusi dot otporu), uzsitis zilu aci un citādi piesmējis. Tb krimināls jeb sīkais huligānisms ar viegliem miesas bojājumiem na ļico. Nu un otrajā dienā, kad tapa ieraksts, pamatīga poha, aizvainojums sirsniņā un naids pret vegānismu. :)) Tb esi palaidis garām gan īslaicīgu (zīmju skaita un komentāru ziņā, taču jauku šovu.
tad nu tā, mīļie draugi. tas brīdis ballītē, kad es tāds, viens pats, iereibis un laimīgs eju pakāpnēm lejā no dzīvokļa iks uz dārzu igrek, un man pakaļ pēkšņi izskrien jūzeris rasbainieks, īstajā dzīvē (xxx yyy), un man brutāli fiziski uzbrūk - rauj aiz matiem, ķeras pie sejas, mēģina žņaugt. mani, kopš kautkādiem pamatskolas random klases kautiņiem, NEKAD NEVIENS mazpazīstams cilvēks mūžā nav aizticis, kur nu vēl 35 gadus veca, smaga tante. so this is a first. ko es uzzināju vakar - ka jūzeris rasbainieks, īstajā vārdā (xxx yyy), ir pilnīgi neadekvāta, psihiski nelīdzsvarota persona. ja te cibā ir kāds jurists, būtu interesanti uzzināt, vai es varu uzrakstīt kādu protokolu par draudu izteikšanu un fizisku aizskaršanu? i wonder.
visādi citādi, vakar bija brīnišķīgs vakars.
Karoč, vakar pamodos, atvēru cibu un tad tur latest_posts bija tā, ka jūzeris, kuru sauc apmēram tā - yeux_glauques - bija ierakstījusi, ka rasbainieka sālsmaizē rasbainieks viņai uzmeties virsū, plēsis matus, draudējis un ko nu tur. Savukārt komentāros pie šī ieraksta citi smalko viesību viesi rakstīja, ka tā yeaux bija piedzērusies, dirsusies ar citiem, nav gājusi prom no tusiņa, kad viņai to likuši un ka atrāvusies no rasbainieka par to, ka kaut ko kaķiem darījusi. Un tad to ierakstu yeux paslēpa.
Tagad uz sālsmaizēm pie rasbainieka tikai ar ielūgumiem un tikai kaķu dievinātājiem.
aaahahaaa nu jūs dodat ar saviem klusajiem telefoniem
cilvēki citos internetos pilnīgā nopietnībā savos cibas daidžestos raksta par cibas vegānu kautiņu (vispār cibas vegāni varētu arī ņemt ļaunā šitādu apmelojumu)
bet vispār es esmu pārliecināta, ka visas apkaunojošās stulbības, ko mēs katrs esam dzīvē darījuši, apmet loku un ar laiku pie mums atgriežas no citas puses, un tad mēs saprotam lietas, ko neesam sapratuši iepriekšējā reizē
tas, protams, nemēdz notikt tik tieši, bet mani amuzē imaginārā aina, kad ciemos pie jz. karote_dē (kā viņu tagad plaši pazīst šaurās aprindās) kāds viesis delīrijā ārdās (piemēram, apspļauda savus draugus, kuri psihotāju grib vest mājās) un apvaino viņu visos pasaules grēkos, no kuriem viņa ir vainīga precīzi vienā – ka durvis spārdošu un kāpnēs maurojošu viesi paņēma pie čupra (tā ir tāda mazinvazīva tehnika, kā ātri apturēt, piemēram, sakāvušos puišeļus) un iešņāca sejā, ka this is not ok
lūk arī jūsu slavenā žņaugšana, skrāpēšana un kas tur vēl bij sarakstos – tikpat reāla, kā dzēruma murgu baltās pelītes
milzīgs paldies visiem, kuri tērēja laiku, nervus un enerģiju, lai karoti_dē dabūtu prom
paldies par uzmanību, es nu labāk atgriezīšos pie huiņas ar linkiem (c) martcore
bet jūs droši muķījiet tālāk klusos telefonus, viņi ir tik amuzējoši, es iekuršu strautā uguntiņu katram gadījumam
- nu par tavu versiju arī ir runa :)
baidos, ka dzeltenās preses field day cibā bija epopeja par draudēšanu ar tunci, tomēr jau bija raksti tēvēnetos un suspendēti žurnāli...
Latvietības izkopēja piezīmes.
Kā jau katru gadu, arī šogad oktobrī pieklājības pēc aizgāju sēņot, lai man neatņemtu pilsonību un būtu piekopis kādu valstsnācijas cienīgu nodarbi. Sēnēm šis gads izskatās piemērots, tad, kad apnīk līdz potītēm brist pa gailenēm, var aizgūtnēm vākt apšubekas un baravikas, ja šķiet, ka kaut kas tāds ir pieliekšanās vērts.
Neviļus ienāca prātā, ka, ja tie pirmie 250 ievestie zilganmelnie nēģeri metīsies bekot, iespējams, latvju nācija tomēr viņus beigs ksenofobēt, skaus savās villainēs un iemācīs dzīt kandžu, vienīgā neērtība būs nomenklatūrā, jo par nēģeriem šos saukt nevarēs, gan jau, ka par melnīšiem arī, bet vārdu "afrolatvietis" stiprā un sirdīgā Kleeverus svaigi iznīdējusī latviešu tauta bez ierakstīšanas preambulā nez vai atzīs par labu esam.
Tātad drosmīgie hellēņi vakar paziņoja, ka nekā nebūs, iepūt mums, Eiropa, negribam mēs tavu taupību. Tagad komjaunietim Aleksim Cipram nāksies skaidroties ar cilvēkiem, kam prāts galīgi nenesas uz jokiem, savukārt Jānis Varufakis ir izdomājis, ka šitādi joki nav viņam, un šorīt aizgājis no darba. Kā savulaik vienā no manām bijušajām darbavietām, goda vārds: pusdienās aiziet pieci darbinieki, atpakaļ atnāk divi.
Tad ko nu mums tagad gaidīt?
Kā jau minēju, Grieķijas parāds sākotnēji nebija tāds parāds, kā to pierasts saprast — tā, ka Grieķijai trūkst naudas, ar ko samaksāt valsts gādīgajā azotē mītošajiem sērdieņiem, tādēļ viņa palūdz kādam bagātam onkulim aizsist čiriku līdz algai. Tomēr tagad Grieķijai tāds parāds ir, un pavisam nesen Grieķija nokavēja šī kredīta maksājumu.
Bagātie onkuļi par šādu notikumu pavērsienu it nebūt nav sajūsmā un — kas nav nekāds pārsteigums — īsti negrib grieķiem dot vēl vairāk naudas. Tas ir svarīgi, jo (a) viens no šiem onkuļiem ir Eiropas Centrālā banka, kas līdz šim uzkrītoši atturējusies no īpašiem komentāriem un (b) Grieķijai atkal sāk izbeigties nauda, ko maksāt saviem uzturamajiem. Grieķijā lieto eiro, un eiro drukā ECB. Tāpēc Grieķijā tagad bankomātos var izņemt sešdesmit eiro dienā: bankām nauda sāk beigties, un ECB īsti negrib viņām iedot vēl.
Tieši šādi izskatītos Grexit: vienubrīd Grieķijai vienkārši nepietiek eiro, ar ko samaksāt (turklāt nevis bagātajiem onkuļiem, bet saviem pilsoņiem), tādēļ viņiem nekas cits neatliek kā sākt drukāt pašiem savus papīrīšus. Ja Grieķija izstāsies no eirozonas, viņu no tās neizsviedīs: viņa pati būs spiesta izstāties.
Ir maz to cilvēku, kas gribētu šādu iespēju, un komjaunietis Aleksis Ciprs cītīgi uzsvēra, ka, jūs ko, mēs te nebalsojam par izstāšanos no eirozonas, mēs balsojam par to, lai paliktu tajā uz mūsu noteikumiem. Tas ir, ECB sapratīs, ka Grieķija nepiekāpsies — un piekāpsies pati. Šāda notikumu attīstība, maigi izsakoties, it nebūt nav garantēta, un pilnībā iespējams, ka drosmīgie Grieķijas dēli un meitas nobalsoja ij par izstāšanos no eirozonas, ij par valsts bankrotu.
Protams, pats par sevi bankrots nav nekas briesmīgs, tāpēc jau viņš ir izdomāts, lai cilvēkiem, uzņēmumiem un, kā izrādās, valstīm būtu iespēja norakstīt savu neveiksmīgo mēģinājumu un sākt no sākuma. Bet kaut kā trūkst pārliecības, ka Grieķija pēc bankrota kļūs par ļoti konkurētspējīgu valsti. Drīzāk varētu sanākt tāda mazāka Krievija: nemitīgā birokrātijā slīgstoša un paranoidālu vadoņu vadīta valsts, kas krata dūrīti uz visu pārējo pasauli un brēc, kā jūs man gauži nodarījāt.
Es gan ļoti gribu, lai man nebūtu taisnība.
Es apgāžu vienu ļoti izplatītu stereotipu par sievietēm - man ir ļoti jūtīga vagīna, ļoti atsaucīga pret pieskārieniem. Tāpat tad, ja man nav īsti garastāvokļa, esmu neomā, man tiešām sāp galva vai kas cits, vai kādu citu iemeslu dēļ esmu piekritusi uz seksu, bet īsti tomēr viss līdz galam nav, tad mani vajag nevis ilgi iekvēlināt, bet ātri ņemt priekšā. Tad viss pieslēdzas un atdzīvojos, bet, kamēr man tur mēģina tur un šitur, varu galīgi apnikt no tā visa, jo nekas nereaģē. Citām atkal tieši tad vajag ilgu ņemšanos. Man var būt nejūtīgs pilnīgi viss, bet, ja vispār kaut kas strādās, tad tieši tur. Tāpat piedzīvoju vairākkārtējus vaginālos orgasmus.
It kā skan jocīgi teikt - mana erogēnā zona ir vagīna, bet patiesībā tik jocīgi tas nemaz nav. Reiz lasīju kaut kādu tantras diskusiju, kur bija ieteikts vīrietim pirms dzimumakta izmasēt sievietei visas vagīnas sieniņas. Tur tāds tracis izcēlās! Man, piemēram, tas patīk, bet tracis sākās pēc tam, kad viena cita sieviete nolika šo padomu kā pilnīgi muļķīgu, jo sievietēm taču baudai esot klitors, viņa aiz garlaicības aizmigšot, ja viņai pa vagīnu kāds ar pirkstiem darbosies. Citas piekrita, citas noliedza, arī es, jo man tas ļoti patīk, ja tur pirms tam iesilda. Jā, klitoru arī var iesaistīt, bet man pat tas nav obligāti, tikai jauka piedeva.
Tātad, daudzām vagīna vispār nemaz nav īsti erogēnā zona.
Zinu sievietes, kas nekad nav guvušas orgasmu no vaginālā orgasma, bet pamēģinot anālo, viss notiek. Taču man atkal tā vieta pašai par nožēlu ir jūtīga sliktajā nozīmē. Sāk sāpēt pat no nelielas padarbošanās ar pirkstiem, pat labi lubricēta sāk nedaudz asiņot un absolūti nav patīkami, ja tur aiztiek. Ja no ārpuses nedaudz, tad vienalga, bet neko dziļāk. Citām atkal tieši tur rodas orgasmi par spīti tam, ka tas it kā no anatomijas viedokļa ir jocīgi. Tā vieta ir tālāk no klitora un arī nervi to tā nesavieno ar to, tāpat sievietēm nav prostatas. Tomēr - dažām tieši tas patīk labāk par visu citu.
Vēl dažkārt nevar saprast, kāpēc dažas vietas var iesaistīt niknākā seksā, bet citas atkal nevar. Piemēram, man ir problēma ar augšstilbiem. Ja tajos ieķeras vai pliķē, man uzreiz ļoti sāp. Sajūta tāda, ka miesa atdalās no kaula un arī āda ir jūtīga un uzreiz sāp. Turpat zemāk dibenu var droši pliķēt, tāpat gurnus, sānus un pat krūtis. Droši vien kādai, kam ir ļoti negatīvi jūtīgas krūtis, piemestos lēkme, redzot, kā man patīk samērā rupja izturēšanās pret krūtīm. Taču ne augšstilbus, tos jāliek mierā! Pat it kā viegls pliķis atstāj paliekoši sāpīgu, sliktu sajūtu.
Tas ir tik interesanti! Cik mēs visi esam dažādi cilvēki! Taču kā mums patīk ņemt piemēru no sevis, vērtējot citus :D To pierādīja tā diskusija, kur klitora sievietes palika pie sava, ka vagīna nav jūtīga un vajag pievērsties klitoram, un vagīnas sievietes atkal pastāvēja uz to, ka tantrista ieteikums ir labs. Neviena neklausījās tajā, kad teicu, ka var taču būt katrai citādāk. Abas puses palika pie sava, ka pārējās tikai ākstās un nepazīst savu ķermeni. Man atkal tieši liekas, ka pazina, tikai katrai bija citādāk.
2 nedēļas atpakaļ treniņā sanāca atsist muguru. Sākumā domāju, ka vienkārši muskulis pēc treniņa sāp un tam nepievērsu uzmanību. Pirmdienā pamodos un domāju, ka sieva mani miegā piekāvusi. Katrs solis - sāp. Katra kustība - sāp. Ievelkot dziļi plaušās gaisu - sāp.
Tā staigāju divas nedēļas un nekas baigi nav mainījies... Izlēmu, ka šodien pie reizes jāiet uztaisīt rentgens lai pārliecinātos, ka kaut kas nav ielauzts/salauzts/sadragāts.
Pilsēta X. Medicīnas centrs X.
Dodos pie reģistratūras meitenes.
E - Sveiki, man vajadzētu uztaisīt rentgenu krūšukurvim
M - Norīkojums?
E - Nav.
M - Medicīnas grāmatiņai?
E - Nē.
M - Sakarā ar ministru kabineta blah blah blah cilvēki paši pēc savas izvēles nevar pieteikties uz rentgenu...
E - Labi. Tad, ko man darīt, ja ir aizdomas, ka ar ribām kaut kas nav kārtībā?
M - Ejiet uz traumām. Tur jūs uzreiz arī apskatīs.
E - Labi. Paldies
Visa saruna ir patīkama un draudzīga, viss ok.
Dodos uz traumām. Kurās esmu vienīgais cilvēks.
Samērā īgni mani sagaida kāda sieviete, kurai arī izstāstu sāpi.
S - Labi. Sūtīsim jūs uz rentgenu.
Sākas dokumentu aizpildīšana... Jums vajadzēja redzēt kā izmainījās viņas seja, kad nosaucu deklarēto adresi Skultē. Jau gaidīju, kad izmetīs kaut ko no sērijas - TAD KO JŪS NEEJAT PIE SAVA ĢIMENES ĀRSTA?! Bet par pārsteigumu nekas tāds nenotika.
S - Darba vieta?
E - ārzemes...
Telpā ienāk vīrietis ielas drēbēs - runā pa telefonu.
V - ...man pie dirsas Tava bārda! Labi - čau!
Un apsēžas blakus sievietei, kura pieņem manus datus.
Dagnija tikmēr sākumā ir neizpratnē. Nafig, kaut kāds vīrietis ielas drēbēs vienkārši ienāk un apsēžas. Nu ok.
Sūta mani uz rentgenu.
E - Kur man jāiet?
S (čut čut aizkaitināti) - tur taisni... (un nomāj ar roku)
E - Labi. Paldies.
Dodos norādītajā virzienā. Bet BAM! Tur ir labirints ar ejām un durvīm. Lai jau... Šajā mirklī man jāatgādina - ES JOPROJĀM ESMU VIENĪGAIS "SLIMNIEKS" ŠAJĀ IESTĀDĒ!
Izdodas atrast durvis uz kurām rakstīts 'Rentgens' (or whatever).
Gaidu. Dzirdu aiz durvīm soļus.
Iznāk ārā sieviete - ielas drēbēs. Aiziet. Labi. Neviena cilvēka vairāk nav... Pieklauvēju pie durvīm pāris reizes.
Pēc mirkļa durvis atver sieviete.
S - Ko jūs man te laužaties iekšā?!
E o_O - Es uz rentgenu...
S - Labi, nāciet iekšā!
Ieeju...
S - Vispār... Man jau vēl ir pārtraukums...
Un šajā mirklī mans prāts sāk dalīt ar 0, jo visa situācija liekas tik absurda...
a) Neviens reģistratūrā vai, kaut kur man neteica, ka viņa būtu kaut kādā pārtraukumā.
b) Uz durvīm nekur nav nekas uzlikts, ka :'būšu atpakaļ pēc piecām minūtēm YOLO!'.
c) Pa durvīm iznāk tante ielas drēbēs, bet man ir jāsaprot, ka tā ir kaut kāda ārstes koriše - nevis (saprotu, ka izklausās neticami) paciente...
d) Vai es jau teicu, ka ES BIJU VIENĪGAIS PACIENTAM LĪDZĪGAIS CILVĒKS VISĀ MEDICĪNAS IESTĀDĒ X?!
Bet labi. Noriju visu, jo sapratu, ka strīdoties tikai paildzināšu visu procesu un šajā mirklī es jau gribu pazust pēc iespējas ātrāk...
Mans vienīgais prieks bija, kad sieviete nomainīja toni (un sejas izteiksmi), kad ieraudzīja manu burvīgo krūšukurvi (tiem, kuri nezina - ar manu ribu traumu nesaistītu iemeslu dēļ, man kopš tīneidžera vecuma ir deformēts krūšukurvis). Tas lika visam šim pasākumam likties labākam...
Rentgens uztaisīts eju atpakaļ uz reģistratūru. Tur mani sagaida iepriekš pieminētais vīrietis. Iesauc kabinetā. Izjautā. Paspaida. Un tad mirstoša suņa balsī saka...
V - Nu... lauzts nav. Dzeriet ibumetīnu 400.
E - Pa...ldies?
Un tā sagaidīju, kad viņš uzskricelēja kaut kādu aprakstu, cerot, ka viņš vel dalīsies savā medicīnas eksperta viedoklī ar mani, kas varētu būt par vainu.
Nē.
Tātad... Stāsta morāle.
Ņemot vērā, ka man (nosacīti) nekas nekaišs, nevaru sūdzēties, bet ja ar tādu pašu attieksmi un izturēšanos jāsastopas tiešām smagi ievainotiem/traumētiem cilvēkiem??
Ierodos, esmu gatavs maksāt par pakalpojumu, lai uzzinātu, kas īsti nav kārtībā, un par to, pret mani izturas flegmatiski, nedaudz aizkaitināti un ar tādu dzīļu pofigismu... No sērijas - a ko Tu te vispār atnāci muļķi...? Kā Tu - muļķi, vari nezināt, ka rentgens atrodas tur tajā gaitenī...? Kā Tu varēji nezināt, ka esmu pārtraukumā - muļķi...?
Līdz vājprātam sākot par šo ironizēt varēja ārsts arī pateikt - a jums sāp, ja ieelpojat... nu... tad - neelpojiet.
Vēlreiz atgādināšu, ka man viss +/- ir kārtībā un tāpēc tā īsti nevaru sūdzēties un celt traci. Bet skumji, ja ar tādu pašu attieksmi jāsaskaras tiešām smagi traumētiem cilvēkiem.
Beigu beigās. Paldies Medicīnas iestādei X par to, ka atgādināja cik labi ir būt mājās.
- tas ir traumu parastais stils. ja atrod lūzumu, uzreiz sāk vairāk cienīt. saka: apsveicu, ir! smuki pa diagonālīti, skaties.
- Par Vispārīgo Attieksmi tā pa lielam ir, ka, pirms tu neesi kļuvis par trū pacientu, nekāds "uķipuķi kur tad jums sāp" nebūs un bieži vien arī pēc tam nebūs. That said, pretīga attieksme vēl nenozīmē to, ka ārsti ir slikti, viņi vienkārši netērē enerģiju visādiem hipohondriķiem. Ja gribi Vispārīgu Uķipuķināšanos, priekš tam ir privātās medicīnas iestādes aļa ARS, jo valsts medicīnā viņiem maksā tikai par darbu, nevis čubināšanos.
Man gan ar trim bērniem un paranoju ir salīdzinoši liela pieredze sadarbībā ar valsts ārstiem un attiecīgi izstrādājušies minimālās berzes principi (nu, tur nemēģināt gāzties iekšā ar prasību pēc konkrētiem izmeklējumiem, nemēģināt uzstādīt diagnozi, pirms to ir izdarījis ārsts, sākt sarunu ar smaidu un "labdien", nevis o_O, tādā garā). Un attiecīgi berze ir minimāla arī situācijā, kurā tie ārsti ir reāli noslogoti. Ar īstiem pacientiem
Būsim politkorekti
Melnādainais - afroamerikānis
Sieviete - feminoamerikānis
Spoks - spirituālamerikānis
Zombijs - nekroamerikānis
Vampīrs - hematoamerikānis
Vilkatis - zooamerikānis
ETI - eksoamerikānis
AGI - kiberamerikānis
Uploads - digitālamerikānis
Vēl varu pavēstīt, ka 5dienas vakarā Kurzemē varēja novērot masveida rīdzinieku(?) invāziju: ceļa posmā no Rendas līdz Veģiem saskaitīju 7 pretīmbraucošus "Rīgas satiksmes" autobusus.
Bet var arī gadīties, ka tā bija autobusu sacelšanās. Piemēram, brauc tāds nevainīgs 21. aut. pa sakarsētiem betona džungļiem, maigā balsī paziņo: "nākamā pietura - Kuldīgas iela" un hops, nobloķē durvis, ieslēdz displejā NORĪKOJUMĀ un duj prom uz Kuldīgu.
Par spīti galvaspilsētas apmeklējumam nepamet sajūta, ka Bulgārija ir Balkānu atpalikušais brālēns, dzimis dzēruma incesta rezultātā. Zinu, nesmuki tā teikt, bet šobrīd vienīgās lietas, kas man patīk Varnā ir visuresošie kafijas automāti. Pārējais ir visnotaļ vai nu degunam vai acīm vai abiem netīkams. Piemēram, ej ej un liekas - okej, baltas klintis, bet jāpaiet pavisam neilgam brītiņam, lai saprastu, ka tie patiesībā ir plastmasas maisi un visa cita draza, kas noklāj visu ūdensmalu. Tad vēl EVS brīvprātīgo "pārsteidzošie" stāsti par viņu organizāciju darbību, kuras ietvaros vairums naudiņas smuki satek vietējās partijas darboņu kabatās, bet labie mērķi pēcāk neinteresē pat sākotnēji entuziastiskos jauniešus. Turklāt visi bāri ir plastmasas butaforijas, kurās uzmundrinošos ritmos izpaužas bulgāru bagātie, bet tāpat ne visai skaistie. Ja godīgi, vienīgais, kas mani šodien ir noturējis nomodā līdz šim brīdim, ir siltas draudzības jūtas - visādi citādi es laikam tomēr šai piejūras "pērlei" ātri vien liktu mīksto.
