Улофф - латышское
2013-09-04 15:59![[personal profile]](https://www.dreamwidth.org/img/silk/identity/user.png){kind=small}
egilsBērns nopirka baltas asteres skolai. Pārdalīja kātiņu gareniski un iemērca divdaļīgā traukā ar zaļu un zilu ūdeni. Fizikas skolotājai.
Saistībā ar pirkšanas/pārdošanas sludinājumu vakarpusē zvanīju kādam nepazīstamam cilvēkam. Viņš uz zvanu neatbildēja, taču vienos naktī no zvanītā numura saņēmu šādu īsziņu: "Medūza?".
Uz kaut ko tādu ir ļoti grūti atbildēt, absolūti lieliska īsziņa.
No sākuma es mēģināju laimi pie vienas meičas, ar kuru bija kopīgi paziņas. Meitene skaista, labi mācēja miegt actiņas un smaidīt. Iemesls sarunai bija tāds, ka viņu sauca tā pat, kā mani, tikai sieviešu dzimtē. Varbūt jāprecās uzreiz mums nebija, bet, manā ieskatā, tas, ja viņa būtu man iedevusi savu telefona numuru un piekritusi doties uz satikšanos būtu bijis gluži pieklājīgi un pašsaprotami. Tomēr tā gluži nenotika, numuru es nedabūju un satikšanos arī nesarunājām. Kas priecē ir tas, ka šķīrāmies smaidīgi un labvēlīgi, par laimi mani ērgļa spārni, kas dzērumā mēdz parādīties, vēl nebija atpletušies tik plati, ka es būtu sācis nesmuki runāt.
...Ja līdz šim mani vietējā kristiešu kopiena piecieta, man jau gan šķita, ka drusku mīlēja, tad pēc šiem notikumiem laikam, ka mums nekāda draudzēšanās nesanāks. Žēl, man patīk draudzēties. Bet, ja jūs zinātu, kādi agresīvi tie alkoholu lietojošie kristieši paliek, kad tiek apdraudētas tās viņu vērītbas, kurām viņi tomēr seko? Ui.
Un šovakar manās mājās būs kaimiņu rīkota ballīte, kamēr es pati došos uz citu ballīti. Manas mājas ballīte solās būt bīstams un negants pasākums. Kaimiņiene jau trīs dienas staigā apkārt raudādama, viņa baidās, ka vīrieši piedzersies nejēgā un dosies klejojumos pa pilsētu, bet tie, kas paliks, droši vien visu pievems. Viņas bažas nav bez pamata, jo tieši tā notika pagājušajā gadā pavasara ballītē - vīriešu dzimuma viesi piedzērās nejēgā un tad devās kaut kādos dīvainos pārgājienos pa visu Rīgu. Ar kājām. Vienkārši tā - pieceļas no galda un aiziet. Bez somas, bez naudas, labi vēl, ja mobilais ir kabatā. Dodas jebkurā virzienā, uz labu laimi. Pēc kāda laika kāds attopas, ka viesis pazudis. Tiek uzsākta meklēšana. Noskaidrojas, ka viesis tikmēr jau gabalā - kaut kur Zolitūdē, piemēram. Vai Torņkalnā. Vai Pleskodālē. Bet kā viņu noķert un pārvest atpakaļ pie viesību galda, ja visi piedzērušies un pie stūres sēsties nedrīkst? Ha, protams, visprātīgākā rīcība šādā situācijā ir doties ar kājām pašiem meklēt pazudušo draugu.
Tā, cits citu meklējot, vīri palēnām izklīst pa Rīgu. Pagājušajā gadā vienu tādu bēgli beigās sadzina rokās Juglā. Mana māja ir pie Mārupes - tad nu iztēlojieties to attālumu!
Un, jā, - tie, kas neizklīda pa pilsētu, bet palika pie galda un dzērieniem, tiešām vakaru pabeidza vemjot.
"Ai, sviests! Nupat hugo zvana, oi, zini, nelaime, Gintiņš tikko paņemts. Par izvairīšanos. Savākts uz menteni. Šie man zvana, kas notiek? Kāpēc? Ko tu dari? Bet man vispār tai laikā nebija dežūras, saproti? Saprotu. Lūk. Šie man tagad bļauj - dabū viņu laukā! Ko man tagad darīt, nesaprotu. Aizeju, jā, sēž čalis. Prasu, ko tu gribi? Viņš man atbild - melno tēju!"
Nav noslēpums, ka viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc gana daudz rīdzenieku emigrē no dižpilsētas, ir tas, lai viņi gluži vienkārši nonāktu latviskākā vidē. Ievēro, cik dziļi tas ir parasto un normālo cilvēku sarunās, piemēram, runājot par kādu miestu vai vietu, vai cilvēku kopumu, pietiekami bieži tiek pieminēts vai pat uzsvērts, ka x ir latvisks, x vieta ir latviska, x vide ir latviska, utt. Manuprāt, absurds, ja jau latviešu valstī šādi jāspriež.
Īsti džeki nelasa instrukcijas. Īsti džeki nelūdz padomu. Īsti džeki vēsi runā par verķi, kuru lauž ar nepareizajiem instrumentiem, un nepārtrauc lauzt, līdz vairs nav lieku detaļu. Tās var pieskrūvēt vienalga kur - lai tikai pārāk skaļi negrab. Īsti džeki var uzbūvēt jebko. Vēlams - jebko. Konkrētība ir mīkstajiem. Konkrētība ir fleksibilitātes trūkums. Gultni var uzskrūvēt arī uz riepas, ja labi grib. Un, ja rokas aug no pareizās pakaļas. Īsti džeki močī, līdz rokas ir vienlīdz notraipītas ar netīru eļļu, asinīm un sviedriem, un tad ar tādu augšāmceltā mesijas vienaldzību iet mazgāties. Vairs negrab. Sēdeklis vairs nav, toties ir jaunas kājas bremzes - pie zemes piespiežams sēdeklis, kas ļoti labi turas taisni starp spieķiem. Īsti džeki nevienam nemaksā. Īsti džeki visu salauž paši.
Nu jau kādu laiku esmu aktīvs triatlona sporta veidu piekritējs un regulāri pa vakariem izpildos kādā no šiem sporta veidiem. Piektdienās un sestdienās arī esmu aktīvs. Tā vietā lai cilātu mazos, nožēlojamos puslitra kausus, tagad dzeru tikai litrīgos. Litrīgie ali labi atsaucās uz bicepsiem. Sestdienās guļu ilgāk, sportiskam dzīves veidam ir nepieciešams salds miegs. Svētdienas nedzeru, nu gandrīz, nu labi, svētdienās dažkārt nedzeru. Vannas istabas svari norāda, ka mana vīrišķība ir samazinājusies par 5 kilogramiem un turpina sarukt. Drīz varēšu atgriezties kādreizējā savas identitātes statusā.
par 'demogrāfijas ultimātu' runājot
Parasti pie veikalu kasēm stāv urniņas ar lūgumu ziedot no vardarbības cietušajiem un citiem dzīves pabērniem, piemēram, bez vecāku gādības palikušajiem. Bet vakar "Elvi" ieraudzīju ko jaunu. Urna ar lūgumu ziedot ģimenēm, kurām sekmīgam ģimenes pieaugumam nepieciešama mākslīgā apaugļošana. Atkārtoju vēlreiz - ziedojumu urna, lai varētu veikt mākslīgo apaugļošanu! Nopietni? Jā, šaizīgi, ka nesanāk pa dabisko ceļu, pat skumji. Nūuu, un sūdīgi, protams, ka naudas pietrūkst, lai veiktu šādu procedūru. Bet tomēr - mākslīgā apaugļošana ir luksus prece - ir piķis, lūdzu! Nav? Varbūt ir vērts pārkāpt pāri savu gēnu nozīmīgumam un apsvērt domu par adopciju. Kamēr mums bērnunami ir pilni, es ne santīma neziedošu cilvēkiem, lai viņi varētu kuplināt savu gēnu skaitu pasaulē. Ja var to atļauties paši - lūdzu, no problem. Bet mākslīgā apaugļošana nav jāpaceļ valstiskā mērogā, kamēr ir bērnu nami. Kad nebūs (un es ceru, ka kādreiz nebūs) - lūdzu, vairosimies, augļosimies caur mēģenēm uz vella paraušanu par labvēļu saziedotajiem līdzekļiem savas tautas glābšanā no iznīcības!
...Tā savādā sajūta, kad Kosmoss Tevi viegli baksta vēlamajā virzienā...
Zvana Svilinātāju Edvīns, sievai kaut kas ar kompi. Aizskrienu, izdaru, tinkš-tankš saruna nonāk līdz barterim - mans vecais Bedini mehāniskais SSG pret 25 metriem 28^mm2 zemējuma kabeļa eksperimentam/iem. Plus pats aizraus līdz Šmucspainavai. Kas var būt vēl ērtāk?
Viss atrisinās pats no sevis. Weird.
tagad tā oma man ir tāda - fuck the fuck (ja te mistiskā kārta iepeld kāds, kam lamāšanās nepatīk, tiek dota vienreizīga, bet ne vienreizēja iespēja apmeklēt kādu citu interneta vietni)!
"Vācu avīze "Süddeutsche Zeitung" ziņo, ka Krievijas Satiksmes ministrija Eiropas aviopārvadājumu kompānijām, kas pārvadā pasažierus maršrutos, kuri šķērso Krievijas gaisa telpu, pieprasījusi sniegt datus par pasažieriem.
Runa ir par datiem, kas nepieciešami, rezervējot aviobiļetes, tai skaitā arī kredītkaršu numuriem, sēdvietas numuru lainerī un pat tās atrašanās vietu lidmašīnas salonā, kā arī pasažiera adresi un kontaktus. Jaunie noteikumi attiecas uz visiem pasažieriem bez izņēmuma, ne tikai aviopasažieriem - arī, ja cilvēki ceļo ar kuģi, vilcienu vai autobusu, vēsta aģentūra AFP."
Labs! Iedot Krievijas Satiksmes ministrijai kredītkaršu numurus. Nav skaidrs, vai dod arī pārējos kredītkaršu datus, ko norāda, rezervējot biļetes. Bet pamatā jau pietiek arī tikai ar kredītkartes numuru (http://security.blogoverflow.com/2012/11/qotw-40-whats-the-impact-of-disclosing-the-front-face-of-a-credit-or-debit-card/)
http://www.ir.lv/2013/6/3/es-bazijas-par-krievijas-velmi-iegut-aviopasazieru-datus
Kas attiecas uz vienu no šiem signāliem, - pildot dienesta pienākumus, sestdien biju iegājusi vienā no vēlēšanu iecirkņiem. Abas ar iecirkņa komisijas priekšnieci klusiņām sarunājāmies par dokumentācijas niansēm, vēlētāji raiti un bez aizķeršanās īstenoja savas demokrātiskās tiesības, idille ar gulbīšiem, vārdu sakot, līdz pēkšņi pie mums pusskriešus solī metās vīriņš ar entuziastisku mirdzumu acīs.
- Vai jūs nezināt, ka burtiski jūsu iecirkņa priekšā notiek aģitācijas likuma pārkāpums? - viņš sauca.
- Kur???!!! - mēs abas palēcāmies un metāmies pakaļ vīriņam uz durvju pusi, gatavas raut nost politisko partiju reklāmas plakātus, aizkrāsot deputātu kandidātu portretus, izkliedēt piketus un vispār - cīnīties par tiesiskas valsts saglabāšanu, cik vien ļaus mūsu trauslās, sievišķās miesas.
- Lūk! - vīriņš viszinīgā svinīgumā teica, norādīdams uz nišu gaiteņa kaktā.
Pārsteigtas skatījāmies, bet nesaredzējām neko citu kā vien urnu lietoto bateriju savākšanai.
- Kur tieši? - bažīgi pārjautāju.
- Šeit, šeit! - vīriņš bakstīja urnā. - Lasiet, kas uz tās rakstīts! "Zaļais centrs", "tīrai Latvijai", un kas tik vien nē! Gribat teikt, ka tas jums neizsauc nekādas asociācijas ar vienu konkrētu partiju?
- Piedodiet, lūdzu, bet tas nekas, ka mēs neaizvācām arī zaļo koku, kurš redzams pa logu? - jautāja pienākušais iecirkņa datorspeciālists, kamēr mēs ar priekšnieci centāmies saglabāt amatpersonu cienīgas sejas izteiksmes.
Ieteicu vīriņam rakstīt iesniegumu policijai, jo mums nav tiesību pārvietot komisijai nepiederošo iestādes inventāru, un devos tālāk. Saņemt citas komisijas priekšēdētāja paskaidrojumu sakarā ar sūdzību par to, ka pie ēkas izkārtais karogs vējā aptinies ap kārti, tādējādi laupot procesam pienācīgo cieņu.
vasara ir seksīga. var iet peldēties dīķī pa pliko un just, kā krānu ar vēsumu glauda zemākie ūdens slāņi.
ja diena iesākas ar secinājumu,ka BIROJĀ NAV KAFIJAS!!!!!! tad tā viņa arī turpinās
kafiju atveda jau ap pusdienslaiku, bet īgnums un miegainība nevaid miris
šogad kautkādi dikti indīgi odi, kājas vienos bumbuļos.
un kleite velkas pa zemi.
pazaudēju augstskolas diplomu. Teicu, ka tā, iespējams, ir zīme no augšas. Mamma atbildēja, ka tas, par ko šī zīme liecina, ir visiem sen jau zināms
Cēsu alus
kaut ko par ilgtspējas indeksu lasu...uzņēmumi, apzinoties savu ietekmi, var darboties preventīvi, izglītojot sabiedrību uzņēmuma produkciju lietot atbildīgi. Cēsu alus par mērķauditoriju izvēlas vidusskolēnus, kurus aģitē "dzert, bet ar mēru. un nekļūt atkarīgam". vienkārši graujoši. varbūt viņiem pie ražotnes ir arī lodziņš, kur šiem jauniešiem ietirgot viņu devu, tādu, lai akurāt nenodzertos?
Jau līguma parakstīšanas dienā gandrīz visos komisijas locekļos modās aizdomas, ka varētu rasties problēmas ar Sarmīti (vārds ir mainīts). Proti, viņa uzvedās bravūrīgi un nepārprotami oda pēc alkohola, taču katrs cilvēks ir pelnījis otro iespēju, un visi cerēja, ka atbildīgajā dienā Sarmīte mūs tomēr nepievils. Vēlēšanu procesā Sarmītei tika uzticēts vismazāk atbildīgais pienākums - stāvēt pie urnas. Vēlāk viņa tika pārvietota pie pasu pārbaudīšanas, taču džeks, ar kuru kopā tas bija jādara, pēc brīža satraukti paziņoja - drīz viņam pēc katras ieelpas Sarmītes tuvumā vajadzēšot uzkost gurķi (aptuvens citāts). Viss beidzās ar to, ka pēc pāris stundām Sarmītei palūdza aiziet, viņa paskaidrojumā norādīja, ka slikti jutusies, taču, kā vēlāk uzzinājām, savai mammai bija teikusi, ka noģībusi. Domāju, ka tur nav nekādu vērā ņemamu pretrunu. Un darbs iecirknī varēja turpināties.
Novērot, vai balsis tiek pareizi savāktas, un vēlāk arī - saskaitītas - , bija ieradies kāds partijas "Saskaņas centrs" pārstāvis, kuru lielākā daļa komisijas locekļu pazina jau no iepriekšējā laika. Viņš mums brokastīs atnesa torti un deva dažādus gudrus padomus - piemēram, kā pareizi vingrojot jāvicina rokas un kāpēc jāēd daudz puķkāpostu, kā arī dalījās aizraujošos stāstos par to, kā dokumentu, kuru vajadzējis parakstīt Ušakovam, tomēr parakstījis viņa vīrs Urbanovičs u.tml. Naktī, kad tika skaitītas balsis, šis partijas biedrs pastaigājās pa skolas gaiteņiem, pleijerī skaļi klausoties krievu mūziku, un tikai pa retam pavēra durvis, lai uzmestu aci mums - čaklajiem darba rūķiem.
...Neskaitot to, ka daži nobalsot ieradās acīmredzamā pālī, nekas atspoguļošanas šeit cienīgs vairs īsti neatgadījās, ja neņem vērā to, ka mūsu iecirknī ieradās operators no televīzijas. Šajā laikā bija jāsēž ar taisnām mugurām un jāsmaida pat brīžos, kad iecirknī nebija neviena cilvēka, kas lika man justies kā lētā darba spēka kroņprincim - iRobotam. Pārējā laikā darbam gan piegāju radoši, cenšoties gan apzināti, gan neapzināti ražot arvien atraktīvākas frāzes, ko veltīt saviem klientiem. Kādai sievietei uz "Labdien!" laipni atbildēju ar "Paldies!", turpretim citai norādīju, ka izvēle viņai jāizdara, lūk, tur, tālāk, intīmā gaisotnē.
...Elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma varbūt tiešām ir lieliska ideja, tomēr tā nepārprotami nebija līdz galam izstrādāta, un iekavēja saskaitīšanas darbu par apmēram četrām stundām. Pirmkārt, apšaubāma bija tehnikas kvalitāte - t.i. skeneris bieži "rāva iekšā" lapas, taču daudz mokošāka bija šīs Latvijas kārtējās Nokias kvalitāte, jo sistēma gan vispār neatpazina ieskenētās protokolu lapas, gan sašķiroja vairāk lapu, nekā tika ieskenēts (zvanot uz CVK, tika saņemta atbilde - "tā nevar būt"), tāpēc visu tik un tā bija jāskaita ar rokām.
Lielāko daļu no šī ārprāta gan diemžēl palaidu garām, jo apmēram plkst. 01:00 kandidātiem - man un vēl kādai sievietei - ļāva doties mājās. Pārējie balsis skaitīja līdz plkst. 6:00 rītā, nereti īslaicīgi aizmiegot u.tml. Pieļaujot, ka līdzīgi notiek arī citos iecirkņos, varat paši spriest, cik precīzi ir rezultāti. Arī viltot balsis, manuprāt, nesagādātu lielas problēmas, ja tiešām būtu motivācija to darīt, bet pēc vairāk nekā 24 stundām darba nav vajadzīga pat tā - ir vienkārši pilnīgi vienalga.
par vilšanos sloganos
njā, atceros te vieni vīlās narvesenā citi vēlētājos citi demokrātijā
a es dienās atkal alu nopirku, vakar, i pasniedza man kausā ar uzrakstu "izbaudi garšu"
un es patiesi novērtēju humora devu ... skābas čuras ar mazgājamo līdzekli - aptuveni šādi varētu raksturot lāčplēša alu - fu pē, brrr
Man tā tikai šķiet, vai arī šogad patiešām ir abnormāls daudzums spāru?
Man arii....
citāts no draugiem.lv
Zirgs būtībā izmanto Tavu mīlestību pret viņu, pielabinās un sadarbojas. Bet tas viss notiek ar vienu mērķi - zirgs beigās vai nu iesper, vai nu iekož. Man zināms gadījums, ka vienai sievietei zirgs izkoda trapeces muskuli. Es saprotu, ka zirgi ir mīļi, jūtīgi radījumi, tā visi zirgmīļi apgalvo, ka viņiem mīkstas lūpas, ka viņu psihe ir smalkāka kā cilvēkam un tā tālāk, bet tici man, zirgi ir nevaldāmi monstri, kurus vajadzētu aizliegt. Dīvainā kārtā zirgi ir legāli, bet alkohols pēc 22:00 - ne.
Man vienmēr paticis vērot koku zarus no lejas un koku galotnes. Tās ir tik mierīgas un viedas. Koki ir Visuma fraktālis.
Viss Turcijā liekas kā mājās, tāda komfortabla sajūta, kad pēc garas darba dienas (garas, sniega un stresa pilnas ziemas Latvijā) var uzvilkt mīkstas čības un ar viskija glāzi apsēsties pie kamīna relaksēties.
Ja par stāsta backgroundu pirms brauciena- mana profesionālā dzīve bija nulles vērtībā. Man bija glauns profesijas nosaukums, ko es tagad esmu aizmirsusi, bet bosiene bija īsta ragana. Es biju sevi izsmēlusi atiecīgajā nozarē. Es nemaz nejutos piederīga Latvijā. Man likās, ka darbā uz mani skatās kā uz traku paviānu, kā tas laikam arī bija.
Es nopirku biļeti vienam virzienam uz Stambulu, loģiska pamatojuma tam nebija. Paceļojusi pa TR, es sapratu, ka esmu pārtērējusies, un man vajag naudu atpakaļceļam.
Es atcerējos Nenadu un to, ka viņš teica, ka naudu vienmēr var atrast, visur var izdzīvot.
Ejot garām, spontāni iegāju valodu skolā, kur īsu laiku biju voluntērējusi kā English speaking teacher 2009.gadā pavisam citā pilsētā. Es nevienu tur nepazinu, viņi mani neatcerējās. Paprasīju, vai nevajag mani.
Dažas minūtes vēlāk es sēdēju menedžera kabinetā.
Nākamajā rītā es sāku strādāt.
Man samaksāja tik, cik es nekad nebiju saņēmusi Latvijā par spīti pieredzei un izglītībai.
Sanāca pačakarēties ar Windows 8, kas nezkālab ir preinstalēts uz laptopa bez sensoru ekrāna. Esmu patīkami pārsteigts. Man patīk. Ir neliels čakeris, lai starta interfeisu padarītu lietojamu, jo tur, kā jau allaž, ir sabāzts pilns ar visādu nevajadzīgu figņu, kas, protams, "migājās un hujārijās" ar tādu intensitāti, ka atgādina čigānu tautas daiļrades festivālu, taču, kad visu piemēro pragmatiska čangaļa vajadzībām un, pats galvenais, saprot pamatideju un kur, ko un kā vispār var atrast, tad strādāt ir diezgan ērti. Ir sajūta, ka Windows ir palicis lietotājam draudzīgāks.
...2. Ir jābeidz kultivēt mītu, ka pilnīgi visus aizbraucējus bez izņēmuma mēs tagad baigi gaidām atpakaļ. Tās ir muļķības, un tā nav. Es, piemēram, negaidu nevienu. Visi var mierīgi palikt savās vietās. ;) Kas attiecas uz tiem gaidītājiem, kuru radi vai draugi ir prom, tad, atvainojiet, bet tā ir jūsu iekšējā lieta. Tieciet galā paši.
3. Daudz būtiskāk par reemigrācijas plāniem ir strādāt ar jauno paaudzi, kas pēdējos gados ir beigusi dažādas skolas tepat. Gan videnes, gan arodenes, gan augstskolas. Ir jāstrādā uz to, lai šiem cilvēkiem būtu foršas darba iespējas šeit un tagad. Ja domājam par darba tirgus attīstību, tad tai ir jābūt vērstai uz tiem cilvēkiem, kuri izvēlējās palikt, un (un šis ir vēl svarīgāk) viņu bērniem, nevis reemigrantiem.
Pēc kultūras mantojuma gada balvas pasniegšanas, kurā ir ēstas kūkas un dzerts vīns, prāts sāk nesties uz piedzīvojumiem. Ar divām kursabiedrenēm izlēmām doties klejojumā pa Maskačku un apmeklēt kādu ''urlu bāru''.
Satekles ielā tiek šķērsots slavenais tunelis ''razģevalka'' un maskačkā esam. Itkā jau esam Akadēmijas cilvēki no Ludzas ielas, bet šitais gals nav pārāk pazīstams.
Kolēģe Anna ir liela Maskačkas fane un speciāliste un, pēc viņas ieteikuma nolēmām apmeklēt bāru ''Pie kamīna'' Daugavpils ielā. Braša krodziniece burtiski mirkli pirms mūsu ierašanās no turienes, slaidā lokā, izlidināja galīgi jēgu pārdzērušu sīni ar vārdiem ''pšol von''.
Izskatījās atbilstoši, tāpēc gājām iekšā.
Pats iestādījums ir veikala un bāra apvienojums ar vairākiem galdiņiem, krievu televīziju fonā, pabriesmīga paskata tualeti un apkvēpušu kamīnu kaktā. Alus izvēle aprobežojas tikai ar Brenguļu gaišo, jo pamatā te visi dzer degvīnu. Publika pamatā visādu kategoriju, krieviski runājoši alkaholiķi, kas īpašu uzmanību mums nepievērsa. Toties krodziniece ļoti laipna, novērtējusi mūsu ārienes lielo kontrastu ar tur sēdošo publiku, noprasīja vai tiešām vēlāmies tur palikt. Tomēr izskatījās priecīga, ka beidzot var normāli parunāt bez lamāšanās un kliegšanas.
Vispār iestādījums izskatījās diezgan populārs, jo durvis virinājās bieži. Kādu pusstundu pasēdējām un bez īpašiem piedzīvojumiem devāmies prom.
Nezinu, kā jūs, bet es savam vīram jau ceturto gadu dāvanu dzimšanas dienā izvēlos zirglietu veikalā.
Patiesi, patiesi, šausmīgi ir atbraukt uz Ogri, viss zied, smaržo, bet tev deguns ciet un stingri dresētā ierindā stāv kabataslakatiņu armija
vai jūs, pastaigājoties pa rīgas ielām, lūkojaties augšup uz māju augstāko stāvu fasādēm un apbrīnojat to apdari?
vai jūs, pastaigājoties pa rīgas ielām, lūkojaties augšup uz māju augstāko stāvu logiem un cenšaties iztēloties dzīvi otrpus tiem?
vai jūs, pastaigājoties pa rīgas ielām, lūkojaties augšup uz māju augstāko jumtu korēm un vēlaties nolekt no tām?
Līdz šim te valdīja "Reģionu alianse", kas saimniekoja apmēram "Tautas partijas" stilā (sakritība, ja) – mums ir jauna skola, jo tika aizvērta cita skola, ir miljonu vērts veloceliņš, kas nav diez ko lietojams, ir ļoti pilns ar bedrainām un salāpītām ielām, ir milzu stacijas laukums, ir plāns nolīdzināt parku, lai tā vietā uzceltu lielveikalu tūristu pievilināšanai, ir ielu laternas, kas apgaismo iekštelpas, ir "bezmaksas" sabiedriskais transports, ir svaigi noasfaltētas ielas, kas tā vairs neizskatās, ir savējie uzņēmumi, kas pilsētā visu dara, ir īss moderni augstais perons stacijā, uz kura var izkāpt tikai no noteiktiem vilciena vagoniem (vai nu tā, vai vispār nekā netiek ārā), un top otrs, ārpus centra nekas nav noticis, tikai centrā, ir birokrātija un "es vienmēr zinu labāk" attieksme. Ir "sakārtota vide", padarot to urbāni sterilu – pilsēta vairs nav zaļa. Un tas nav viss. Mani tas nomāc. Es par viņiem nebalsoju. Toties viņiem ir tādi solījumi, ka ei tu nost, tikai nav skaidrs, kāpēc tie tika atlikti uz nākotni.
Makjedonija ir superiiga, esam hostelii, kiursh pieder izbijusham karaviiram. Chalis izskataas peec naturaala izsiteeja, un vinja choms grib nogalinaat visus musulmanjus, bet nenormaali jauka kompaanija.Var paarsmieties.Seviskji balkaanieshiem patiik krievi, so, basically, ja Tu Serbijaa vai Makedonijaa vai Bulgaarijaa runaa krieviski vai esi no Latvijas, attieksme ir ljoti pozitiiva.Vinjiem patiiik uzsveert, ka valodas ir ljoti lidziigas, un bulgaaru tieshaam ir liidziiga. Saprotu gandriiz visu rakstiito valodu, ar runaashanu gan ir gruuti, ne tik viegli saprotama. Nenormaali karsts, veelaak jaaiet Skopjee patuseet.
"Pateicoties Mūrnieces idiotiskajām tā sauktajām reformām, tika likvid;eta policijas akadēmija, 2009 gadā bija spiesti aiziet vesela virkne pieredzējušu darbinieku, un tāpēc jau tagad izmeklēšanas kvalitāte ir krieytni pasliktinājusies. To jau ir atzinis arī ģenerālprokurors. Cik tad vēl ir palikuši izmeklētāji, kuri ir gatavi un prot aizrakties līdz īstenībai ? Policijas profesionāļi jau brīdināja, ka zūd izmeklēšanas kadru pēctecība, ka tās meitenes , kuras sastāda iz\meklētāju lielāko vairumu, vienkārši neprot izmaklēt kaut cik nopietnas lietas. Statistikas rādītāji jau varbūt nemaz tik slikti nav, jo daudz vieglāk ir izmeklēt, vai precīzāk sakot noformēt veikalu apsargu aizturētos sīkos zaglēnus."
pēc ne visai labi gulētas nakts (leišu ballīte netālajā kempingā + apses, kas nosūcot cilvēkiem enerģiju) nopeldējāmies un braucām uz Anikščiem padzert kafiju. tālākais plāns jau bija skaidrs - Zirgu muzejs Ņuroņu ciemā mazliet ārpus Anikščiem. tas bija ļoti jauks un plašs un interesatns, turklāt ieejas biļete maksāja tikai 6 litus (~1.20 Ls). vienīgā problēma - visa informācija lietuviski. tikai vienā ēkā bija arī angliski šis tas rakstīts. nē nu, ja baigi iedziļinās un lasa, tad var kko saprast arī lietuviski, bet smadzenes ātri uzvārās un ir liels risks ar tādiem vārdiem, kas abās valodās ir vienādi, bet nozīmē pavisam ko citu. turklāt man radās iespaids, ka leišiem ir vieglāk saprast latviski, nekā mums lietuviski.
Zirgu muzejā tātad bija vesels ēku komplekss - vienā par zirgu vēsturi, vienā savākti visdažādākie zirgvilkmes transportlīdzekļi, citā visādi zirgvilkmes darba rīki un vēl bija dažādu seno amatu mājas + tipiska Augštaitijas zemnieku sēta. vairumā amatu māju notika arī aktīva darbība vai vismaz bija cilvēks, kas kko pastāsta. bija diezgan interesants stāsts keramikas mājā - krieviski, bet tā kā stāstītājas krievu valoda nebija pašā augstākajā līmenī un viņa lietoja vienkāršākus vārdus, tad es diezgan daudz ko sapratu. galdniekmājā gan vīriņš runāja tik labi, ātri un specifiskiem vārdiem, ka ne es, ne Kārlis neko nesapratām.
Zin, kas ir... Pasaule ir pilna ar meliem. Mātes - zīdītājas nevarot ēst to un šito. Neko asu.
Hā!
Jau trešo dienu ēdu zupu/sautējumu no tomātiem, kabačiem, gurķiem, kam netīšām piespēru par daudz adžikas. Ēdot seja svīst, bet traki garšīgi.
Rezultāts - slīkstam pienā. Sīks pārēdies un priecīgs.
ko es šodien iemācījos? biju laukos kā nekā.
ja tev pieder kazu māmiņa un kazu papiņš, teikt āzis un kaza kaut kā neglīti, tad jāpiesien ir tikai māmiņa. papiņš tāpat staigās viņai pa pēdām.
tas ir pisņec kautkads
Man lai pilna narkoze rautu dzeroklja zobu prasija 170 šekeļus.
Shodien neiztureju un aizskreju tepat blakus. 39,50 ar visu apstaroshanu un narkozi vietejo taadu, ka es pusi galvas nejuutu. Bet to dakteri es riktigi cienu - vecs babulis, bet savu shtelli prot.
Redzees kaa buus tad, kad narkotiskais reibums paaries, vai nebuushu vaigaa caurumu izkodis.
Kāda velna pēc es aizgāju uz to Torņakalna poliklīniku? Es pilnībā būtu izticis bez divu vecmāmuļu frontes piedzīvojumu stāstiem, kurus pārtrauc sajūsmināta kunga komentāri. Kungs drusku rausta valodu, toties sūc alu. Viņš ir nogruntējies uz ilgu gaidīšanu, un alus pļumpēšana poliklīnikas rindā ir normas robežās, jo kurš kristīgs cilvēks var izturēt desmit stundas poliklīnikā bez alus? Vispār viņam vajadzējis paņemt šņabi, lūk. Manu profilaktisko apskati apkalpo ārpus rindas, tāpat kā divdesmit citus ārpusrindeniekus. Pirmā daktere drusku salaida dēlī uzvārdu, un mani jau tik bieži ir nosaukuši par Štridnu, ka jau liekas tā kā neērti labot dakterus, dakteri tomēr, ziniet. Latviskā mentalitāte paģēr aplaizīt daktera zābakus, nevis norādīt uz analfabētismu un neorientēšanos latviešu rakstu zīmēs.
Jums ir mērīts acu spiediens? Man nebija. Biju tikai redzējis, kā cilvēkam iedzen acī kaut kādu adāmadatu un saka - sēdiet tak mierīgi! Šoreiz līdz krāsns kruķim acī nenonāca, mērīšana notiek tādējādi, ka tevi nosēdina pie verķa, kurš pilnīgi negaidot un bez brīdinājuma pūš acī ar nežēlīgu spēku. Ar refleksiem man viss kārtībā, pie pirmā pūtiena es izlēcu ārā pa logu ar mērķi doties uz Gibraltāru un lūgt politisko patvērumu. Otrajā piegājienā māsiņa mani pietur ar trenētu tvērienu un pūslis man pūš acī uz nebēdu.
divi dialogi:
Par to, kā radās konkrētā Dziesmu svētku Līgo programma, klīst vairākas leģendas. Ticamākā, šķiet, tā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš (turpmāk tekstā A.B.) pasaucis kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (turpmāk tekstā Ž.J.G.) pie sevis. Saruna, kurā piedalījies arī Andra Bērziņa palīgs (turpmāk tekstā P.P.) , iespējams, varētu būt bijusi šāda (ņemot vērā, ka Valsts prezidents ir ar elektroinženiera, bet kultūras ministre – ar sporta treneres diplomu):
A.B.: Kā jums tur veicas ar Dziesmu svētku repertuāru? Pie mums uz Dziesmu svētkiem ieradīsies Vācijas federālais prezidents Joahims Gauks.
Ž.J.G.: Mēs esam sagatavojuši Dziesmu svētku programmu, Prezidenta kungs. Lūdzu!
A.B.: Vai šī programma būs pietiekami grandioza? Mums Vācija ir ļoti nozīmīgs partneris. Mums jāparāda viņam ir kaut kas patiesi liels.
P.P.: Vai mēs nevaram Dziesmu svētku estrādi uztaisīt divas reizes lielāku, lai tā būtu lielākā Dziesmu svētku estrāde pasaulē?
Ž.J.G.: Nē, kaut arī es Ķīnā apskatīju stadionu – tieљi tāda estrāde mums būtu vajadzīga, bet premjers nedod naudu.
A.B.: Bet ko tad mēs varam darīt, lai Vācijas federālais prezidents būtu izbrīnīts?
Ž.J.G.: Mēs varam pagarināt koncertu, tad tas būs garākais kormūzikas koncerts pasaules vēsturē. Un liksim vairāk numuru pūtējiem – vāciešiem ļoti patīk ragu mūzika.
P.P.: Un vēl mainieties uz skatuves labi bieži – ņemiet vienu kori nost, lieciet otru virsū. Tad Vācijas federālajam prezidentam būs skaidri redzams, ka mūsu ir ļoti daudz un mēs varam būt labi partneri. Un vēl – alu ļaujiet tirgot arī par eiro.
Ž.J.G.: Klausos, Prezidenta kungs! Par alu parūpēsies Rīgas dome, bet mēs par to, lai dziedātāji mainās iespējami lēni un vismaz trīs reizes.
Un tā Vācijas federālais prezidents klausījās koncertu no 19.00 vakarā līdz 2.00 naktī. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nepiedalījās latviešu Dziesmu svētkos tikai skaudības dēļ.
Par to kā tapa koncertprogrammas režija, klīst cita leģenda. Reiz Žanetes Jaunzemes-Grendes kabinetā tika atsaukti Dziesmu svētku noslēguma koncerta „Līgo” mākslinieciskie vadītāji (turpmāk tekstā M.V.) un Dziesmu svētku režisors (S.R.). Sarunā piedalījusies kāda Žanetes Jaunzemes-Grendes uzticamības persona, turpmāk tekstā U.P. Saruna, iespējams, varētu būt bijusi šāda:
Ž.J.G.: Valsts prezidents vēlas, lai Vācijas federālais prezidents varētu daudz un ilgi klausīties Dziesmu svētku noslēguma koncertu „Līgo”.
S.R.: Mēs varētu viņu uzlūgt ne tikai uz noslēguma koncertu, bet arī noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu.
M.V.: Mēs varētu viņu uzlūgt arī uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma ģenerālmēģinājumu.
Ž.J.G.: Mums koncertam „Līgo” jānotiek līdz plkst. 2.00
A.B. vai I.C.: Mēs jau esam izsludinājuši, ka 23.00 koncerts beigsies un uz to varēs ierasties visi dziedošie latvieši uz sadziedāšanos.
U.P.: Tādā gadījumā izkasiet no programmām skaitli 3 laukā.
Ž.J.G.: Mums noteikti jāparāda Vācijas prezidentam mūsu Līgo kultūra. Vai mums pietiks līgodziesmu?
M.V.: Katrs latviešu komponists var apdarināt kādu līgodziesmu. Turklāt mēs varam Uģim Prauliņam par 1000 latiem pasūtināt tādu līgodziesmu, kuru varēs dziedāt kopkoris, taurēt pūtēji un dejot dejotāji. Tas nebūs pārāk dārgi, jo nodokļus mēs pēc tam atvilksim.
Ž.J.G.: Vai Jūs varat šo Prauliņa daiļdarbu ielikt ap diviem naktī, lai Vācijas prezidents gūst īpaši lielu baudu?
S.R.: Tas tiks izdarīts.
Ž.J.G.: Un galvenais– dziedātājiem ir jāsmaida.
S.R.: Sapratu ministres kundze– mēs bijām domājuši, ka mums viņiem jāmāca ātri nomainīties uz skatuves, bet tagad mēs galveno uzmanību pievērsīsim smaidam.
stulbais riksītis
tas kaķis ir tāds pidars. un gudrs pidars. un trollot arīdzan patīk. no rītiem viņš ir klusiņš un tipa respektē mūsu miegu,bet,kā tikko saprot,ka mums miegs biš trauslāks kļuvis,tā sāk darīt visādu hujņu - skaļi stumdīt bļodu virtuvē,skrāpēt lietas,ārdīties savā kaķtualetē etc. tip KO ES ES NEKO,ES TAK NENĀKU PIE JUMS ISTABĀ. un kad kādam no mums jau ir zb,un mēs dodamies sadot viņam pizdi,viņš dara stulbo riksīti. tas ir tā,ka viņš tipa skrien prom,gana ātri lai mēs nepanāktu,bet totāli effortless priekš kaķa,un viņš zin,ka mēs to redzam,krč skrien kā pidaras.
un tad beigās mēs esam bik vairāk pamodušies,mission acomplished.
Noklausīts rindā uz Kruzenšternu (bij. Padua):
- Кем был Крузенштерн?
- Знаменитым русским мореплавателем
- Но фамилия-то немецкая...
- Да всё равно россиянин!
es dzīvoju āģīti koka mājā, te ir labi klimatiskie apstākļi un tīrs ūdens, bet tās jobanijās vārnas arī ir iekārtojušas savu iecirkni, bet tas besī - jo viņas skaistu dziesmu dziedāt nekāro - ķērc kā tādas sukas, mani jau besī ārā pa visiem diedziņiem.
es jau domāju viņām kaukādu dabisko ienaidnieku uzsūtīt, bet kur es raušu piekūnu (tas ir labs putniņš, bet nav tik stūlbs, lai pilsētā ievāktos), a man kokos nepatīk līst.
Teju pirms 2 nedēļām noripoju no klints, bet izdzīvoju. Citu dienu, kad es viss vēl biju zilumos un rētās, man uz ielas pienāca klāt kaut kāds lohs un prasīja naudu. Nopietni, es izskatījos daudz sliktāk nekā viņš. Nav tāds ielas laupītāju goda kodekss, kas nosaka, ka naudu jāņem no tiem, kas izskatās labāk? Man bija tāds "Ko tam vēl vajag?", tāpēc vien atrūcu kaut kādu ne īpaši artikulētu skaņu. Tā kā suns. Uzreiz pēc tam atcerējos, ka naudas prasīšana un atteikšana ir tas, kā Brazīlijā parasti sākas laupīšanas ar smagiem miesas bojājumiem. Nodomāju: "Bļīīīn..." Tā kā uz ielas nebija pārāk daudz cilvēku, nodomāju: "Nu, bļin, bļīīīn..." Dīvainā kārtā šis kungs neturpināja man sekot. Laikam tomēr atcerējās par to ielas laupītāju ētikas kodeksu. Pēc dažām dienām jutos un izskatījos gana labi, lai atkal varētu iet uz universitāti. Ceļā uz mājām mani pie zaļās gaismas gandrīz nobrauca autobuss (portugāliski to nosaucu par mauku). Beigās tomēr nenobrauca. Kad biju 600 metru no mājām, uz ielas satiku Brazīlijas radinieci, kas piedāvāja tos 600 metrus aizvest ar mašīnu. Iesēdos iekšā, un teju iekļuvām avārijā. Šodien atnācu mājās un ieraudzīju, ka uz galda ir uzklāts galdauts ar...miroņgalvām.
Ja nu mana tante, kura ir ķirurgs urologs, jautās, ko mums uzdāvināt raudzībās, mēs prasīsim vasektomiju.
(Nepadomājiet neko riebīgu. Didzis ir izcili brīnišķīgi apburbuļojošs puika. Bet man vēl ir trauma no dzemdībām. Es to negribu atkārtot. Joprojām jūtos izvarota un saplosīta.)
īdeņas ūdeņi oudeņi
Un ceturtajā dienā (apmēram) tie nonāca Īdeņā. Pa ceļam trīsreiz jamie mēģināja izbraukt no Rēzeknes,
vienreiz aizmirsās vīns (piekritīsiet – tā ir nolaidība), otrreiz iezvanījās vecais Ušpelis un teica, ka viņam ir zaļā krūze un lai griežu riņķē,
trešoreiz trūkās skaidras naudas (jo nopirku zaļo krūzi un divus šviupauniekus, bļoda palika nepirkta).
Bet nu ta' beigās arī tieši pie klāta galda tie pienira, ēda zivju zypu un briežgaļas stūķi ar kabačiem (!!!!) un kaut ko tur vēl; un pasaulē garšīgāko karpu un vīnu un vīnu un vīnu un džeimsonu un tikmēr tos, kas ēda zivju zupu, b. stūķi ar k. un karpu un v. v. v, lēni dzēra odumāšu miljoni un tagad man ir tikai viens jautājums, vai jums odumātes KAUNA NAVA?
Viss. Pārcelsimies ka uz Nagļiem i izpētīsim šo jautājumu "ODUMĀŠU KAUNS" zociologiski i no mārķetinga viedokļa, ja vēlaties ar.
punkts. jāpakasās.
Rīgu slēdziet, nekā tur tāpat nav.
Īsumā.
Apprecējos ar gruzīnu. Kāzu nakts un medusmēnesis vēl nav bijis, jo neilgi pēc kāzām viņam piespiedu kārtā LV nācās pamest. Šobrīd viņš ir Gruzijā. Uzturēšanās atļauja ir atmesta atpakaļ. Divu dažādu deklarēto adrešu dēļ. Šonedēļ biju pie advokāta. Gribu iesūdzēt valsti tiesā par to, ka tā liek man dzīvot celibātā vai piekopt amorālu dzīvesveidu. Latvijā dzīvot vairs negribu. Labprāt atteiktos no pilsonības. Es nevaru cienīt valsti, kas sauc sevi par demokrātisku, bet liedz man dzīvot kopā ar sev tīkamu cilvēku. Pēdējie divi mēneši bijis viens vienīgs murgs. Esmu nogurusi. Viss ir apnicis.
Tagad eju dzert. Gan kaut ko izdomāšu. Jauku vakaru arī jums!
Pie kā noved slikti izplānotas fiktīvas laulības... (Upd - posts nolikts zem atslēgas, tāpēc noņēmu saiti)
apsolītā zeme, nav smieklīgi
Nav smieklīgi, bet Hitlera vietā es nečakarētos - noliktu Ziemeļu jūras dibenā tonnu zelta, nosauktu to par Ebreju jūru un ietu pīpēt ar blondīnēm.
Nē, Freida kungs, viss kārtībā, es tikai "picnic area" vietā izlasīju "panic area".
Meliem seksīgas kājas.
Dzīvnieku labturība.
Par eiropu fondiem ir uzmakarēts kārtējais superprojekts www.dzivniekupolicija.lv, ko neviļus uzgāju. Atcerējos, ka mani sen jau ir interesējuši dzīvnieku labturības noteikumi, kurus tur arī bez lielām grūtībām atradu.
Tad nu lūk, mīlīši - dzīvniekturi. Izlasiet to visu kārtīgi un pilnā nopietnībā. Jūtu, tuvojas kārtējais AKKA/LAA līdzvērtīgais projekts.
puiši trijos naktī izdomāja, ka jāatbrīvojās no salauztās gultas :)) nolidināja šo pa trepēm no otrā stāva, tad šī iesprūda durvīs, bet pēc 20.min laušanas, šī ar skaļu - krakšķ, padevās un iešāvās sitting rūmā.
ok, varēja pārsmieties līdz zemei, tikai, ja es būtu tā sieviete, kas dzīvo otrā stāva isstabā, es man liekās šos novāktu ar plikām rokām!!
Diena Lipmans: "Ja ekonomikas ministrs būtu profesionālis, nevis mākslinieks, ja finanšu ministrs, kas iedeva garantiju, bet tagad jau atkal runā par atgriešanos politikā, būtu profesionāls, - viņš uzreiz iebilstu. Tā ir mūsu valsts problēma, ka pie varas nāk tie pavisam nabagie cilvēki. Un žēl, ka viņus var nopirkt par sīknaudu. Es nenosaukšu vārdus, protams, citādi mani nositīs. Tas jau ir nonsenss, ka izveidoja jaunu padomi, kur iesaistīts ir finanšu direktors, kas ir viens no galvenajiem vainīgajiem pie tā, kas notiek Liepājas metalurgā. Galvenais inženieris, kas uzdrošinājās uzstādīt krāsni un neieguldīt naudu, lai atmosfēra būtu tīra. Tur jau smird visa pilsēta no tās krāsns!"
Gribi ieriebt Krievijai? Brauc kā Parādnieks, ar malku. Vai uzsver, cik ļoti tu nīsti visu šķīsto, labo un pareizo, par ko iestājas Krievija, un brauc ar -- lai dievs mums žēlīgs -- riteni.
Ja divdesmitgadnieki pret tevi ir aizdomīgi laipni, tu esi vecāks, nekā tu domā.
mums ir jaunu kurmju atbaidītāji. tādi zemē iesprausti puļķi, kas barojas no saules baterijām un iegūto strāvu izlieto pīkstienu radīšanai. ik pa laikam abas puķudobes dzirdami pīkst. lietošanas instrukcijā turklāt teikts, ka iedarbība ir 300 - 500 kvadrātmetru rādiusā (nenāciet man teikt, ka te ir kļūda).
nu un lūk, katru rītu ir jaunas čupiņas gluži blakus šim atbaidītājam.
pašlaik turklāt līst lietus - kā jau abi prognožu saiti nesolīja.
Es to jau esmu teicis, bet varu pateikt vēlreiz: mēs jau sen esam gaŗām mūsu point of no return. Vairs nav iespējams iedzīt gejus un lesbietes atpakaļ skapī un likt viņiem aizslēgt durvis (varbūt biseksuāļus un transpersonas kādu brītiņu vēl var, bet arī tas īpaši ilgi nevilksies). Pēc kādiem divdesmit gadiem Latvijā būs atļautas viendzimuma laulības, ja vien nenotiks kaut kas aplam neparasts (un ar "aplam neparasts" es domāju tādas lietas, kas pēkšņi izmaina visas Eiropas vēsturi), bet iebildumi "lai tie pederasti darās mājās un zem deķa" izklausīsies tāpat, kā tagad izklausās "lai tie melnie mērkaķi sēž savā Āfrikā un nelien pie mums" (starp citu, ja jau es te mētājos ar prognozēm, atļaušos arī paredzēt, ka pēc divdesmit gadiem viņiem būs arvien mazāk iemeslu līst laukā no savas Āfrikas).
Liels spogulis guļamistabг ir forљi. Paveras ļoti labs skats uz attiecībгm.
Ar to Luucijas kaaju ir labaak nekaa mees domaajaam. Vakar bijaam aizskreejushi tepat Jelgavaa pie beernu kjirurgjes, jo man likaas, ka gjipsis mazajai dipsinot ir saluuzis. Aarste nonjeema, paskatiijaas kaaju un teica, ka nu jau uz nakti var njemt nost, jo divas nedeeljas jau apkaart. Lieki teikt, ka vinja ar visu gjipsi nu jau ir attiistiijusi taadus aatrumus, ka neticeetu, ja neredzeetu.
Visaa visumaa vinja lieto savus no vecteetinja sanjemtos aktiera geenus. Lieliski visu saprot tad, kad tas ir vinjai izdeviigi, un uztaisa lielas acis un uzmet luupu tad, kad kaut kas nav iisti pa praatam.
Es esmu iesuunojusi visaa savaa lauku godiibaa. Shodien iemarineeju 23 burkas ar gurkjiishiem ziemai. Jaa, es neesmu stiliiga.
Un tad vēl lauku omītes mājā vakarnakt ielidojis lodveida zibens. Visu nakti bijis negaiss, viņa neesot gulējusi. Viņai kā lauku cilvēkam no vietas, kur pagājušā gadsimta 30.-40.-ajos gados zibens novedēji acimredzot nebija pārāk populāri, no negaisa ļoti lielas bailes. Atstāstot bērnības atmiņas, vienmēr piemin savu nelaiķa vecmāmiņu (manu vecvecvecmāmiņu), pie kuras uzauga un kura, uznākot negaisam, vienmēr salikusi somā visus dokumentus, pilnībā apģērbusies un nometusies ceļos, lai skaitītu lūgšanas, to pašu liekot darīt arī manai omītei, kas tolaik bija maza meitene.
Vakar vienos naktī no skaitītāja izlidojusi sarkana, ellīgi sīcoša bumba, apgaismodama visu virtuvi un pamatīgi pārbiedēdama omīti. Paldies Dievam, pēc dažus mirkļus ilgušas sīkšanas gaisā tā iespruka atpakaļ skaitītājā tā arī neuzsprāgusi. Omīte vienā naktskreklā izskrējusi ārā un basām kājām divas stundas stāvējusi lietū, baidīdamās pakustēties. Noskatījusies pa virtuves logu, ka nekas vairs nespīd, un drebēdama gājusi iekšā. Rokas tā trīcējušas, ka neesot varējusi nevienam piezvanīt.
....20.augustā būs 80 gadu jubileja. Vāja sirds. Trīs meitas, no kurām katra piedāvā paņemt pie sevis, tomēr viņa atsakās. Divas piedāvā izmitināt pie sevis, trešā - mana mamma - piedāvā nopirkt vienastabas dzīvoklīti mums kaimiņos, sola, ka ieskries katru dienu, bet nē, kas tev, spītējas kā traka, nekur nebraukšot, viņai turpat esot labi, - ja mēs gribot, varam taču no Rīgas uz Lietuvu katru nedēļas nogali izbraukāt. Un tas nekas, ka tas nozīmē vismaz 30 latus benzīnam un ka mēs visi strādājam kā zirgi, un brīvdienas visbiežāk pavadām, guļot uz dīvāna un bezspēcīgi rijot pārslas no pakas, lai kaut nedaudz atietu no stresa un pārpūles.
Lodveida zibens vēl ir lodveida zibens, bet tas, kādos apstākļos viņa tur dzīvo .. un nekas! Labāk ziemas laika dirst āra tualetē, kas atrodas 30m attālumā no mājas, 4 reizes dienā kurināt krāsni un sūdzēties par to, ka blakus nav neviena, kas aiziet uz veikalu pēc maizītes, kā pieņemt līdzcilvēku rūpes un palīdzību. Labāk nomirt lepnai! Labāk izlikties par upuri!
Šodien inspekcija atbrauca pārmērīt un pārfotografēt zāģēšanai iesniegtos kokus. Ja jau tāpat brauc inspektors, tad kāda jēga bija prasīt koku apkārtmērus norādīt un fotogrāfijas iesniegt man pie iesnieguma reģistrācijas? Tipa dubults plīst lēnāk?
Ierakstīju vienai beibei feisbukā, ka viņas suns ir tik kruts, jo izskatās pēc Tasmānijas velna brālēna. Kompliments tika uzņemts ar Like.
Es saprotu, ka šodien jāplēš krekls uz krūtīm un sajūsmā jāgaudo, kāds lielisks laiks, kāds lielisks laiks, bet man sāp galva un viss riebjas.
Kā tur bija tai bildītē - "manā istabā jau nemaz nav tik karsts, tikai divi hobiti te nupat iemeta gredzenu".
Pazīme, ka ir tiešām nežēlīgi karsti: kaķītis tikko atļāvās tikt mēreni aplaistīts ar ūdeni un neizrādīja ne mazākās pretestības pazīmes!
Piebrauc tramvajs. Durvis atveras, cilvēki sakāpj iekšā.
Tramvajs stāv, jo gaida skrienošu tantuku.
Tantuks paskrien garām pirmajām durvīm, otrajām.
Tramvajs stāv.
Tantuks paskrien garām trešajām durvīm un skrien uz otro vagonu.
Durvis aizveras, tramvajs aizbrauc
Tantuks paliek ceļa vidū.
Lamājoties
no muitas, tāpat kā nodokļiem un nāves, neizsprukt
Kad jenkiji beidzot uzmeikoja akustisko torpēdu Mark 24 mine (Fido), vienu eksemplāru nosūtīja uz Lielbritāniju kā prototipu ražošanai. Torpēdu izjauca un ievietoja trijās nemarķētās kastēs. Par to saturu zināja tikai pavadošais britu armijas pretizlūkošanas virsnieks, kurš pieņēma nakts vidū jūras kājnieku atvesto kravu. Pat kuģa kapteinis nezināja, kas tur iekšā. Bez tam visu ceļu pavadošais virsnieks pavadīja pie kravas, nenolaižot no tās acis. Tikpat lielā slepenībā krava tika nocelta no kuģa Lielbritānijā.
Pēc pāris dienām šis pats pavadošais virsnieks saņēma no Lielbritānijas muitas parastu neierakstītu vēstui ar niknu prasību paskaidrot, kāpēc viņš muitas deklarācijā neesot uzrādījis slepeno pretzemūdeņu akustisko torpēdu, ko ievedis Viņa Majestātes valdījumos.
2015. gads, ģimenes paidagoģiskais skandāls, father vs daughter
- Kas tas ir uz sienas? Es prasu, kas tās ir par izvirtībām uz feisbuka sienas? Mēs ar māti smagi strādājam, lai bērns savos divpadsmit gados vispār neko nejēgtu no instagrama. Bioloģija, ķīmija - lūdzu, šiem murgiem laiks vienmēr atrodas, kamēr atrast kreku fotošopam vairs nevaram?! Un tagad mums ir jāskatās uz šiem ķēpājumiem, ausis svilst. Kas te vispār notiek? Tā, te tu bildēji kaķīti, var redzēt, ka viņš nav pabarots. Un te kaķītis ir bildējis tevi, to arī var redzēt pēc sagāztā horizonta. Šodien sagāzts horizonts, rītdien mums jau no skolas zvanīs. Un būs jālasa komentāri klases žurnālā. Un es taču teicu - nevajag likt foto ar tām tualetes flīzēm, kuras es pvasarī nopirku, tagad man viss āsk efems pilns ar kolēģu "ak tad patika krautā atlaides, lol?!". Anita, ej parunā ar savu meitu, man vairs nav nekādu spēku.
Čalovska gadījums Latvijas sabiedrību satrieca divos pīšļos: vienā pīslī bija “Brīvību Denisam!” ļaudis, bet otrā - “Kam mums tas noziedzies urlēns vajadzīgs?” purni. Vēl ir arī ar veselo saprātu apveltīti ļaudis, kas ir kaut kur pa vidu, bet veselais saprāts netvīto, tāpēc par viņiem es neko nezinu.
Sēžu šodien mazmājiņā, nevienam netraucēju, blakām uz plauktiņa dus mobilais. Idillisks tualetes miers.
Te pēkšņi mobīlais sāk bļaustīties mežonīgā skaļumā: UIIII UIIII UIII!! UIII UIII UIII!
Paskatos uz ekrānu - Naras prefektūrā esot spēcīga zemestrīce, esi gatavs dancim.
Pa ātro pabeidzu darāmo un eju ārā no atejas; Nomazgāju rokas... Nekas nenotiek. Birojā tauta arī tāda mazliet pārbijusies.
Skatos internetā - Narā M 2.3 zemestrīce ar spēku, kurš ir mazāks par 1 šindo balli. Neko nesaprotu.
Tad ziņas - Japānas Meteorologu dienestam kaut kas sajuka čupā un visai Honšū salai (lasi - apmēram 100 miljoniem cilvēku) tika nosūtīta ārkātīgi spēcīgas zemestrīces sirēna.
Tags: bali
Šis ta vēl ārā no pilsētas, pilsētā ceļu malās ir tie lieko ūdeņu ta ne caurumi, bet ritīgas 'upītes'.
Visas piedirstas ar mēsliem, nekāda notekūdeņu caurlaide. Dažviet var redzēt, ka tīra laukā, a kur liek iztīrīto?
Turpat malā un tā arī nedēļas laikā neviens nav savācis un krīt atpakaļ iekšā.
Kur problēma?
Cilvēkos! Nav mācīti iz mazotnes satīrīt pēc sevis.
Te ir normāli činčikus mest zemē kur pagadās, ir normāli pilnīgos džungļos maisiņus, braucot ar motorolleri, vienkārši mest uz ielas, normāli veikalā katru reizi iepērkamies iedot 2 - 5 plastmasas maisiņus viena liela vietā. Ja prasu, lai liek vienā, mani nesaprot.
Aj, nenormāla dusma.
Nav brīnums, ka koraļļi ap salu mirst.
Kad nolaidāmies ar lidmašīnu, pirms tam ir mazs līcītis.
OMG!!! Redzēju pamatīgus eļļas plankumus peldam pa virsu! nu come ooon!
Šajā salā es ieguldītu ne graša, te Feisbukā jau bija diskusijas, ka te viss iet uz leju.
Kultūra ir vienīgais faktors, kas izglābj šo vietu.
Ja iebrauks vēl vairāk Javiešu, arī no tās kultūras nebūs ne kripatas pāri.
...Tā arī ir kā te raksta. Jebkurā pludmalē ūdenī vienkārši nevar ieiet bez riebuma, jo apkārt mētājas plastmasas maisiņi, paketes un ūdens pudeles + pārējie sūdi.
Un ūdens mutuļo kā būtu pietaisīts ar šampūnu.
Tik 1x nopeldējos un negribas vairs līst iekšā.
...Vispār, daži gadi, un no tās salas smukuma maz būs palicis pāri. Viss zem sūdiem!
...Un, protams, lasot visu ko par lētajām drēbju cenām šeit, sapriecājos, ka varēs pirkties kko jaunu. Ha!
Vakar izstaigāju visu lielveikalu, viss mazajām sīciņajām vietējām.
Uzmērīju - vai nu izskatījos kā blonda ōme gariem matiem puķainā kleitā, vai stāvoklī. Plus vēl pupi nekur nelien, vnk briesmīgi izskatās!
...Bet tās ārzemju ķēdes kā McDonalds un Starbucs, un Picahuts, un domino utt, visi dārgi sūdi! nu salīdzinoši NENormāli dārgi. Parasta kafija Starbuksā 3 Ls! Big Macs 2,50 Ls Salīdzinoši, vietējo ēstūžos parasti ēdu par 0.72Ls!!! Rīsi + mēce + vistas kāja + zaļumi
Bet visi jau tādi izlepuši. Retu kur vietējās vietās var redzēt lēti paēst gribošu bule (ārzemnieks).
...Nosēdāmies realitātē un pirms 2 dienām secinājām, ka nevaram vairs atļauties dzīvot kur dzīvojam 2 min. no darba.
Saņemam algu kā vietējie un dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, kā sak'. :)
Palaimējās un atradām fiksi vietiņu par miljonu lētāku. Heh, miljons. Skan daudz, bet nekas tas nav.
Man 700 000 vien būs par vīzas atjaunošanu jāatdod.
...Pa krānu man tek ūdens ar maziem sarkaniem tārpiem (dzīviem).
Fr.Veinberga vēstule J.Biseniekam, Liepāja, 1919. gada janvārī
...Barons Pīlars brauc uz Stokholmu kā Baltijas valdības padomes prezidents un priekšstāvis un arī kā Baltijas muižniecības pilnvarnieks salīgt ar Zviedrijas valdību par spēku sūtīšanu uz Baltiju Baltijas atsvabināšanai no krievu lieliniekiem. Par šo lietu ar zviedru valdību bija vedusi sarunas arī izbijušā bēdīgi pazīstamā Latvijas [Pagaidu] valdība. Bet pēdējās pilnīgs naudas trūkums un ātrs sabrukums bija padarījis sarunas nesekmīgas. Pēc tam muižniecība jeb valdonības padome salīgusi ar zviedru valdību un viņai jau kādu naudas daļu iemaksājusi, pēc kam zviedru valdība esot apsolījusi sūtīt 3000 vīru. Solījuma izpildīšanu un sūtāmā karaspēka pavairošanu nu grib panākt barons Pīlars.
Es te vienbrīd sajūsminājos, kā no Dominas izvācās tie ķēmrauši, kas uzbāzās gaŗāmgājējiem ar visādiem Nāves jūras smāķiem. Nepietiek ar to, ka Nāves jūru vispār pienāktos sargāt un saudzēt, nevis pārstrādāt smāķos -- nē, viņi vēl savu aplam apšaubāmo kaktu izstrādājumu mēģina iesmērēt, uzbāžoties ļaudīm ar tādiem uzmundrinājumiem kā "Lūdzu, jums dāvaniņa, nekautrējieties!" Ka tevi vilks, mēs nekautrējamies, mēs vienkārši cenšamies no jums izvairīties.
Vienbrīd no Dominas viņi pazuda, un es jau nopriecājos, ka šis nožēlojamais rūpals ir noklājies uz visiem laikiem. Tak tagad es strādāju netālu no vislūzerīgākā Rīgas tirdzniecības centra -- Galleria Riga. Jā, jā, tie paši jampampi, kas visus treknos gadus nespēja saņemties atvērties, visbeidzot atvērās pašā mazumtirdzniecības krīzes plaukumā un, kad beidzot atvērās, visus satrieca ar savu brīnišķo Ipiķu ūniversālveikala interjēru (izrunā ar plato ē). Skaidra lieta, šīs biznesa haizivis līdz šai baltai dienai tā īsti nav pielasījušas to centru pilnu ar īrniekiem, lai gan, teiksim, uz Alfu -- kas, ziniet, it nebūt neatrodas pilsētas centrā -- veikali stāv rindā.
Bet lūk! Lūzerīga smāķu bode un lūzerīgs tirdzniecības centrs, izrādās, ir kā radīti viens otram! Tā nu tagad smāķu tirgotāja kundze stāv un uzbāžas apmeklētājiem centrā, kur reti kuŗš ieklīst. Droši vien karmu tirgotājiem tas uzlabo. Nu, vai vismaz tik ļoti nepasliktina.
Cēsis aizkustina tādēļ, ka viņas izskatās apmēram tā, kā Valmiera izskatījās pirms piecpadsmit gadiem (ar divām atšķirībām: mums arī pirms piecpadsmit gadiem bija Gauja, bet itāļu tūristu nebija). Centrs ar retiem izņēmumiem ir gaŗlaicīgs. Labi, ir tur ūniversālveikals, kuŗā Mirta Saknīte savulaik pirka Uģim ūūūūūziņas. Bet kas vēl? Pilsdrupas? Valmierā arī ir pilsdrupas, daudz apdrupušākas par Cēsu pilsdrupām, un Rīgā tagad arī. Vecpilsēta? Valmierā aiz autoostas ir vecāka un autentiskāka vecpilsēta, tur arī pa seju var dabūt, un vecpilsēta, kur nevar dabūt pa seju, vispār nav nekāda vecpilsēta.
Centrā man patika divas fīčas. Pirmkārt, Cēsīs pāris soļu attālumā viena no otras ir divas luterāņu baznīcas, ar draudzēm, dievkalpojumiem un, cik var saprast, gana aktīvu reliģisko dzīvi. Kā laipni izskaidroja biedrs alefs, tas tādēļ, ka Cēsīs plosās lielā Cēsu shizma -- viena draudze ir pareizāki kristieši par otru, tikai abas nevar vienoties, kuŗa tad īsti ir pareizā, tādēļ vajadzīgas divas baznīcas. Augsti garīga pilsēta, ko lai saka -- tā nav īsta ticība, ja tu nekašķējies ar citiem nepareizi ticīgajiem. Vispār Cēsīs savas nelielās pastaigas laikā saskaitīju sešas dažādas kulta celtnes, bet noteikti ir vēl. Nu ko, ja es dzīvotu Cēsīs, es droši vien arī gribētu regulāri apreibināties -- un, tā kā Cēsu alus ir sūds, opijs tautai nešķiet tā sliktākā alternātīva.
Un, otrkārt, Cēsīs joprojām ir Kafē Rīga. Diemžēl tur nespēlē the Kelly Family, bet tur var dabūt Valmiermuižnieku. Ir tiešām liels prieks sēdēt Cēsīs, skatīties uz vienu no viņu pareizajām baznīcām un dzert Valmiermuižu.
Tālāk no centra ir tiešām interesanti. Cēsīm šika un "sakārtotības" pieticis tikai dažām ielām centrā, tālāk ir daudzstāvu mājas ar uzrakstiem "Kapitālisma izpausme mūsu dzīvēs ir skumjas", šķības koka būdiņas, kas tūdaļ, tūdaļ iešļūks tuvākajā gravā, un turku kaŗavīru (sic! tieši tā rakstīts uz plāksnes) kapi. Tālāk ir arī Gauja, bet tas jau nemaz vairs nav Cēsīs -- Cēsu Pārgauja ir Straupe, un, lai gan no Straupes tiešām sanāk glauna Pārgauja, tas tomēr vairs nav tas.
Še laikam vajadzētu piebilst -- cerams, ka Cēsīm nekad neparādīsies tik daudz naudas kā Valmierai un viņas savu applukušo šarmu nekad nepiebeigs. Bet šāda piebilde ir nevietā: atliek vien apskatīties uz Cēsīm, un kļūst skaidrs: bet protams, viņām nekad neparādīsies tik daudz naudas kā Valmierai. No kurienes tad?!
Īpašs paldies visam Cibas Cēsu spārnam par gudru padomiņu, komentāriem un brīnišķīgu kompāniju. Cēsu ļaudis tik tiešām ir daudzkārt krāšņāki par pašu pilsētu, un nav brīnums, ka viņi masveidā vien no šīs pilsētas mūk prom.
šodien 2x new low bērnkopībā:
- "bērna vadīta ēšana" nonāca līdz stadijai "ielikt ēdienu plastmasas vāciņā un nolikt uz virtuves grīdas, lai pats leksē, kā māk"
- tagad bērns (nomazgāts) skatās teletūbijus un ārkārtīgi dzīvo līdzi uz ekrāna notiekošajam, pilnīgs Hercs Franks
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ar izglītību līdz augstākajai mūsu valstī viss ir pilnīgā kārtībā, par mūzikas vidusskolām nerunājot - ar tur iegūtajām zināšanām pietiek vai visai dzīvei, jebkurā valstī vai kontinentā ar mūsu sistēmu būsi tur topā. Bet augstākā ir viena liela, liela vilšanās. Sēdēju nesen 2. kursā mūzikas vēsturē, vairs neko neredzošām acīm, nedzirdošām ausīm un domāju, kāpēc tāds riņķa dancis, ka atkal jāmācās ir tieši tas pats, ko es jau zinu?
В Цибе как-то был флэшмоб - все пишут про ёжиков
es gan nezinu, no kurienes un kādi tie ežu stāsti jums te ir, nav bijis laika iedziļināties,
bet reiz, andoras beznodokļu viskija sagūstītas un franču zemes apreibinātas, gar upes malu Tulūzā devāmies uz māju pusi, līdz mis_sarajevo ieraudzīja ezīti. ieraudzīja, fočējās un aizgūtnēm priecājās par sabijušos un nekustīgo radījumu.
tikai mājā, skatot cauri bildes, tika skaidri ieraudzīts, ka ezītis bija miris.
mums savukārt kaimiņos ir stārķu ligzda. stārķi, kā zināms, ēd apmēram to pašu ko eži. un eži regulāri lien cauri žogam uz bufeti mūsu dārzā. sunītim katru reizi lieli pārdzīvojumi un riešana. tā nu eža, mūsu un apmārtējo kaimiņu nervi tiek glābti ar spaini un slotu. viens sunīti tur rokās, otrs ar slotu (vai grābekli) ezi ieveļ spainī, iznes ārpus sētas un palaiž pļavā
mans mīļākais piedzīvojums ar ežiem ir noticis Vācijā, kad biedris no Gvatemalas ziņoja, ka esot redzējis dīvainu dzīvnieku - apaļu, bez astes un pūkainu, kas ar garām kājām kaut kur devies.
izsmēlusi visas savas Eiropas faunas zināšanas, paziņoju, ka šāda zvēra nav.
pēc kāda laika jaunietis paziņoja, ka atkal ir ticies ar šo mistisko zvēru un tas tikšanās vietā ir atstājis .... adatu...
Man savukārt zem labās acs ir kaut kāds pamponis uzmeties un pavisam nopietni izskatās, ka mani mājās ieklapē. Un, lai arī es zinu, ka upuris nav vainīgs, bet man kauns.
Nesen iepisu nāsiņās tīrus, sasmalcinātus MDMA kristālus. Nevar salīdzināt ar to mēslaini, kas skaitās ripa. Tik tīra, nespiedīga un silta bauda (jāņēm vērā, ka ieņēmu maz) nemaz nebija ekspektēta. Un pats galvenais - mierīgi (protams, ar xanīti) 5-6h vēlāk iemigu un nākošajā dienā jutos absolūti normāli - ne miņas no visiem zapļotiem, kas asocejas ar empatogēniem un stimulantiem, kas it kā ("it kā", jo nekad, nekad, nekad nevar zināt, ko tev iedos) ir ripā (jeb extasy tabletē). Bāc, alkohola plaukti veikalos steidzami būtu jānomaina ar šo mantu. Mīlestība, draudzība, cilvēcība, empātija trula reibuma, saindēšanās sajūtas, blackout'u un visa parējā vietā - sounds nice, doesn't it?
Роскомнадзор, прочёв, уже со всех тентаклей спешит запретить Цибу за пропаганду наркотиков...
Pāķos man, protams, ļoti patika, jo tur bija daudz augļu, arī tādi, ko redzēju pirmoreiz. Un pirmoreiz arī redzēju banāna ziedu, un mana Brazīlija mamma divpadsmitos dienā prasīja, vai gribu dzert kaipirinju. Pēc pusdienām devāmies uz tuvējo pilsētu Ibačibu, lai gan abi bija mani brīdinājusi, ka tā ir bomzīga. Tieši tāpēc tā man patika. (Vēlāk secinājām, ka Ibačiba ir Brazīlijas Maču Pikču) Tur, piemēram, pārtikas veikalā varēja iegādāties formalīna tabletes. Visu pēcpusdienu pavadīju, no kokiem plēšot zināmus un nezināmus augļus un pievienojoties tai vecajai dziesmai par to, ka Brazīlijā nevar nomirt badā, jo tur viss aug kokos (man pilsētas mājas pagalmā ir karambolas un banāni). Tā arī ir - mana dzīvība te nepārtraukti karājas mata galā, un ne reizi tas nav bijis bada mats. Vistuvāk tam bijām, kad ar garu mietu sitām pa avokado augļiem, lai nodabūtu tos nost no tā miljonmetrīgā koka.
Mēs bijām reģionā, kurā ļoti daudz audzē kafiju, tāpēc pagadījāmies arī divās kafijas žāvētavās, kā arī braucām ciemos pie visiem, kas gadījās daudz maz pa ceļam, jo man, protams, vajag apskatīt VISUS dārzus, kas te ir, un izzināt, kad zied un augļus dod katrs augs. Nogaršoju arī odziņas, ko sauc par mīlestību. Drusku līdzīgas kazenēm. Katrā ziņā tagad zinu, kas ir mīlestība.
Rakstiska piekrišana
Sakarā ar ieceri ierīkot gāzes apkures dzīvoklī, kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz kaimiņu rakstiska piekrišana. Ko lai es rakstu piekrišanas galvenajā tekstā? Man kaut kā nerīmējās kopā nekāds sakarīgs teksts.
Nu, viens variants -
"Piekrītu, ka Jānis Jāņoga drīkst ierīkot gāzes apkuri savā dzīvoklī adrese-dzīvokļa numurs un ar savu parakstu apliecinu, ka nav personīgas pretenzijas pret gāzes apkures ierīkošanu šajā dzīvoklī."
Un apakšā tabuliņa, kur to pārējo 7 dzīvokļu īpašnieki var ierakstīt savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, ailīte kur ierakstīt saviem vārdiem "piekrītu", tad paraksts, datums un telefona numurs.
Var kaut kā profesionālāk to uzrakstīt? Vai varbūt katram dzīvoklim vajag atsevišķu piekrišanu rakstīt, t.i.- uz savas lapas?
Agdies, tas stūlbais, stūlbais muļķa suns! Esam applūduši - nu, tā, kā apmēram reizi gadā-divos, un lietus turpina gāzt un negrasās rimties, un plūdu līmenis turpina kāpt, bet tas suns, tātad. Nu, nav tak pirmie plūdi suņa dzīvē. Pa trepēm uz otro stāvu uzkāpt augšā prot, un kā vēl, - kad vajag pa kluso uzlavīties un apčurāt kādu objektu -, bet tagad izliekas, ka trepes izmantot neprot ne lūdzams un stāv slapjumā, vienu ausi atšāvis, un skatās tik nenormāli, ārprātīgi žēlīgi, ka es laikam sāku saprast maniakus, kas spēj nodarīt gauži jo gauži nabaga neaizsargātām nevainīgām eņģeļu dvēselītēm.
Bet cienītais lietus kungs gan varētu stumt savu resno mākoņpakaļu beidzot tā patālāk. Āfrikā bērni slāpes mirst, ja.
Fāāk, ātrāk izkāpt Keflavīkas lidostā, atrast šoseju un tikt mašīnā uz Reikjavīku. Mašīnā vienmēr kaut kā sirds nomierinās, bet nonākšana līdz tai vienkārši ir kaut kāda morālā ateja, kurā savu sūda devu ieliek katra tava ķermeņa šūna, lai pārliecinātos, ka jūties maksimāli draņķīgi. Bļe, un vēl jālido ar kapeikpisējiem Ryanair.
Vakar pēc vairāk nekā gada pauzes tika taisītas manas skarbās Margaritas. Šorīt dzirdu, ka es esot staigājis kursīvā.
(Ja kādam interese - sāls gar maliņām, bet dzērienā 3 daļas labas tekilas, 2 daļas contreau, 1 daļa citronu sulas koncentrāta)
Čalis vienkārši gribēja ieskvotot tobrīd brīvā Audi Q7 (tas atradās servisā un saimnieks to nesargāja) un pēc tam pavizināties bišķi agresīvi (kopš kura laika mums ir tiesības apspiest cilvēka pārvietošanās brīvību?), bet tad no kaut kurienes parādījās ļaunie policisti, kuri nolēma šo ballīti izbeigt. Šausmas un ārprāts, cik ļauni un necilvēcīgi.
Viens no maniem šīsnakts sapņu personāžiem bija vientulīgs lauku vīriņš, kurš slepkavoja savas padzīvojušās radinieces, tāpēc ka viņam ļoti patika iet uz kapiņiem.
Šodien pārstādīju 13 ošus. Daži tika pārvietoti no traktoram paredzētā ceļa; daži aizvākti tālāk no brāļiem, lai pēc dažiem gadiem kādam nebūtu jāmirst cīņā par vietu zem Saules. Vairumam no tiem šis tikai pirmais gads dzīvē. Daudzviet, kur gribēju stādīt, izrādās jau daži brašuļi aug. Te bieži ciemojas stirnas, kam garšo mazo ošu un ozolēnu mizas. Pat ja meža cūkas tos neēd, tad diezgan var apdraudēt ar nomīdīšanu...
Un meža zvēri veido takas visskaistākajās vietās. Rīt vedīšu brālēnu ekskursijā pa manām meža takām. Kaut kad jau atsākšu fotografēt (pagaidām trenēju smadzeņu krokas un baudu bez starpniekiem) un tad jau taps vizuāls materiāls manās meža izklaidēs. Tur pastaigājot radās ideja, kuru man nez vai būs laika realizēt pilnībā, - internetā portāls manas takas. Tās var būt arī tur, kur nav koku. Pilsētā gan ne, bet varbūt arī var... vispār jau man arī ir daži maršruti Rīgā, bet tās jau nav takas. Bet par to portālu - protams fotogrāfijas (un video - manas takas pagaidām īsas) ar apskates objektiem un apraksts, kartes. Un tad, kad esmu tur kādu taku publicējis (hm, man jau pašam pat patiktu, ka neredzētu, bet izlasītu), tad varētu braukt ciemos pastaigāt pa manām takām. Un es varbūt brauktu ciemos uz kādām Latgales takām.
Pilsētscentrā satiku kaimiņpuiku, kurš, izrādās, jau kādu laiku vairs nedzīvo kaimiņos. Ja vīrišķis nebūtu stvējis 20 metrus tālāk, es paņemtu to kaimiņpuiku aiz rokas un aizvestu kaut kur paraudāt, jo man šķiet, es viņam esmu nodarījusi pāri. Viņš tak toreiz saņēmās uz to auksto buču zem viltus āmuļiem. Man sen nebij kājas saļodzījušās, ieraugot kādu pūlī. Un pie visa tā viņš vēl miedz ar aci un saka, lai dodu ziņu, ja kaut kas ar vīrišķi nesanāk. Kaimiņpuika kā kāimiņpuika.
Man izrakstīja zāles un brīdināja, ka gribēšu gulēt, lai tas nav pārsteigums. Kad atbraucu mājās, uzreiz nolūzu uz pāris stundām. Kad pamodos, atcerējos, ka zāles vēl nav dzertas
Lai kaut ko varētu izdarīt, man bija jāaizbrauc uz Madonu - paspēlēt pie Rimčika, es apmierinājos ar 5Ls, lai gan parasti varu dabūt ap 10Ls.. Gandrīz pat gribēju atpakaļ braukt ar autobusu, jo bija slinkums stopēt.
Pasarkans vakariņš
Tā, mana naktsmītne rītdien - Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca. Gultas vieta jūs jau gaida, man teica pa telefonu. Ls 7,50 par nakti.
Vispār jau vēsture man patīk. Nu, kad cilvēki rok ārā padomju laika ķieģeļu atlūzas un mēģina no šīm salikt kopā kādu glītu amforu ar Afrodītes attēlu uz tās, lai pierādītu teoriju, ka jau senie grieķi intensīvi tirgojās ar Ventspili, tā laika vietējo babuīnu virsaitim nodevās maksājot pusi no katra darījuma vērtības. Jauka un cienījama nodarbe.
Šo atcerējos tālab, ka šobrīd mitinos īrētā Rīgas dzīvoklī, kur, cita starpā, ir daudz vēl pirms piecpadsmit gadiem vērtīgas aparatūras. Pustonnu smags televīzors ar ļoti garām diagonālēm un tam piedevās vēl vesels žūksnis kastiņu, kuru jēgu un nozīmi mūsdienās pat pats tizlākais korejietis var satilpināt vienā telefonā.
Lūk, viena no tām kastiņām mirgo visu laiku un krīt tieši virsū manam redzes nervam. Piegāju pagrābstīties, lai varētu saprast, kā to štruntu izslēgt, tas šrunts sāka rīstīties un izspļāva no savām iekšām Videokaseti. Būs kāddien jāsaaicina draugi un jāmēģina noskatīties. Vienam bailīgi, goda vārds.
Ko dievi grib pazudināt, tam tie atņem prātu.
Tā kā man allaž patīk kā nebūt sev apgrūtināt dzīvi (kā saka manas draudzens vīramāte no Talsiem: "Ko ta es ta sēdes kā tāds vīriets bez dārba!") ar šūpuļtīklā un stāvus, tad man jau kādu laiku neiziet no prāta, ka vajadzētu apgādāties ar mazu sunīti.
Mazu, jo lielam nav vietas.
Es jau saprotu. Ja sievišķim nav spara apgādāties ar zīdaini vai jaunu sirdsāķīti, tad apkrāmējas ar suni.
Par laimi patversmēs mazi suņi ir beigušies. Atlikuši tikai lielie. Es zvanīju uz vairākām. Visi tagad gribot mazus suņus, ja, taisni nevar paspēt pazaudēt vai pamest.
Biju ar sataisītām visādu orgānu sonogrāfijām pie sava ģimenes ārsta un, kā parasti, uzzināju daudz jauna.
- Lūk, dakter, man aknas mazliet aptaukojušās...
- Ai, ko niekus! Tas normāli ar gadiem, bez tam tagad tik smalki aparāti, parāda katru milimetru, ko agrāk nemaz nevarēja redzēt.
- Bet es katru vakaru dzeru vīnu...
- Miera vējos! Lai nodzertu aknas, jādzer 17 gadus no vietas, un ne jau kaut kādi vīni. Stiprāku mantu jādzer.
- Bet es diezgan daudz...
- Ar sulām daudz ātrāk var aknas nodzert kā ar vīnu, ko tad vīns, tur viss cukurs jau izrūdzis... (atmet ar roku)
Šodien aizgāju pie ģimenes ārstes, bez problēmām dabūju norīkojumu rentgenam, uztaisīju rentgenu. Varēju arī apskatīties to internetā.
Skaidrs ir viens - vajadzēja ātrāk taisīt rentgenu. Man diagnoze ir skaidra - slodzes rezultātā kauls ir vienkārši nodeldēts.
Pizdec, pizdec.
Nu vismaz jāsaprot, ko var darīt lietas labā, lai to kaut kādā apjomā ātrāk var atjaunot.
Laikam par nopietniem treniņiem uz krietni ilgu laiku var aizmirst.
Sliežu remonta dēļ vilciena maršruts Valga-Rīga Valmierā pārtrūkst, un visa raibā pasažieru kompānija līdz Cēsīm tiek vēsta ar autobusu. Visraibākais šajā kompānijā ir angliski runājošs paranoisks vīriņš, kas lādēdamies par visur esošajiem "americans" vēl Valgā ar koferu blīkšķi pameta vilcienu. Iemesls bija jau minētais sliežu pārrāvums, konduktores nesekmīgie mēģinājumi izskaidrot brauciena plānu un mana iejaukšanās, viņas angļu valodu drusku patulkojot. Tomēr vēlāk izrādījās, ka vīriņš ir uz borta, jo bija pirmais, kas ar saiņiem metās pakaļ otrai konduktorei, kas naigi dieba uz perona tālāko galu izlamāt vilcienu un mašīnistu,jo tie mūs nesagaidīja Cēsu stacijas priekšā, bet vīdēja tālumā. Lieki teikt, ka bailīgais vīriņš vilcienā iekšā bij pirmais un lepni piestūrēja pie mums, pārējiem, kas i nedomāja skriet pie vilciena, kurš pats atvelkas pie mums. Vācu tūristiem un igauņu studentam tas viss patīk, viņi spriež, ka tas ir Latvian style. Bet vecākā konduktore tik turpina raizēties par šo projektu (vai nākamreiz autobuss būs laikā, vai brīdinājumi stacijās nav jāizliek viņai, vai autobuss brauc pareizi utt.), ka, to visu saprotot, ir vēl uztraucošāk, nekā būt ārzemniekam. Uzmanību, durvis aizveras!
Ziņas no meža
Ēdam sēnes pusdienās, brokastīs, vakariņās. Kāpēc ne, ja vienkārši jāieskrien mežā pakaļ, un 5 minūšu gājiena attālumā noteikti būs vismaz kāda bērzubeka un apšubeka, bet varbūt arī sēņu lasis - baravika. Vienbrīd pat pavīdēja pārgalvīgā doma par baraviku lazaņju. Tikko, ēdot "french style" omleti ar puraviem, sieru un, tieši tā, sēnēm, pārspriedām šīs nakts sapņus. Es patāstīju, ka iesniedzu atlūgumu un apsveru domu iet strādāt uz dāmu šmotku veikalu. D. nesmalkjūtīgi apvaicājās, vai tas būs veikals korpulentām dāmām uz Čaka ielas, uz ko es piedraudēju ar uzsēšanos uz tās raw diētas, kas tagad cibā trendojas. Laukos gan tāda diēta nozīmē grauzt jēlas bietes un burkānus, paldies par kūkām.
Pabeigšu ierakstu (lai ieslēgtu internātu, vispirms jāiedarbina elektrības ģenerators), un iešu krāmēt malku. Visas manis krautās grēdas sabrūk, tāpēc tagad ceļu Montesori (jeb inku) grēdu ar diviem malkas apļiem vienu otrā. Tikai jāmēģina neiebūvēt sevi iekšā, tad D. atkal smiesies, ka viņam nav ceļamkrāna ar ko mani izelt ārā.
Apskaužu sievietes ar viņu meistarību bakstīties gar savām acīm tā, ka visas sidraba birzis paliek veselas. Tas tomēr ir pareizi, ja jau no bērna kājas iemācās sev kaut ar krāsns kruķi pa aci urķēties.
No cik gadu vecuma, jūs, dāmas, sākat visas šitās gar acīm grābāšanās un cik ilgs laiks paiet, lai nogalētu sevī visus cilvēciskos refleksus?
pēc skriešanas tomēr saņēmos un iemetos ledusupē. sīklemuru drošības pēc paņēmu līdzi: ja gadienā es sasaltu un nogrimtu, būtu kas izķeksē, pārstiepj mājā un norok zem upeņkrūma. tā sīklemurs džemperī&co sēdēja uz laipas, bet es pa seklo ledusūdeni tik laidu šurpu turpu, šurpu turpu, nebalsī dziedot "pēks, pēks, esmu mazais pīlēns Pēks, man ir sava dziesma pēks, pēks, pēks." ja pēcskrējiena peldi apvieno ar brēkāšanu nebalsī, tā ievelkas, un rezultātā pirkstus kā nevar, tā nevar atsildīt.
Tornis man nepatika un es tam neuzticējos. Sāku gatavot atkāpšanās ceļu. Taisīju vietu teleportācijas rituālam, lai es ar saimnieku varētu veiksmīgi izkļūt no torņa. Šajā laikā galvenajam ličam un raganai kura mani ārstēja bija aizgājis ciet un viņi izlēma atdzīvināt suni, kurš nelaida mūs ārā un kuru vienreiz jau nositām. Darbības jēgu es neizpratu, bet nav arī mana darīšana. Līdz mans saimnieks pasauca mani piedalīties. Jēgu neredzēju, bet ko liek, tas jādara, un pievienojos rituāla aplim . Pēc maza brīža galvenais ličs iestūma mani aplī un pārgrieza rīkli. MIRIS!!!
