Улофф - латышское
2013-11-26 19:17![[personal profile]](https://www.dreamwidth.org/img/silk/identity/user.png){kind=small}
egils Всякое на латышском, стащённое с латышского ЖЖ. В основном для передачи атмосферы, как оно у нас там.
Quotes from Latvian version of Livejournal.
Vanšu tiltu noteikti uzbūvēja sorosīti, lai mudinātu cilvēkus kļūt par veloderastiem. Jo kamdēļ gan citādi būtu tik apnicīgi no rīta skatīties, kā tev gaŗām traucas divriteņi, kamēr tu sēdi sastrēgumā.
Kad to tiltu būvēja, nevienam nenāca ne prātā, ka Rīgā būs tik daudz mašīnu un divriteņu.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma (nemākot pateikt "nē" un daļēji arī tāpēc, ka pašam kaut kur iekšienē kniesās) piekritu LKA nolasīt vienu lekciju kursu. Pirmais iespaids fantastisks - jaunā radošā inteliģence nelasa nevienu izdevumu, nemāk nosaukt nevienu žurnālistu (pat ne pa kultūras līniju), neko neskatās, viņiem neko neizsaka vārds "Anna Žīgure", ko piesaucu vienā piemērā, utt. Kā es novilkšu līdz decembrim, pagaidām nezinu.
Kultūras Akadēmija nav mainījusies, kā redzu.
jāsaka paldies vēsturniekiem, kas iemācīja domāt sistemātiski, loģiski un galvā visu uzreiz likt pa plauktiņiem. Viena kursabiedrene, kas beigusi pedagogus arī vēl salīdzinoši daudz ir tikusi uz priekšu ideju formēšanas procesā. Toties tās, kas beigušas Mākslas vai Kultūras akadēmijas nespēj tikt galā ar konceptu haosiem savā galvā, mētājas no idejas pie idejas grib aptvert visu un tajā pašā laikā neko. Nespēj tikt skaidrībā ne ko īsti grib uzrakstīt, ne kāpēc uzrakstīt un arī kam tas vispār būs vajadzīgs.
Iemācītas tūkstošiem ideju druskas no visiem pasaules idejiskajiem strāvojumiem, bet tajā pašā laikā kopainas un skaidrības par to visu nav ne tik cik melns aiz naga. Un vispār jau reti kuram cilvēkam ir, bet zināšanu vietā šeit iekaļ snobisku pārliecību, ka tu visu zini un esi baigais intelektuālis.
Nav nekāds noslēpums, un manuprāt tas ir diezgan likumsakarīgi, ka pirmsskolā ar katru gadu aizvien biežāk iestājas bērniņi ar dažādu alerģiju veidiem. Ar astmu paveidiem. Un jā...ar psihiska rakstura vainītēm.
Es neesmu speciālists. Un negrasos(nav man arī tādu tiesību)uzstādīt diagnozes un tās uzspiest vecākiem.Bet par cik par visu, kas notiek grupās ar pedagogiem un bērniem, atbildu es, es tomēr atļaujos par to (par saslimšanu gadījumiem, nevis konkrētiem bērniem)meklēt informāciju.
Un es mestu vienu akmeni ģimenes ārstu dārzā par to, ka pat NEDOD MĀJIENU(!)jaunajiem vecākiem. Kaut uzvedināt, rakstot tās medicīnas kartes, ka vajadzētu aprunāties ar speciālistiem par to, kāpēc bērniņš nekontaktējas ar apkārtējiem BĒRNIEM(par pieaugušajiem es vēl saprastu), bet izvēlas gulēt bez mitas uz grīdas. Es mestu akmeni par to, ka kartē ir smuki viss sarakstīts, bet realitātē ir acīmredzama garīga un fiziska atpalicība.(Bērns četru gadu vecumā pārvietojas ar palīdzību.Izrunā tikai dažas skaņas...aij nu vēl šis tas.:( )
Bet no otras puses, nu varbūt mediķis labāk zina...
Es esmu tikai par to, ka bērni, kas neapdraud apkārtējos, atrodas aktīvā vidē.
Bet mīlīši! Grupā ir 24 bērni.Aktīvi bērni. Ir skolotāja ar divām rokām un aukle...
Lūk mana dillemma...vai to bērnu tie aktīvie, netīšām pagrūžot, straujāk paraujot, skaļāk pakliedzot, neiedzīs vēl dziļāk sevī un nesatraumēs?Es esmu kategoriski pret to, ka bērniņus, kas ir citādi, iesloga ārstniecības iestādēs ar drāšu žogiem...bet, ja tā aktīvā pasaule var viņu satraumēt...:(
Tur pie sevis ciemos Baraks Obama bija uzaicinājis Baltijas valstu prezidentus. Lai arī šīs tikšanās video jau ir ieguvis autotjūnētas popdziesmas cienīgu popularitāti, tomēr ne katram ir bijis pa spēkam to noskatīties no sākuma līdz galam, tāpēc vārgajiem dievs palīdz un talkā nāk Texti.
...Kamēr Lielais O tikai turpina savu monologu, Lietuvas prezidente gudrā Daļa izskatās labi un apmierināti ar notiekošo, Ilvesa kungs ir pārakmeņojies, bet mūsu Andris izskatās sarijies driģenes. Tūliņ pat gan arī saprotam Ilvesa pārakmeņošanās iemeslus – viņš ir pirmais, kam Lielais O dod vārdu. Ilvess nedaudziņ izskatās pēc jēgu pārmīzuša paraugskolnieka, kurš kārtīgi sagatavoto uzrunu lampu drudža iespaidā nevis pašapzinīgi sludina, bet gan nervozi lasa no priekšā novietotās lapas. Tomēr paraugskolnieks ir un paliek paraugskolnieks – viņa angļu valodas izruna un gramatiskais lietojums atstāj solīdu iespaidu. Ilvesa uzrunas laikā mūsu Andris atceras, ka žaketes iekškabatā noslēpis špikerīti saburzītas špergalkas izskatā, un veikli to izvelk sev priekšā.
...No pirmajiem diviem teikumiem, ko viņš pasaka, es nesaprotu pilnīgi nevienu vārdu, tāpēc nebūtu adekvāti uzreiz piesieties viņa angļu valodas prasmēm – to vietā ir jāpiesienas publiskās runas neprasmēm. Ir aizdomas, ka viņš neliek lietā diafragmu, tāpēc balss ir klusa un nedaudz nazāla. Nākamajos teikumos iezogas daži saprotami vārdi, un tie patiešām ir angļu valodā, kas salasīti no iepriekšminētās špergalkas. Daudziem it kā besī tas stiprais latviešu akcents, man pret to īpašu iebildumu gan nav, ja vien gramatika ir adekvāta un vispār var saprast, kas tiek teikts. Diemžēl es neesmu droša par to gramatiku, jo nevar īsti saprast, ko viņš saka. Var saprast atsevišķus vārdus, vietām pat frāzes, bet izsekot teikumam no sākuma līdz galam ir neiespējami. Runas laikā gan Andris mazliet iesilst un kļūst labāk. Tiesa, divu minūšu laikā Andris arī paspēj priekšā noliktās lapas pāršķirt trīs reizes, radot iespaidu, ka viņš pirms šīs tikšanās ir apēdis kādu marciņu. Ļoti patīk, ka Lielais O šīs runas beigās tā mierinoši saka: “Thank you so much, good!”, it kā atzinīgi novērtēdams klases tupāko skolnieciņu, kurš tomēr ir pacenties un mājasdarbu, lai arī debīli, bet tomēr izpildījis.
...Kā zināms, Latvijā prezidentu neievēl tauta. Latvijā Andris Šķēle izvēlas random cilvēku un pajautā, vai viņš nevēlas būt prezidents, un, ja šis cilvēks vēlas, tad to apstiprina Saiema. Tātad arī tev pašam kādu dienu Andris Šķēle var uzdot šo jautājumu, tāpēc būtu labi, ja katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu pareizo atbildi uz šo jautājumu. Bērziņš diemžēl nezināja, bet nu neko – tas vilciens ir aizgājis un vienkārši sakostiem zobiem jāsagaida viņa pazoredentūras beigas.
Kad bija jābrauc mājās, lidostā ierados 100 stundas iepriekš, jo paredzēju, ka noteikti būs kāda ķibele, kuras atrisināšanai būs nepieciešams laiks. Galvenais, ko iemācījos Amsterdamā - svarīgākā hidrologa īpašība ir spēja veikt precīzus pieņēmumus. Esmu augsti kvalificēts speciālists, protams, man bija taisnība. Aizeju, a tur man saka, ka attiecīgā kompānija manā laikā lidojumu Rio-San Paulu nemaz nepiedāvā. Pārliecinājos, ka esmu pareizajā lidostā. Tad atcerējos, ka biļetes esmu pirkusi KLM kantorī, un zināms, ka Nīderlandē idiotu koncentrācija ir augstāka nekā citās valstīs. Šie gudrie ļaudis man bija atsūtījuši biļeti, kurā norādījuši citu aviokompāniju. Bet, tā kā esmu labs hidrologs, jau iepriekš paredzēju, ka būs kaut kāds čakars. Tas arī vienīgais iemesls, kāpēc paspēju uz to ļoteni. Lohu bars.
Lidojumā no San Paulu uz Amsterdamu man blakus sēdēja kāds kungs, ar kuru sākām pļāpāt par dzīvi un biznesu. Laiku pa laikam es apraudājos, jo biju ļoti laimīgs par to, ka braucu mājās. Nepanesami laimīgs. Kad sāku raudāt pirmoreiz, šis kungs prasīja, kas ta man noticis. Kad sacīju, ka tas no laimes, viņš nolēma, ka kādreiz jāapciemo šī valsts, ja jau šitā.
Lidojumā no Amsterdamas uz Rīgu biju pilnīgā starā, jo tas bija saulrieta laiks. Es tādu lēnu saulrietu nebiju redzējusi apmēram kopš pagājušās vasaras. Sēdēju, skatījos saulrietu, klausījos Nika Dreika "Northern Sky" (tā ir dziesma par Dievzemīti), kā arī priecājos par apmēram 5 krieviski runājošajiem jauniešiem, kas bija pilnīgā pālī un spītīga atteicās apsēsties. Tajā autobusiņā no lidmašīnas, viņiem aizrādīja kāds cits jaunietis, kuram likās, ka šāda uzvedība nav laba. Aizrādījuma teksts bija apmēram "Čivo bļa". Autobusā sākās grūstīšanās. Es pievēru acis, sajutu ķermenī ieplūstam siltumu un pilnībā apzinājos, ka esmu mājās, bļa.
Nujā, biju aizgājis uz aurošanu, kur mana aura tika nofotografēta un izvērstā tekstā paskaidrota.
Bilde labākajā gadījumā ir zaļa (compassion and idealism mixed with a sense of fun), bet pa lielam - gaiši zila (for all practical purposes you are dead). Ja 20 minūtes diplomātijas sakoncentrējam dažos vārdos, man novēlēja nebūt tik histēriskam rūgumpodam un/vai beigt dirsties.
latvieši gatavojas ne tikai Ginesa rekordiem, bet arī Dārvina balvai - LETA: "Remonta laikā vīrietim uzkrīt trosēs koka zarā iekārta automašīna"
Tātad, kas tajā pubertātē notiek, kas padara pusaudžus tik ļaunus? Līdzcilvēki notiek.
Ģimene sāk izturēties citādāk, bērns vairs nav tas mazais jaukais, kura katrs vārds ir piemīlīgs. Ģimene sāk spēlēties ar kaimiņbērniem. Tas ir tāds mājdzīvnieku variants. "Mums gribējās bērniņu, jā, tādu maziniņu. Šitas milzis ar kompleksiem un pumpām nav tas, ko mēs pasūtijām"
Tad notiek klasesbiedri. Tev vēl nav pūkaina lūpa? Vai varbūt neattīstās krūtis? Varbūt ir attīstījušās agrāk kā citiem? Pasarg dies, ja tev vēl nav menstruāciju, kuras sinhronizējušās ar pārējām meitenēm klasē (jā, par puiku pubertāti zinu mazāk) Apsmiešana.
Manā gadījumā notika arī draudzenes. Viņas bija svaigi konvertējušās par neformāļiem un ar mani vairs nederaudzējās.
Ikrīta higiēnas procedūras kļuva ilgākas. Kāpēc bērns tik ilgi ir vannas istabā (10 min)? Nu, protams! Kas gan cits? Lieto narkotikas!! Pizģets, nu, kā tas gar ienākt prātā.
Man neskaidru iemeslu dēļ mīļais brālēns pārstāj ar mani runāt trīs gadus.
Mamma ik pa laikam rītos modina ar tekstu "tu zini, ka tu esi nulle un vienmēr būsi nulle!?"
Tētis vienkārši dzer.
Un kas ir tas trakais un nenormālais, ko es darīju? Saglābu savu sociālo dzīvi atgūstot draugus. Konvertējos par neformāli.
Viņi teica, ka es pieaugšu un viņus sapratīšu. Jā, es laikam sāku saprast. Pieaugušajiem ir līdz nejēdzībai slikta empātija. Un nepārdomāta vēlme darīt visu tā, lai viņiem ir vienkāršāk.
atliek paņemt kompi, lai četri acu pāri ieņemtu starta pozīciju uz klēpi. Un tā es te strādāju - apkrauta ar siltu kaķbērnu sedziņu.
žagars. ja neļautu viņam režisēt un scenogrāfiju taisīt (jo, lai gan visi, kam ir fotoaparāts, kļūst par fotogrāfiem, bet ne visi, kam ir klavieres, kļūst par pianistiem), tad šams varētu būt galvenais šnaba ielējējs un konferensjē. tās runas par "balto namu" neatbilst gadatirgus tejātera idejai kā tādai. nav ko grābstīties pa augstiem plauktiem.
Toties katru reizi, kad nākas saskarties ar franchu valsts iestāzhu darbiniekiem, mana spēja būt mīlīgai sarūk. Dzīvesbriezha bezdarbniekos iesniegtos papīrus vinji apskatija pēc pusotra mēnesha, teica, ka ir ok, un pēc mēnesha nosūtīja atpakalj jo trūkstot divu papīru. To, ka trūkst un ko vēl vajag, pateikt ieprieksh - kur nu! Aizvedu visu un prasu, kad vispār cerības uz naudinjām uz ko jamie atbild, paga paga, papīru apstrāde notiekot 7 nedēljas. 7 nedēljas. Bljin. Un jā, te ir salīdzinoshi lauki, tb vinjiem tieshām nav lielpilsētas bezdarbnieku pūlji. Ehh. Francija tieshām, tieshām ir ljoti skaista valsts kurā dzīvot, bet kaut kas te diezgan pamatīgi iesūkā.
Eng - Lat sarunvalodas vārdnīca
Can You hear me? - Vai Tu vari mani šeit?
Undressed custom model – Pliks muitas modelis
Manicure – Nauda ārstē
I'm just asking – Es esmu tikai pakaļu karalis
I have been there – Man tur ir pupiņa
God only knows – Vienīgais Dieva deguns
We are the champions – Mēs esam šampinjoni
Do You feel alright? – Vai Tu jūti visus labajā pusē?
Bye bye baby, baby good bye - Nopērc, nopērc bērnu, bērns ir labs pirkums
To be or not to be? – Bite, vai nav bite?
I fell in love - Es iekritu mīlestībā.
Just in case – Tikai portfelī
I will never give up – Es nekad neizvemљos
Oh dear – Ak briedis
I saw my Honey today – Es zāģēju savu medu šodien
I'm going to make you mine – Es eju rakt Tev љahtu
May God be with you – Maija labā bite ar Tevi
Finnish people – Beidzamie ļaudis
Bad influence – Slikta saaukstēšanās
Phone seller – Piezvani pārdevējam
Good products – Dievs ir pīļu pusē
Watch out! – Paskaties ārpusē!
I know his story well – Es zinu vēsturisko aku
Press space bar to continue – Kosmiskais preses bārs turpināšanai
I love you baby – Es mīlu Jūs, bābas
*sperts no workingday.lv, nezinu no kurienes spēruši šamie.
- Lai cik tu rūpīgi plānotu projektu, tajā vienmēr būs par vienu muļķi vairāk kā rēķināts. - nopūtās klients pēc mana jautājuma, kāpēc nobremzējies projekts x
Klausījos vakardien Dalai Lamas lekciju, un nespēju apspiest vilšanās sajūtu - viņš izteica tādas atziņas, un runāja par tādām lietām, ko es ar savām draudzenēm apspriežu pie alus kausa. Tik pašsaprotamas un vispārzināmas lietas tiem, kas kaut cik aizraujas ar domāšanu par lietām.
Un tad es sapratu
Es esmu augstprātīgāka par Dalai Lamu.
Un tā arī ir mana vērtīgā mācība, ko ieguvu. Sīkie sunīši kvekšķ visskaļāk, nolāpīts.
Un, protams, lai gan Glaunā Svinēšana nesanāca, visviens apsveicu visus ar Lehman Brothers bankrota 5. gadadienu. Mēs šo datumu ļoti labi atceramies, jo tā ir mūsu kāzu gadadiena. Kaut kāda iemesla pēc 15. septembris ir aplam piemērots crash-and-burn pasākumiem.
nu jocīga tā dzīvīte līdz galam.jāklausa huiņu dievam un jāpaliek mājās,jāsakārto sūdi un jāpieiet dzīvei nopietnāk nākamgad.
šogad vēl uz Somiju jāaizlaižu un jākāpj iekšā darba meklējumos.
tās haltūras, tās haltūras! tās krīt no gaisa tieši tad, kad visvairāk nepieciešamas.
- ceturtdien būšu.
- labi!
ceturtdiena ir klāt, darbs glīti iesaiņots stāv plauktā, neviens nav ieradies to apmainīt pret naudu.
haltūras ir kā glābšanās riņķis.
nepiepumpēts.
Ziniet, ko, vot, manuprāt, vajag ne tikai valūtu kaut kādu svešādāku ieviest - nebūtu slikti saeimā ielaist simts pasaules dīvainākos cilvēkveidīgos (vēlams - cipplanētiešus), policistus ģērbt dzeloņainos elles izdzimteņu kostīmos, kamerām ielās piestiprināt apstulbinoši spilgtus prožektorus, nodokļus nevis izvairīgi lūgt, bet sūtīt pa ielām augstāk minēto kropļu gvardes kameru prožektoru gaismā aiz matiem vilkt kliedzošas biznesa sievietes naktskreklos, un vēl vajag literārās latviešu valodas vietā ieviest ko līdzīgu esperanto, tikai īsnībā līdz 5000 vārdiem reducētu Latvijas Valodu, kas ir latviešu valodas vārdi no otra gala, un vēl skolām noteikti vajag metāla slēģus, hermētiski slēdzamas klases telpu durvis, skolotāju vietā vnk cietumsargus ar automātiem (katru mēnesi simboliski tiek nošauts nesekmīgākais skolnieks) un sekmīgākais drīkst pusstundu izklaidēties, jebkādā veidā pazemojot jebkuru savu skolasbiedru. Nu, un tā kaut kā - varbūt tad tā domu orientācija pārnestos no aizvien dziļākiem nomoda murgiem nolieguma mērcē (ka tik' ne mana esība!!!) un vienam, otram prātā iešautos suicidālā nomoda lode ar galvaskausu atverošu spēku: šī ir mana dzīve, un es nevienam to negribu atdot.
Jē, lats ir brīvība. Lats ir MANA valūta. Latvija - tā ir mana valsts. Es esmu jebkas, ko jūs liksiet man priekšā! Jo, jei bogu, jebko - tikai ne sadirsto, kroplīgo sevi.
Cilvēkiem ir dažādas izklaides, vieni sit sievas vai vīrus, citi spēlē šahu vai ada rakstainus dūraiņus, stūrē jahtas vai zog no kaimiņu šķūnīšiem malku. Apskatījos, kā sevi izklaidē cilvēki, kuru hobijs ir grozīt un papildināt Satversmi, margojot tai preambulas. Nav slikti, nav slikti.
"Ikviena pienākums ir rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, rīkoties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, nākamajām paaudzēm, dabu, vidi un resursiem."
Kam tādam pilnīgi noteikti ir jābūt Satversmē, piekrītu. Pravietim Muhamedam tīkams ieraksts. Savādāk jau nav īsti pamata uzsākt resnuļu vai dzērāju trenkāšanu. Vai tādu, kuri tomēr uz darbu brauc automobīļos, nevis min velosipēda pedāļus. Patiesi ceru, ka pienākums rūpēties par sabiedrības kopējo labumu kādā likumā tiks precizēts, piemēram, nosakot katram iedzīvotājam noteiktas klaušu stundas nedēļā ceļu būves darbos. Vēl tās stundas varētu veltīt rūpēm par nākamajām paaudzēm. Sev, piemēram, esmu noskatījis astoto. Par to arī rūpēšos.
UPD. Ģeniāli! No sajūsmas un skaudības apraudājos. Šādi nemācēšu nekad - "atbilstoši valsts himnā "Dievs, svētī Latviju" izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai, savā brīvi vēlētajā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un nolēmusi sev šādu valsts Satversmi". Ar šo būtībā ir pateikts, ka nu mēs dancojam tā, kā himnā teikts, ja kārojas ko valstī pamainīt, pietiek nomainīt himnas tekstu.
bijām svētdien ar mopēdu aizvizinājuši līdz Ērgļiem. Nu, feini, es teikšu. Feini! Visa tā štrāse gan vēl nav sataisīta un Kangaru posmam tā ari būtu jāpaliek grantētam, lai rallistiem ir, kur izpausties. Tāpēc promceļš jārisina pa jauno Maskavas bāni līdz Lēdmanei un tālāk jau caur Madlienu un Ķeipeni uz Ērgļiem. No Taurupes vispār sākās īsta kompete un bauda mopēdu guldīt. Kundze gan pāris reizes čut'ņe knieba sānos, ka par ātru eju, bet riepām ta sāni kaut kā jāatstrādā. Vienītī tur braukt vispābā limonāde būtu. Mīzējnervs gan svīst tad dabūtu. Ir tomēr tie 120 uz tās asfalta čūskas daudz tīkamāki nekā tie 190 uz pilnīgi taisnās un tukšās Maskavas takas. Ērgļu kafijužņiks ļoti labi savu nostāju pret aliem un to kvalitāti demonstrē savā meņjū - visi normālie ali pēc praiskuranta 1,50 (Bauska, Tērvete, Užava), abet cēsinieks - sešdesnt saņi! Braku biezputra un rupjmaizes kārtojums tur ir ekselenti! Atpakaļceļā gan pa taisno caur Suntažiem un Kangariem uz Ropažiem pie Soldžas. Tur līdz vieniem gandrīz atsēdējām un svētdienas vakarā uz galvaspilsētu ripinājām pavisam lēnām. Visi lauki miglā un līdz ar to - arī mans ķiveres stikls. Jābrauc ar paceltu vizieri un acis asarās, neko ātri nepaskriesi.
Te pat nav runa par to vai Grende ir padumja, ka pacēla rociņu pret Žagaru, kura aizmugure ir tāda, ka nekur plašsaziņas līdzekļos alternatīvi viedokļi par notiekošo (pat ne Žagaru kritizējoši, bet vienkārši neitrāli, eg. "Laiks kultūrai") netiek atspoguļoti.
Te runa ir par to, ka skandāls ir nelaikā un nemākulīgs, nav svarīgi vai viņa par kaut ko aizsvilās pati, vai viņu uz kaut ko izprovocēja -- var jau bīdīt sazvērestības teorijas par to, vai tās ir kādas Vienotības pirmsbudžeta cīņas, bet tas nav būtiski.
No Operas kašķa glābiņa nau :(
Vakar sanāca pasēdēt vienā nelielā kompānijā un sarunas lēnām līdz Operai nonāca. Ko klātesošie domā un tā.
Tad nu vakar noformulēju savu viedokli:
- Kašķis tas visnotaļ stulbs un visai nožēlojamā veidā raksturo t.s. "latviešu inteliģenci" un viņiem pietuvinātos;
- Ja Žagars ir tik ģeniāls, gan jau ka viņš zibenīgi pieņems kādus piedāvājumus no ārzemēm un uztaisīs tur tādas izrādes, ka nacionālie bāleliņi aiz kauna zemē līdīs, ka nav pašmāju talantu novērtējuši;
- Kā visnotaļ savtīgam un pragmatiskam ļaužam man vairāk interesē nevis inteliģences, bet gan santehniķa viedoklis un labs noskaņojums, jo bez santehniķa mēs jau pēc dažām dienām slīksim sūdos, kamēr Operas trūkumu daudzi pat nepamanītu;
- Konkrētajā kašķī es vairāk Žanetes pozīciju atbalstu, jo viņai ir pupi!
Baumas
Žanetei Jaunzemei-Grendei esot piedāvātas divas iespējas - vai nu viņa atstāj Andreju Žagaru mierā un pati ir sveika un vesela, vai atceļ Žagaru, bet tad viņai nogriezīs kājas...
Žanete, ne mirkli nešauboties, atteicās no kājām.
Ne visi, bet arī mazie cilvēki lasa Klubu, FHM un Rīgas Laiku, pat tad, ja tas ir pieejams ar sešu mēnešu novēlošanos vietējā bistro. Lasa un izlasa, ka kaut kāds tur superīgais kreņģelis dzīvo tādā šokolādē, ka pārzin visus restūžus, penthaus dzīvokļus klusajā centrā un iepirkšanās nianses Milānā, un vispār ir tik kruts, ka viņa foto būtu jātur atmiņu kladē ne tikai 17 gadīgai jaunuvei, bet gan arī 30 gadīgam gūsteknim, pārņem naids. Tāds neremdināms un gadsimtos neizskaužams šķiru cīņās dzimis naids, kas liek priecāties, ka Tev, Tev draņķi mēs atkal 1905 gadu parādījām un nobalsosim par Grendi.
Jaasaka,ka Bodrum ir perfekta pilseeta ielu muuzikai. Vakar nopelniiju pie 80 liraam triis stundu laikaa, kas ir dizgan tiiri neko. Ja Istanbulaa labaakajaa dienaa man bija 50 liras, sheit ir nenormaalaakaa tuuristu zeme, taadeelj daudzi cilveeki liek cepuree 5-10 liru billus. Tagad plaans ir saspeeleet kaadas 200 liras, ja tas ir iespeejams, bet gan jau, ka ir, 300 buutu perfekti... un tad vnk vairaak nesatraukties par naudu liidz Kiprai.
...Paliksim laikam sheit vismaz liidz pirmdienai. Sanaak, ka taa pilseeta Turcijaa, kura ir muusu galamerkjis , Mercina, ir netaalu no Siirijas robezhas, pashaa apakshaa. Diezgan jautri apjaust, ka esmu aizstopeejis no Riigas liidz Siirijai gandriiz.
APOLLO. Ātrā nogrūšanās pirms aizmigšanas nesniedz īpaši lielu prieku un atņem spēku īstam seksam.
Kontekstā ar tēzi, ka varbūtība, ka atlidos citplanētieši un ieviesīs Latvijā kārtību, ir daudz augstāka, nekā tā, ka Latvijā kārtību ieviesīs Saulkrastu novada dome, ir vērts laicīgi sagatavoties.
Vispār man gribas airēt. Iesēsties kajakā un uz dažām stundām pazust ezerā. Vīrs piekrita uz 2015.gada Jukonu vaktēt bērnus un krastā smērēt maizītes. Nu jau mazā bērna piedzimšanu es nevaru sagaidīt ne tikai tāpēc, ka beidzot atkal būs ērtāk gulēt (pat ja saraustīti), bet arī tāpēc, ka varēšu atsākt kajakot. Viena pati!
bieži vien atceros, kā svētdienas skolā, uz kuru mani aptuveni 12 gadu vecumā bija piespiedušas iet vecmāte (vecmamma) un tēva pusmāsa, skaitīju savu pirmo grēksūdzi. biju sapratis, ka uz grēksūdzi jāsagatavo pēc iespējas vairāk dažādu grēku, tāpēc ilgi stāstīju tam vecajam mācītājam par to, kā spēlēju sliktas spēles (Counter Strike), skatos sliktus seriālus (Teksasas Reindžers, Losandželosas Policija, Renegāts), sliktas filmas (ar Džekiju Čanu, Van Dammi, Švarcnēģeri, utt), neesmu paklausīgs Jēzuliņam, utt. atceros, kā mācītājam šausmās saviebās seja, viņš teica "Vēl esi tik jauns, bet jau šitā spēlējies ar savu dzīvi un tik daudz grēkus taisi" (ar latgalisku akcentu, protams). pēc tam man bija jāiet skaitīt "Esi sveicināta, Marija" ļot, ļoti daudzas reizes. tolaik, kad ilgi bija jātup uz ceļiem, man palika slikti, sareiba galva. skrēju ārā vemt uz Vecrīgas akmeņiem, blakus manai baznīcai. pie baznīcas sēdošās un ubagojošās vecenītes vienmēr ļoti blenza uz mani, kad gāju atpakaļ iekšā baznīcā (gan jau blenza arī, kad skrēju ārā, bet tad domāju par citām lietām). viņas gan jau saprata, ka manī ir sātans. un arī šobrīd es saprotu, es apzinos, ka manī ir sātans. caur mani runā sātans. caur mani izpaužas sātans. tieši sātans uzdzen trauksmi, jo saprot, ka es dzīvoju sūdā. tikai sātans var mums (un man) palīdzēt, tikai sātans spēj mūs dziedināt, tikai sātans spēj mums likt priekā dziedāt un laimē raudāt.
sātan, atpestī mūs no kapitālisma! sātan, atpestī mūs no tehnoloģijām! sātan, atpestī mūs no jobanā, jēzus uzliktā lāsta!
Piezvana jauka tante, lai paziņotu, ka mans draugs atrodas reanimācijā. Tas vēl tā, ne pirmo reizi. Un tālāk seko saldais ēdiens - viņam esot amputēta kāja...
Pizģec, a man ko tagad darīt? Izrubīt uz nakti telefōnu vai pasviest zem mēles Validolu un uz tumbačkas jau laicīgi novietot ožamo spirtu?
Vai tiešām ir par maz ar to, ka viņa brālis jau saldi dus kapos?
Un jā, beidziet puikus ar močiem saukt par orgānu donōriem. Viņi ir tādi paši donōri kā, teiksim, putnu biedēkļi vai vaska figūras muzejā. Viņi ir na stoļka piedzīti ar naglām, skrūvēm un citiem dārgmetāliem, ka es lietoju apzīmējumu - maltā gaļa.
kad kopdzīvē ar vīrieti piedzimst bērns, par sevi var uzzināt visādas interesantas lietas, piemēram, ka tu ne vienmēr esi pēc maijpuķītēm smaržojošs elfu bērns, bet mēdz arī pārtapt par recekļveida briesmoni ar žilešu zobiem un luminiscējošu skābi uz mēles
Novācu kaņepes, ienesu mājā - smaka šausmīga! Ja no tās neapsprāgs visi mošķi, jodi un pesteļi 10 km rādiusā, tā būs pasaules netaisnība.
Cik tieši loģiski ir tas, ka bērnus nelaiž naktī vienus ārā, un arī alkoholu nedrīkst tirgot tieši naktī?
Eiro tuvojas, datorsistēmas žagojas. Gaidiet atgādinājumus par to, ka esat parādā 0.0081918491 Ls un vēl visādus brīnumus.
Tā kā čomam - viņam uz bankas konta ir -0.07 Ls. Vakarā bankas datorsistēma ar sms paziņo, ka konta atlikums ir negatīvs un starpība tiks segta no otra konta. Informējošā īsziņa maksā 0.07 Ls. Atlikums atkal kļūst -0.07 Ls. Nākamajā vakarā bankas datorsistēma ar sms paziņo, ka konta atlikums ir negatīvs un starpība tiks segta no otra konta. Informējošā īsziņa maksā 0.07 Ls. Atlikums kļūst -0.07 Ls...
progress
kultūra ienāk lauku sētā - Talsu autobusos jau gadu ir WiFi.
skaisti, protams, bet - pie esošā bedru/ielāpu stāvokļa (ko daži pēc sena ieraduma mēdz dēvēt par ceļiem) - būtībā nelietojama "fīča".
lasīt ne pārāk, rakstīt ne parāk, online filmas nevelk...
ripe.net rāda LMiemT adrešu kopu.
vai es jau zteicu visu slikto par LMT internetu (ne sakariem)?
tirgo brāķa modemus, maina nelabprāt. labs nets ir tikai pilsētās - laukiem figa.
Rīgā 4M, Talsos 400k, laukos 4K (14k)...
es saku: max, tu pazisti sos cilvekus ?
ne, vins saka- tu gribi ar viniem iepazities? es saku: jaa. Nu, tad mes iepazisimies !
un mes celi pieejam vienai grupinjai un sakam: mes esam stranjieri, mes gribam iegut draugus !
un tad pie nakamas grupinijas, max saka : sandra ir no bbc, vinja velas pajautaat luk ko :...
un tad es: max veic socialo aptauju : vai juus ,,, ?
mees sitaa apstaigaajam visu baaru un visus staavus un visaadaas sarunas iesligam - jaa, un iepazinamaies ar cupu lauzu!
un sanaca vienkarsi labi, arii ta var dariit izraadas !
mes sarunajam tadas glupibas un dazkaart rupjiibas, mes uzvedamies kaa citplanetiesi, kas nekad neko nav dzirdejusi par cilveku uzvedibas likumiem un smalkumiem
un cilveki kauka neviens neatljavas pateikt, ejiet tak d,,, nee, visi bija pieklajigi, daziem gan vaigaa paradijaas sausmas un vini steidza atvadities
Manam miestam velk cauri Eiropas optiku. Skatos un sajūsminos. Trase, redz, bija nosprausta akurāt pāri piecu kaimiņu māju pagalmiem. Es, kā īstens latvietis, jau klusībā berzēju rokas, iedomādamies, cik tur viss būs izrakņāts, aber pļukt! Pirms pāris dienām atbrauca vareni traktori un tādu 10 cm resnu trubu izdūra visiem pagalmiem pa apakšu. Nekādas kārtības, vai ziniet, pēdējo prieciņu laupīja.
mans pēdējais kaķis drosmīgi esot nomedījis kastani, kas citādi noteikti būtu uzbrucis manai mammai.
Pēterburga
Krievija sagaidīja ļoti krieviski - ar apenēm, kas mētājās pa bagāžas lenti lidostā. un ir tā pati sajūta, kas pagājšreiz - lai gan ielas platas, visādi laukumi utt., liekas, ka mājas gāžas virsū cilvēkiem un grib nospiest. nomākt. un aukstums - sajūtās ļoti auksta un cilvēkam nedraudzīga pilsēta. iepriekšreiz likās, ka moš tas aukstums tāpēc, ka patiešām biju te stindzinoši saltā februāra dienā, bet nē, viņš ir permanents. vismaz manās sajūtās. cilvēki ielās krietni drūmāki, nekā Rīgā. un pāriet ielu, pat pie zaļās gaismas, ir izaicinājums. mašīnas sabrauc tik cieši cita pie citas, ka jālīkločo cauri un nedod dies pat to laiku beigsies zaļais.
tā jau interesanti. biju kapos, kuros par ieeju man noplēsa 200 rbļ. rīt paiešos vairāk uz centru.
viesnīca ir monstroza un it kā skaitās centrā. līdz centram-centram gan ir ~5 km. toties viesnīcā ir metro stacija, paliela Prizma, kas strādā visu diennakti un vēl visvisādi iestādījumi. un spriežot pēc skaņām, kas nāk no pagalma puses, te kaukur notiek kaukāds saviesīgs pasākums ar uzrunām un tipisku krievu popmūziku. vispār jau iečekojoties pa foajē grozījās dāmas zelta kleitās utt.
Nospriedu, ka tas ir pārbaudījums un to tēju izdzēru. Bez medus, pliku zaļo tēju. Esmu pārliecināts, ka no manas karmas ir nomazgāts vismaz kvadrātmetrs asiņu, tēja tos pleķus labi noņemot.
No kādiem ingridientiem varētu pagatavot kokteili ar nosaukumu "Saturns aprij savus bērnus"? :)
Sestdien bija forša medību sezonas atklāšana.
Rīts gan bija visai vēss un varēja pat nedaudz nosalt, jo ārā bija tikai ap +2 grādiem. Taču dienas turpinājums priecēja.
Pirmajā mastā nepaveicās man, jo alnis aizgāja garām nedaudz par tālu un pat īsti nebija iespējas izšaut. Nākamajā mastā aļņi atkal bija viltīgāki un aizgāja atpakaļ, kur tos neviens negaidīja. Blakus kolēģis gan bija veiksmīgs un veica trāpīgu šāvienu pa lapsu. Savu iespēju gan laidu garām - lapsa man skrēja pārāk tālu. A stirnas, kuras pienāca mierīgi un tuvu, no rīta sarunājām nešaut. Tad nu vienkārši notēmēju, paskatījos, ka trāpīt mierīgi vajadzētu - stāvošs zvērs, attālums metri 20. Un tad domās tikai uztaisīju tādu bah, bah. Nākamajā mastā vēl tika redzēts alnis, taču tas atkal pārvietojās tur, kur to negaidīja.
Nākamie divi masti gan palika bez redzētiem aļņiem.
Ja iepriekšējā vakarā cerēju, ka nu aļņi ir, vajag tikai nedirsties un visu normāli nokārtot, tad dienas beigās man tas netraucēja būt smaidīgam. Forši pavadīta diena - zvēri ir, laiks foršs. Tas, ka nedomā kā tos zvērus dabūt zemē jau ir cits jautājums.
Pēc tam gan vēl sekoja sabiedriskais darbs. Vajadzēja aiziet pajaukt pāris bebru dambjus, lai samazinātu ūdenslīmeni. Citādāk viss pludo un tur nekas tā īsti pārvietoties nespēj. Viens no dambjiem bija labi sabūvēts - tāds metru augsts. Vienā brīdī, pēc attaisīšanas, pat skatījos, ka tur mierīgi var braukt arī ar laivu, būtu labs kritums un vilnis :D
Ar paša spēkiem joprojām var braukt uz Siguldu un Rīgu, tikai vējš vai auksts, vai migla, bet galvenais jau ir tumsa – no rīta ir tumšs, vakarā ir tumšs. Dažreiz, braucot pa šoseju, man ir sajūta, ka aiz muguras ir kāds spoks vai kas, bet vēl kāds. Minas aizvējā. Atskatīties negribas, jo, nu, ja nu tiešām ir, bet tad garām pabrauc mašīna un uz ceļa un krūmos nozib vien mana ēna, bet to, vai spokiem maz mēdz būt ēnas, es nekad nepaspēju iedomāties, jo ar to pietiek.
Vakar biju StarSpace stārpārtijā, un bija tiešām foršs stārpārtijs. Iepriekš vienmēr grib rasties atrunas nekur nebraukt – patālu, nu ko es tur, ņemtne ar teleskopa vadāšanu, varbūt nemaz neņemt līdzi, nakts vidū atpakaļ, varu taču mierīgi pas'tīties tiešraidi jūtūbē
varbūt agrāk biju nevērīga un nemanīju, bet varbūt tas ir tāds īpašs šīs sezonas modes kliedziens - ~pusmūža vīrieši, kas savus e-talonus nopīkstina nevis izvelkot tos no kabatas, bet pieturoties pie stieņa un ar striptīzdejotājām kaunu nedarošām kustībām cenšoties savu krūškabatu maksimāli pietuvināt aparātam, kurš laikam tādiem jokiem nemaz nav paredzēts, jo reti kuram striptīzpasažierim ir aparāta novietojuma augstumam atbilstošs garums.
Šorīt saule uzausa, kad ar velo rokās karājos Kocēnu estrādes kokā.
Pirms brīža biju iegadījies Salaspils stacijā, tur nācās dzirdēt sirdi plosošu stāstu. Viens jaunietis dalījās pieredzē par padarītajiem darbiem ar otru jaunieti. "Mēs vakar, bļeģ nahuj, sahujārijām dahuja maisu! Piehujārijām pilnus, aizhujārijām ciet, bet tas piderass saka, ka ņehuja nav līdz galam piehujārīts, hujārījām vaļā, bļaģ, un tik pilnus piehujārijām, ka huj aizhujārīsi pēc tam. Dahuja maisu, nahuj. A tas piderass saka, ka ņehuja". Sen neko tādu biju dzirdējis, riktīgi sapriecājos.
Šo otrdien vēlu vakarā, kad grieķi devās mājās pēc kārtējā futbola mača, kādā Pirea rajona bārā izcēlās konflikts starp dažiem fašistiem un anti-fašistiem. Fašisti sazvanīja savus "kolēģus", kas sapulcējās ārpus bāra. Lēš, ka esot bijuši ap 50 cilvēku. Anti-fašisti 6. Tad nu šie 50 pret 6. Plus vēl policisti, kas to visu, kā jau ierstas, skatījās no malas un neiejaucās. Konflikts eskalēja un viens anti-fašists tika nodurts. Vainīgais ir apcietināts un, tavu pārsteigumu, partijas Golden Dawn biedrs.
Beidzot, beidzot sabiedrībā un parlamentā sākas aktīvas diskusijas par to, ka kaut kas taču beidzot ir jādara. Droši vien tāpēc, ka nodrutais ir grieķis nevis kāds tumšādainais nevietējais, par kuru nekad neviens nesatraucas.
Diemžēl diskusijas virzās Golden Dawn partijas aizliegšanas virzienā. Neviens pagaidām nerunā, ka kārtējo reizi policija ir bijusi klāt, bet vienkārši noskatījusies no malas uz notiekošo.
bet mežā divi dzeņi plēšas par vienu koku tieši virs manas galvas un met man visu ko virsū. un saule nāk rādīties. nu kā lai te cilvēks vispār pabēdājas???
Par zīmēm runājot... Reiz atgriežos pie auto un pogāju vaļā durvis, te pienāk milicis jau nu gluži ne, bet policists gan, un stādās priekšā: "Labdien! Inspektors Bērziņš. Vai Jūs zīmēm ticat?"
Nedēļas nogale jāveltī, apmeklējot vienu pierobežas kvadrātu, kur tā saucamais eksperts (patiesībā - patoloģisks melis un slaists) nodeva ļoti nepilnīgu kartējumu. Labums tāds, ka nakšņot varēs Latvijas pusē un nav jāvandās pa Lietuvas internetiem, meklējot apmešanās vietu. Starp citu, kādi viedokļi par ceļu uz Aknīsti - pa kuru Daugavas krastu labāk braukt? Tagad remontē visu un visur, negribas iepērties kaut kādās rindās pie luksoforiem.
Šorīt mūsus autobuss pagalam dīvains. Piebrauc, apstājas, stāv, bet durvis vaļā never.
Mēs, ārpusē stāvošie, neizpratnē veramies uz mēmo šovu, ko mums attēlo iekšā sēdošie. Mūsu pūlītis mēģināja minēt: "Autobusu sagrābuši teroristi. Zvaniet 911...", "Šoferis saindējies ar zivi un zaudējis samaņu. Autobusu vada autopilots. Vai jūsus starpā ir ārsts? Bet kāds ar E klases autovadītāja tiesībām?..", "Lai Pēteris paiet nost, viņš vakar pievēma autobusu un vairs ar to nekad nebrauks! Pārējie pēc tam varēs iekāpt..." Taču neviena no versijām nebija pareiza, un durvis neatvērās.
Tad kāds pamanīja, ka autobusa sānā parādījusies zaļi mirgojoša poga, jūs jau ziniet, no tām, kas "Sezam atveries!", un manītas jaunajos tramvajos. Kā par brīnumu nostrādāja.
Tā nu mēs te tagad braucam, un katrā pieturā atkārtojas viens un tas pats. Tāpēc negaidiet, un sāciet bez manis - darbā būšu vēlu.
enerģijas dzērienu noliktavas sargs Modris neguļ jau 17 naktis , bet vienalga produkcija kaut kur pazūd !!
Pilnībā nokopēts no http://klab.lv/users/elmucis/115790.html
sasmējos līdz asarām.
"Maršruta taksometrs pilns ar pasažieriem, visi klusē un savā nodabā kaut ko domā. Pieturā atbrīvojas vieta uzreiz aiz vadītāja un tajā apsēžas jauna sieviete, apmēram 22-23 gadus veca ar savu 4 gadus veco meitiņu. Viņa sēž ar muguru braukšanas virzienā, ar seju pret visiem pārējiem pasažieriem.
Tikko maršruta taksometrs izkustās, mazā meitenīte sāk činkstēt: "Mammu, nu nopērc
man bārbiju.. Lūdzu, nopērc.." Pie tam, dara to neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs. Visiem pasažieriem šī īdēšana jau krietni bija līdz brošai, kad beidzot māmiņa neiztur un asā tonī atcērt: "Nu priekš kam tev bārbija? Tev mājās jau ir trīs bārbijas!"
Šajā brīdī meitenītes stratēģija mainījās. Viņa sapūtās un apklusa. Vēl pēc pāris pieturām dusmīgā balsī ierunājās: "Ja tu nenopirksi man bārbiju, es par tevi kaut ko pastāstīšu vecmāmiņai!"
Māmiņa "nu ko tad tu tādu viņai par mani pastāstīsi?..
Meita "pastāstīšu, pastāstīšu. Es kaut ko redzēju."
Visi pasažieri saausījās un ar aizturētu elpu sekoja, kas notiks tālāk.
Māmiņa "nu un ko tad tu redzēji?"
Meita "es redzēju kā tu vakar tētim bučoji pincīti!"
Maršruta taksometru pāršalca smieklu vētra, sieviete apturēja taksometru, piesarkusi paķēra meitu padusē un izleca ārā no busiņa.
Domājiet ar to viss beidzās? Ne tuvu! Viņas vietā iekāpa vīrietis ar savu apmēram 8 gadus veco dēlu. Visi pasažieri turpināja mocīties smieklu konvulsijās, vīrietis, protams, neko nesaprata un tikai dumji smaidīja. Pēkšņi dēls ierunājas: "Tēti, nu nopērc man zaldātiņus.."
Taksometra pasažieri ierēcās ar divtik lielu jaudu, šoferim bija jāaptur taksometrs, jo viņš no smiekliem nevarēja pabraukt. Kad šoferis bija atguvis elpu un varēja jau parunāt, viņš pagrieza pret salonu savu piesarkušo seju un ar smieklu asarām acīs paziņoja: "Vecīt, tu labāk viņam nopērc tos zaldātiņus - tici man, tā būs labāk!"
Vīrietis ar dēlēnu brauca vēl pāris pieturas, visi pasažieri locījās smieklos, bet viņš skatījās uz pārējiem ar dziļu neizpratni acīs."
incanti, kāpēc cilvēki pie sāpoša kakla taisa Inhalācijas un skalo kaklu ar Sālsūdeni
mani bērnībā tas vienmēr ir novedis no maza diskomforta pie totalitāra pizģeca uz pāris nedēļām
tiesa, tad nevarēja ieliet rīklē spirtu un nokrekšķināties, lūk, arī rīkojāmies kā mežoņi polinēzijā
a visiem tiem, kas ar entuziasmu un pārliecību nelej rīklē spirtu , varu tikai ieteikt tur liet karstu tēju ar citronu un var arī medu
Jauno mācību gadu Latvijas Televīzija ir sākusi ar jaunu spēku un ar jauniem analītiskajiem raidījumiem. 1:1 ir šovs, kura mērķis ir izģērbt intervējamo, tāpēc jaatzīstas, ka bailēs notrīcēju, kad ieraudzīju, ka studijas viesis ir neviens cits kā Latvijas sekssimbols Kirovs Lipmans. Visai intervijai cauri vijas Spriņģes jautājumi „Kāpēc Jūs tā un tā?”, uz ko Lipmans izvalba acis: ”Ko? Pff, muļķības!” Un tad, kad kaislīgā raidījuma vadītāja izvelk dokumentus, kas aplieicnātu to „tā un tā”, Lipmans sāk atcerēties: „Ā, jā, jā, pareizi!”
Inga Spriņģe ir sieviete, kas ne pirmo reizi ir ar pīpi uz jumta, viņa ļoti labi zina, ko grib no vīrieša, tāpēc bez liekiem pātariem uzreiz Kirim prasa, vai viņam ir nauda. Man gan liekas, ka vajadzēja sākt ar kādu ievadjautājumu, piemēram, „Ko lūri?”, bet pie televizora ekrāna jau visi gudri. Nauda ir, tāpēc sarunu var turpināt.
...Tā dzīve vēju appūstajā Liepājā ritējusi mierīgi, līdz uzradies duets „Zaharjins un Stīvens Sīgals”. Piebildīšu, ka intervijas laikā pirmoreiz dzirdēju, kā vispār kāds izrunā Zaharjina uzvārdu. Domāju, ka Inga ar to tika galā diezgan labi. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz džeki sarunā, ka Lipmans atdos akciju kontrolpaketi vairāk neka pusi) tiem abiem jampampiņiem. Kā sarunāja? Nu, nekā īpaši, tie tur pastāstīja, kā dažus pintiķus ir nošāvuši un iemetuši Daugavā, un ar to bija gana, lai Lipmans saprastu: „Jā, šie džeki nenošaus greizi!” Kas bija līgumā? Ai, nekas, Lipmans ir labs cilvēks, tāpēc abiem bandītiem ticējis uz vārda, un Lipmana sievietes intuīcija neko ļaunu nav paredzējusi. Ne pirmo un ne pēdējo reizi raidījumā Kirovs atzīst, ka ir naivs un labticīgs cilvēks, kuru nauda neinteresē, jo viņš mīl cilvēkus. Tāpēc arī Zaharjinam izdevies 21.gadsimta Kārli Skalbi apčakarēt, par ko gan viņš naidu neturot, jo viņš vispār netur naidu. Es jau sāku redzēt, ka pie Spriņģes studija sēž nevis Kiris, bet gan Baltais kaķītis no Skalbes „Kaķīša dzirnaviņām”, kamēr Melnais kaķis uzdzīvo ar maukām. Vispār tas Zaharjins un Sīgals ir tik ļauni cilvēki, ka viņiem ar steigu vajadzētu izdarīt kaut ko labu, kas nemaksā naudu, piemēram, vērsties pret homofobiju vai aicināt cilvēkus biežāk smaidīt.
To, ka Melnais kaķis ir uzdzīvojis ar maukām jebšu Sīgals un Zaharjins ir zaguši naudu no Metamfelurga un laiduši to pa burbuli, Lipmans esot labi zinājis. Par to Spriņģe ir izbrīnīta un lūdz kaķīti ar suņa acīm paskaidrot, kāpēc tad 2008.gadā kad viss jau bijis dirsā) viņš Latvijas Avīzē sacījis, ka jādod tik vairāk naudas tai grimstošajai nāvei. Tur pat nesākas nekādas attaisnojumu birztala - Kirovs pēc īsa apdomu mirkļa 0,0003 sekundes) paksaidro, ka žurnālisti kaut ko vienkārši sajaukuši.
...Atpakaļ pie lietas – ziedoљana Љķēlem un Šleseram. „Ko? Pff, neko neesmu ziedojis,” kā bernudārza audzinātājs, kas ieraudzījis kā mazā Inga beztolkā zog ragavas, nosmej Lipmans. Bet mazā Inga nav uz mutes kritusi un informē, ka tāda informācija atrodama KNAB mājaslapā. „Āāāāāāā, jāāāāā,” atceras Kirovs, kā arī paskaidro: „Jauna partija, jauni cilvēki, vajag palīdzēt!” Viņš vispār ir sirdscilvēks un duraks, jo 2009.gadā AŠ2 vēl aizvien uzskata par jauniem cilvēkiem. Tālāk Kiris ar savām jaukajām suņa ačelēm skaidro, ka citām partijām gan nav ziedojis un neziedos, jo tā Finanšu policija uzreiz tramda. Te Inga atgādina, ka it kā Saskaņas Centram arī kaut kāds ziedojums ir aizripojis, ko pēc neilga brīža apstiprina arī labsirdis ar savu „Āāāāāāāā, jāāāāā”.
brīvprātīgajiem palūdza ielikt roku ledainā ūdenī tādā, kur peld ledus gabali) un turēt cik ilgi var.
rokas turēšanas laikā daļai lūdza visu laiku teikt kādu neitrālu vārdu nu piemēram "galds"). otrai brīvprātīgo daļai lūdza visu laiku teikt kādu lamuvārdu pētnieki neatklāj, kāds bija šis vārds; gan jau ka f).
brīvprātīgie varēja noturēt roku ledainajā ūdenī būtiski ilgāk tad, ja viņi lamājās. lamāšanās paaugstināja sāpju slieksni un paātrināja sirdsdarbību.
lamāšanās ir agresijas akts, kas palaiž vaļā mūsu fight or flight instinktus.
punkts nākamais. tiem, kas ikdienā nemēdza lamāties, lamāšanās palīdzēja četrreiz labāk nekā tiem, kas ikdienā lamājās jeb teica vismaz 60 lamuvārdus dienā).
60 dienā? Es nu gan lamājos bieži, bet līdz šādai normai nevelku pat Internetu ieskaitot.
Ejot cauri kaimiņmājas pagalmam, šodien redzēju kolosālu skatu. Redzami trīs vietējie jaunuļi kaķi, ~4-6 mēneši). Viens guļ izlaidies, otrs mielojas ar milzīgu zivs fragmentu, bet trešais - sasprindzis un sastindzis kā sfinksa vēro otro. Netālu vairākas vārnas, no kurām viena vēro šo sfinksu. The stage is set.
Vārna pielec pie sfinksas, ieknābj pakaļā un pamūk malā. Sfinksa nekustās. Vārna pielec vēlreiz, vēl divas reizes ieknābj, aizlec gabalu tālāk. Sfinksa joprojām bija nekustīgs.
Tālāko neredzēju, nogurums teica, ka jāmeklē savas mājas. Bet skats paliks atmiņā uz ilgu.
Jauno mācību gadu Latvijas Televīzija ir sākusi ar jaunu spēku un ar jauniem analītiskajiem raidījumiem. 1:1 ir šovs, kura mērķis ir izģērbt intervējamo, tāpēc jaatzīstas, ka bailēs notrīcēju, kad ieraudzīju, ka studijas viesis ir neviens cits kā Latvijas sekssimbols Kirovs Lipmans. Visai intervijai cauri vijas Spriņģes jautājumi „Kāpēc Jūs tā un tā?”, uz ko Lipmans izvalba acis: ”Ko? Pff, muļķības!” Un tad, kad kaislīgā raidījuma vadītāja izvelk dokumentus, kas aplieicnātu to „tā un tā”, Lipmans sāk atcerēties: „Ā, jā, jā, pareizi!”
Inga Spriņģe ir sieviete, kas ne pirmo reizi ir ar pīpi uz jumta, viņa ļoti labi zina, ko grib no vīrieša, tāpēc bez liekiem pātariem uzreiz Kirim prasa, vai viņam ir nauda. Man gan liekas, ka vajadzēja sākt ar kādu ievadjautājumu, piemēram, „Ko lūri?”, bet pie televizora ekrāna jau visi gudri. Nauda ir, tāpēc sarunu var turpināt.
...Tā dzīve vēju appūstajā Liepājā ritējusi mierīgi, līdz uzradies duets „Zaharjins un Stīvens Sīgals”. Piebildīšu, ka intervijas laikā pirmoreiz dzirdēju, kā vispār kāds izrunā Zaharjina uzvārdu. Domāju, ka Inga ar to tika galā diezgan labi. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz džeki sarunā, ka Lipmans atdos akciju kontrolpaketi (vairāk neka pusi) tiem abiem jampampiņiem. Kā sarunāja? Nu, nekā īpaši, tie tur pastāstīja, kā dažus pintiķus ir nošāvuši un iemetuši Daugavā, un ar to bija gana, lai Lipmans saprastu: „Jā, šie džeki nenošaus greizi!” Kas bija līgumā? Ai, nekas, Lipmans ir labs cilvēks, tāpēc abiem bandītiem ticējis uz vārda, un Lipmana sievietes intuīcija neko ļaunu nav paredzējusi. Ne pirmo un ne pēdējo reizi raidījumā Kirovs atzīst, ka ir naivs un labticīgs cilvēks, kuru nauda neinteresē, jo viņš mīl cilvēkus. Tāpēc arī Zaharjinam izdevies 21.gadsimta Kārli Skalbi apčakarēt, par ko gan viņš naidu neturot, jo viņš vispār netur naidu. Es jau sāku redzēt, ka pie Spriņģes studija sēž nevis Kiris, bet gan Baltais kaķītis no Skalbes „Kaķīša dzirnaviņām”, kamēr Melnais kaķis uzdzīvo ar maukām. Vispār tas Zaharjins un Sīgals ir tik ļauni cilvēki, ka viņiem ar steigu vajadzētu izdarīt kaut ko labu, kas nemaksā naudu, piemēram, vērsties pret homofobiju vai aicināt cilvēkus biežāk smaidīt.
To, ka Melnas kaķis ir uzdzīvojis ar maukām jebšu Sīgals un Zaharjins ir zaguši naudu no Metamfelurga un laiduši to pa burbuli, Lipmans esot labi zinājis. Par to Spriņģe ir izbrīnīta un lūdz kaķīti ar suņa acīm paskaidrot, kāpēc tad 2008.gadā (kad viss jau bijis dirsā) viņš Latvijas Avīzē sacījis, ka jādod tik vairāk naudas tai grimstošajai nāvei. Tur pat nesākas nekādas attaisnojumu birztala - Kirovs pēc īsa apdomu mirkļa (0,0003 sekundes) paksaidro, ka žurnālisti kaut ko vienkārši sajaukuši.
...Atpakaļ pie lietas – ziedoљana Љķēlem un Šleseram. „Ko? Pff, neko neesmu ziedojis,” kā bernudārza audzinātājs, kas ieraudzījis kā mazā Inga beztolkā zog ragavas, nosmej Lipmans. Bet mazā Inga nav uz mutes kritusi un informē, ka tāda informācija atrodama KNAB mājaslapā. „Āāāāāāā, jāāāāā,” atceras Kirovs, kā arī paskaidro: „Jauna partija, jauni cilvēki, vajag palīdzēt!” Viņš vispār ir sirdscilvēks un duraks, jo 2009.gadā AŠ2 vēl aizvien uzskata par jauniem cilvēkiem. Tālāk Kiris ar savām jaukajām suņa ačelēm skaidro, ka citām partijām gan nav ziedojis un neziedos, jo tā Finanšu policija uzreiz tramda. Te Inga atgādina, ka it kā Saskaņas Centram arī kaut kāds ziedojums ir aizripojis, ko pēc neilga brīža apstiprina arī labsirdis ar savu „Āāāāāāāā, jāāāāā”.
brīvprātīgajiem palūdza ielikt roku ledainā ūdenī (tādā, kur peld ledus gabali) un turēt cik ilgi var.
rokas turēšanas laikā daļai lūdza visu laiku teikt kādu neitrālu vārdu (nu piemēram "galds"). otrai brīvprātīgo daļai lūdza visu laiku teikt kādu lamuvārdu (pētnieki neatklāj, kāds bija šis vārds; gan jau ka f).
brīvprātīgie varēja noturēt roku ledainajā ūdenī būtiski ilgāk tad, ja viņi lamājās. lamāšanās paaugstināja sāpju slieksni un paātrināja sirdsdarbību.
lamāšanās ir agresijas akts, kas palaiž vaļā mūsu fight or flight instinktus.
punkts nākamais. tiem, kas ikdienā nemēdza lamāties, lamāšanās palīdzēja četrreiz labāk nekā tiem, kas ikdienā lamājās (jeb teica vismaz 60 lamuvārdus dienā).
60 dienā? Es nu gan lamājos bieži, bet līdz šādai normai nevelku pat Internetu ieskaitot.
Ejot cauri kaimiņmājas pagalmam, šodien redzēju kolosālu skatu. Redzami trīs vietējie jaunuļi (kaķi, ~4-6 mēneši). Viens guļ izlaidies, otrs mielojas ar milzīgu zivs fragmentu, bet trešais - sasprindzis un sastindzis kā sfinksa vēro otro. Netālu vairākas vārnas, no kurām viena vēro šo sfinksu. The stage is set.
Vārna pielec pie sfinksas, ieknābj pakaļā un pamūk malā. Sfinksa nekustās. Vārna pielec vēlreiz, vēl divas reizes ieknābj, aizlec gabalu tālāk. Sfinksa joprojām bija nekustīgs.
Tālāko neredzēju, nogurums teica, ka jāmeklē savas mājas. Bet skats paliks atmiņā uz ilgu.
Tētis mums pirms kāda laika atsūtīja "labu un pārbaudītu" rīkstnieku (30Ls), lai redzētu, kā mājā sastāv ar āderēm. Slikti, teica, ka esot, un vissliktākais - ka tajā istabā, kur būs bērnistaba, "tur točna nevajag gulēt", tur kādas trīs vai četras krustojas un gultiņas nekādi nevar sabīdīt. Un, tā kā citur nekur vietas nav, tad es jau profilaktiski sāku iejāties vainas apziņā: vecāki briesmoņi, paši iegājuši gulēt tur, kur āderu vismazāk, bet savus bērnus no agras bērnības bendējuši un mocījuši, speciāli uz elles vārtiem guldījuši.
Tas, kā viņam tā rīkste rokās griezās, gan bija iespaidīgi, un kā cilvēks arī atstāja labu iespaidu, nestāstīja nekādas muļķības, tipa jūs tur nazi zem gultas palieciet, lai pārgriež, pīlādžus pakaisiet, u.tml.
Bet aizvakar tēvs pastāstīja, lūk, ko (tādā pašā lietišķā tonī, uz jautājuma zīmes neuzliekot ne tos 30Ls, ne pašu rīkstniecības mākslu): ka šim pašam rīkstniekam visa tā gudrība nāk no vecāsmātes, kas ir bezmaz vai Rīgas slavenākā rīkstniece, visu skolotāja un tā, un ka viņai pirms vairākiem gadiem devuši nokartēt tepat netālu vienu citu gruntsgabalu, kur jau bija māja uzprojektēta, un ka āderu tīkls tai vietā bijis tik šausmīgi blīvs, ka īpašnieki pārdomājuši, zemi pārdevuši ar visu projektu un aizgājuši dzīvot citur. Bet kādus gadus vēlāk tai pašai slavenajai rīkstniecei prasījuši kartēt kaimiņos esošo gruntsgabalu. Viņa nokartējusi, un tad tēvs joka pēc nolicis abas kartes blakus, precīzi savienojot pie robežas. Un nekas tur nav atbildis, pat ne aptuveni, lai gan āderēm, ja reiz tās ir plaisas zemes garozā, pa kurām plūst ūdens, nevajadzētu apstāties pie gruntsgabala robežas, bet iet pāri, vai ne. Un šajā gadījumā arī nevarēja teikt, ka viens rīkstnieks bijis "šarlatāns", jo abus gabalus kartēja tas pats cilvēks.
Tā ka, es domāju, pašļakstīsim profilaktiski to bērnistabu ar svētīto ūdeni, būs okej* :)
darbam ziņu portālā tomēr ir kāds trūkums. kad pēc nostrādāties dienas mazliet izvēdini galvu un ieej vēlreiz internetā kā parasts lietotājs, tikai tad saproti, cik šaurā kastē esi pavadījis iepriekšējās astoņas stundas.
nesen narvesen sasniedza jaunus augstumus pie-kases piedāvājumos - ierastā "varbūt vēl kafiju?" vai "kādu šokolādīti?" vietā pārdevējs jautāja, vai nevar piedāvāt man darbu.
dzīvot kopā ar kādu, kas nav cibā, ir kā turēt mājdzīvnieku
Lūk, un viens no šiem krieviem -- no Karaļaučiem -- klāstīja, kā reiz msjē Nikolajs Kabanovs aizbraucis uz kaut kādām politpārrunām ar krievu polītiķiem. Un pavei, kā noticies. Krievu polītiķi, saprotams, lamājuši Latviju no panckām laukā. Bet msjē Kabanovs, ko domājies, visnotaļ centies aizstāvēties un stāstījis, ziniet, jūs te mazliet maldāties, Latvija nebūt nav tāda fašistu bedre. Un vienam kaismīgam runātājam Kabanovs pat pateicies -- paldies, es speciāli laiku uzņēmu. Viss kārtībā: nepagāja ne piecpadsmit minūtes, bet Jūs mūs jau nosaucāt par fašistiem.
Bijām viegli amuzēti. Izrādās, ka Krievija, lai gan šepat kaimiņos, vispār ir tik ļoti uz citas planētas, ka tur ij tāds Kabanovs šķiet pavisam mērens jaunietis. Skalas un mērogi pārlieku atšķiŗas, līdzīgi kā tajos pastāstos, kā Amerikas mazā kolas glāze Eiropā skaitās slaucenes izmēros.
Cits viedoklis par demograafijas probleemu, ornitologs Maaris Strazds, zzurn. Ir:
l"Taa vietaa, lai mees priecatos, ka Latvija ir viena no retajaam vietaam uz pasaules, kur iedzivotaaju neklust vairaak, taa vietaa, lai domaatu, kaa sso situaaciju saglabaat, musu, es atvainojos, idioti psiho par to, ka ir jaaieved vergi, jo citaadi nav iespejams pardot vairak, razhot vairaak, izcirst vairaak." :-)
No rīta uz ofisu atbrauca kriminālpolicija, paņēma uz nopratināšanu grāmatvedi, aizveda prom, atpakaļ neatveda.
Tagad veči sēž bez avansa...
Pēc ponijfesta es devos uz Groningenu, jo citur būt man īsti nebija kur. Sastapu kārtējo ceļojošo amatnieku un uzzināju dažādas stopēšanas gudrības. Divas no mašīnām, kas mani panēma, bija turki. Abi vispirms prasīja vai man ir ieroči, un vai grasos viņus nogalināt. Senēmuši noraidošu atbildi, turki kļūst ļoti draudzīgi cilvēki. Kā parasti, pie robežas jutos drūmi, jo vakara klāt, un vēl distance priekšā, bet kā parasti, stopēšana sevi atkal pierādīja, un dabūku turkus, kas paši uzprasījās, ko es daru benzīntankā, ā, vajag aizvest, ieroču nav, okei lec iekšā, še, tev turku maize. Aizveda līz durvīm.
Bet visvairāk viņai patīk runāt par pašnāvniekiem — Diāna ilgi un detalizēti apraksta, kā Mišima šķērdis sev vēderu. Kā Hemingvejs šāvies, Cvetajeva kārusies, Cveigs indējies, Cēlans slīcinājies Sēnā, bet Austra Skujiņa — Daugavā. Pat par Āriju Elksni Diānai sakāms kāds atzinīgs vārds, jo viņa, lūk, izlēkusi pa logu.
— Klau, ko tik daudz filozofēt — vai labāk nepamēģināt pašai?
(Guntis Berelis "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem")
statistika
Apollo: No pērn mirušajiem 1,4% nodzērušies līdz nāvei
Ziņas nelasīt. Rodas žults. Ārprātīgs naids. Rokās asiņains motorzāģis. Bez mazākās apdomas zarnas, apakšžokļi, puskājas.
Viņi taču vienreiz mirs, ne?
Vakardien ar draudziņu mincīšus mazgājām. sīkie sušķi mani gandrīz līdz nervu sabrukumam noveda. sākām ar tirjānīti, jo viņš puiks un zinājām, ka izrādīs vislielāko pretestību - ne uz kādiem jūķūba veiksmes stāstiem necerējām. nesaprotu vispār, kur tie cilvēki rauj tos dzīvniekus, kas vannošanos veic pastaigas solītī plunčājot šurp un turp no viena vannas gala uz otru. mītiski radījumi kaut kādi, jo tirjānītis knapi skāris ūdeņus jau skaļi protestēja un solījās saplosīt vannu, draudziņu, mani un visu, kas mums dārgs un garnēt to visu ar world domination and tyranny, pēc kā es beidzu filmēt, nēnē, tas tā maigi sakot, kamera īstenībā lidoja pa gaisu un metos palīgā draudziņam to mazo lohnesa nezvēru noturēt un sašampūnēt. i
"Vētra aiznesa manu ķīmijas skolotāju pāri namu jumtiem, un es nevarēju viņai palīdzēt" (ieraksts manā dienasgrāmatā, 90. gadi)
"Ziniet, es tikai gribētu, lai tajā brīdī man blakus nav kāds latvietis - fašists. Par pārējo, atklāti sakot, man ir nospļauties" (Vladimirs Žirinovskis, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, kā rīkoties vētras laikā)
"Ja arī tiešām būs tik traki, tad es iepriekš gribu pateikties visiem saviem tvitera sekotājiem" (kāda latviešu dziedātāja, uzzinot, ka tuvojas, iespējams, stiprākā vētra pēdējo 230 gadu laikā)
LU biblioteka grib mani nogalināt. Aizmirsu nodot periodiku, tagad pēkšņi saņemu vēstuli, ka kavējuma nauda ir 102Ls!!!!!!!! Par 3 žurnāliem. Vnk, kill me plīz.
Kaķis no rīta vēma ar strūklu - skrējienā. Rezultātā gultas palags, kumode, galdiņs ar skaistu baltu sedziņu un grīda bija vēmekļos. Pozitīvi pirmdienas rītam.
es vispār nespēju asociēt liepāju ar kaut kādām tradicionālajām lietām, ok, es vēl esmu dabūjusi redzēt liepājas dzintaru un survival festivālus, bet viss tas liepājas roks, rožu laukums un ierēkšana par stipro vēju, kas nav liepājniekiem stiprs vējš, man liekas debili. da te neviena rokera vairs nav un gadiem vispār neviens nav bijis un vējš pūš tāpat kā citur un cilvēki arī tādi paši.
Diemžēl vairums "saskaņas" aicinātāju man vairāk izskatās pēc "nolaist līdz mūsu līmenim, un sakaut ar pieredzi". Nu, apmēram kā feministes, kas varētu uzskatīt, ka dzimuma vienlīdzība ir iespējama tikai tad, kad vīrieši tiks piespiesti čurāt sēdus.
Tas, ka vīrietis ikdienā dzīvo kopā un ir gatavs mainīt savus dienas plānus, lai aizbrauktu uz veikalu bērnam pēc gumijniekiem vai man pēc shea sviesta, jo "baigi vajag tieši šodien" ir pāri visiem pasaules komplimentiem. Jo tas ir apliecinājums un pierādījums, ne tikai skaņa.
tas ir tas ar ko es dzīvoju. tas ir tas par ko es reizēm aizdomājos lasot brīvās. tas ir tas, ko es atceros par sevi.
Tukšu komplimentu kalnus. Pirms, pēc, bez sexa. Tukšu vārdu kalnus. Laikam jau patīkamus uz brīdi kamēr tie izskan, bet ātri gaistošus bez reāla apliecinājuma.
Nekad es neesmu bijusi tik kompleksaina kā laikā, kad komplimentus saņēmu katru dienu.
Nekad es neesmu bijusi tik pārliecināta par sevi, kā tagad, kad komplimentu dzirdu retāk kā reizi mēnesī, bet apliecinājumu jūtu ik dienu.
Šī bija arī viena no retajām lietām, kas patika Polijā-lai cik mazs vai liels zemes pleķis katram pie mājas, bet tik rūpīgi apkops - nepārspīlējot-katrā pagalmā bija ģeometriskās figūrās veidoti koki/krūmi - bumbas, konusi, trīsstūri. Sākumā domāju, ka viens ciems sameties kopīgam dārzniekam un tad nu tas visus pagalmus pielīdzina, bet visa Polija tāda-katrā sādžā katra sēta kā uz izstādi sagatavota. Lietuvā un Igaunijā līdzīgi, tikai nav tik izteikti tie figūrveida koki.
Pēc tā brīžiem šķiet, ka Latvietis ne no mērkaķa, bet rukša cēlies. Un par katru sakopto sētu gribas aiz brīnumiem un sajūsmas asaru notraukt.
Bet vispār vienkārša un ārkārtīgi prātīga doma - uzdūros ieteikumam / lūgumam no vietējās policijas un glābējiem atvieglot dzīvi visiem un pievienot telefona adrešu grāmatiņai kontaktu ar vārdu ICE. In case of emergency. Lai, ja tputputpu-kaut-kas, viņi uzreiz zinātu, kā ar kādu sazināties.
mums atkal ir tāds neliels interneta bums. Vispār diezgan liels. Un pavisam nesen Twitteris sāka publiski tirgot savas akcijas (pasākumu sauc par Initial Public Offering jeb IPO). Ja apskatās Twittera akciju cenas, nevar nepamanīt, ka pašā sākumā viņas izķēra kā karstus pīrādziņus. Pēc tam gan sajūsma mazliet noplaka, bet viņas visviens turas jo augstu.
Here's the punchline: Twitteris visu laiku strādājis ar zaudējumiem. Vēl vairāk, tā pilnīgi droši nav skaidrs, kā un cik daudz viņš varētu pelnīt. Investori patlaban liek likmes uz to, ka Twitteris izgudros, kā pelnīt, un ar viņa gana iespaidīgo lietotāju pulku nauda plūdīs straumēm.
Ko darīt? Izskatās, ka būs atkal nepieciešams kalkulators. Tātad šobrīd valdošā koalīcija ir Vienotība, Reformu Partija, Nacionālisti un ČNAP (Čevera Nēģeru Apkarošanas Partija). Opozīcijā ir Saskaņas Centrs un Zaļzemnieki. Ušakovs asarām netic, tātad no viņiem Kasparovam tiek -1. Ko domātu zaļzemnieki? Gan jau uztrauktos tikai par to, vai Kasparovs ir zaļais un lai, dieva dēļ, nav zilais. Tātad no viņiem +1. Kopā 0. Tā kā opozīcijai tāpat nav nekādas teikšanas, tad šī nulle reprezentē ne tik daudz Kasparova cerības, bet gan opozīcijas viedokļa kopējo vērtību. Ķeramies klāt pie valdošās kliķes: Vai Kasparovs ir nēģeris? Nav, tātad +1 no ČNAP. Vai Kasparovs ir no Katalonijas? Nav, tāpēc no Vienotības -1. Vai Kasparovs ir krievs? Ir, līdz ar to -1 no Nac. apvienības. Vai Kasparovam besī Krievija? Neapšaubāmi – no nac. apvienības +1. Vai Kasparovs ir progresīvs, pasauli redzējis, patīk reformas? +1 no RP. => Kopvērtējumā +1, izskatās pēc cerības.
...Un tomēr – ja mēs piešķirtu pilsonību Kasparovam, vai tas nozīmē, ka turpmāk mēs pilsonību tā tīri uz krutuma punktu pamata piešķirsim arī citiem, kā sacītu Iesalnieks, krieviem? Kad Nadežda iznāks no karcera, tad tai arī? Es pati, ja godīgi, to pilsonību izdāļātu pa labi un pa kreisi, ņemot vērā pretendetu videnes atzīmes un spējas latviešu valodas gramatikā, nevis viņu nacionālo izcelsmi, bet es ticu, ka sabiedrības vairākums nebūtu manā pusē. Varbūt mums tomēr atkal vajag izmainīt pilsonības piešķiršanas likumu un ņemt piemēru, teiksim, no Brunejas, kur par tās pilsoni var kļūt vienkārši tur piedzimstot, un nekā citādi.
mazs kviziņš.
kuŗā valodā (dialekts nav jānorāda) šis ir legāls teikums:
eē iā eō
?
UPD.
Tulkojumā latviski:
es arī mācos ā klasē.
UPD'd.
Jaunnorvēģiski:
Eg er i a, eg óg.
Būkmōlā:
Jeg er i a, jeg også.
Ko tev tāds skābs ģīmis? Zems pH?
...Šodien bio laborā medījām mikroorganismus - gan gaisā, gan uz rokturiem, gan kanāla ūdenī (pēc ziņām, ka no turienes izvilka līķi, ir cerība uz daudz dažādām kolonijām), un likām šos baroties. Pēc nedēļas skatīsimies, kas izaudzis būs
Jautra vadītāja, jautri labori :) Divas šodien gūtās bioatziņas:
1. Ja neiet kā vajag - jāpagaida!
2. Nemazgājot traukus var tikt pie bioloģiskiem jaunatklājumiem.
Personiskā pieredze nav prezis, lai to mēģinātu uzstiept citam, īpaši, ja viņam nestāv.
Tāpat D-pils tramvaji lielākoties ir kaut kādas svētās šausmas, briesmīgi braucoši zārki, kādus pēdējo reizi atminos redzējis Dņepropetrovskā pirms kādiem 5 gadiem. Tiesa, ir daži tādi pagalam mīlīgi tramvaji, kas, cik nojaušu, ir vienos gados ar kosmosa kuģi Vostok. Tiem ir tikai divas durvis, viena lampa priekšā, tādas jaukas zupas bļodiņu lampas pie griestiem un patīkami siltā kvēlspuldžu gaisma (acīmredzot viņiem ir rezerves). Būtu pat romantiski, ja nebūtu visu laiku jāuztraucas, vai nenolūzīs sēdeklis. Bet nu katrā ziņā -- ja Daugavpilij ir kaut mazākā nojausma par savām labākajām īpašībām, šo tramvaju viņiem vajadzētu glauni atjaunot (nolīgstiet par konsultantiem tos pašus jauniešus, kas pārtaisīja Rotko centru, viņi saprot, kā atjaunot, bet nesaķērnāt vecas lietas) un laist braukāties ar viņu kā ar īpašo retrotramvaju. Tomēr es īpaši nesacerētos: Daugavpils savus vecos tramvajus plāno nomainīt ar jauniem Baltkrievijā ražotiem tramvajiem, kas tik tiešām izskatās pēc Baltkrievijā ražotiem tramvajiem. Tas ko stāsta par viņu tramvaju uzņēmuma gaumi.
Bet nu jā, ceļojuma augstākais punkts tik tiešām bij iestāde "Artilērijas pagrabi", kas ir D-pils latviešu klubs. Tur apkalpo tikai latviski, dīdžeja pleiliste izbeidzas līdz ar 1999. gadu, visur sasietas sarkanbaltsarkanas lentītes un visu pārējo alu ātri izpērk, tādēļ jādzeŗ, ak šausmas, Cēsis. Un pēc tam jāplēš glāzes, jo Cēsīm jābūt satriektām lauskās. Latviešiem pilnvērtīgai izklaidei nepieciešams justies mazliet apspiestiem, lai izklaide nebūtu vienkārši izklaide, bet gan nācionālās pretošanās akts. To D-pils piegādā pilnā apjomā, un apspiestā minoritāte izdarās tieši tā, kā varētu sagaidīt no apspiestās minoritātes. Vēl piebildīšu, ka nu es zinu, kā izskatās tautu (un subkultūru) draudzība -- ļaudis ar gaŗiem matiem un bez matiem, ar pamatīgu lieko svaru un bez, treniņbiksēs un zābakos -- visi draudzīgi lēkā vienā lielā pūlī. Tāpat es ticu dzimumu vienlīdzībai, tāpēc mani vienmēr mazliet tracina, ka homoerotisma izpausmes starp sievietēm skaitās sociāli pieņemamas, bet starp vīriešiem nē. Lūk, D-pilī tā nav.
Ā, un 6. decembrī Art pagr spēlēs ansamblis G. Ja jums vēl vajaga iemesla, kāpēc aizbraukt uz D-pili, šis būtu lielisks iegansts. Jo lai nu kāds, bet gaŗlaicīgs D-pils apmeklējums neizvērsīsies gan, paliks atmiņā un varbūt pat patiks.
Un, protams, paldies pārējiem cibiņiem-pļēguriem, tā tik turpināt!
Kauč kā šodien iedomājos par ļaužiem, kuri visskaļāk un visaktīvāk apkaro homoseksuālistus. Kauč kur bija izpētīts un rakstīts, ka patiesībā liela daļa no šiem aktīvistiem paši ir latentie homoseksuālisti, kuri no savas orientācijas baidās, baidās arī ka apkārtējie to varētu pamanīt, tādēļ ar noliegumu diezgan pamatīgi pārspīlē.
Līdzīgi varētu būt arī ar citām jomām - latentiem slepkavniekiem nepatiku izraisa citi, kuri arī varētu nogalināt, lai arī to varbūt darītu tikai noteiktos apstākļos un pienākuma, nevis patikšanas pēc. Bet latentajam to grūti saprast un viņš savas sajūtas projecē uz citiem un izdara secinājumu - ahā, tiem citiem gribas nogalināt!
Līdzīgi varētu būt arī ar aktīvajiem nacionālisma noliedzējiem. Starp citu, Izraēlā reiz bija pētījums, kas parādīja, ka vienas labas tiesas palestīniešu ultra-aktīvistiem ir ebreju asinis iepriekšējās paaudzēs. Laikam jau vēlme to noliegt viņiem liek būt "lielākiem katoļiem par pašu Pāvestu".
Vakar biju centrā skatīties salūtu. Jau kādus gadus 7 salūtus skatījos no Pārdaugavas puses vai citādi attālināti. Šogad draugu samusināta aiztesos uz centru.
Vairāk tā nedarīšu. Milzīgi pūļi, piedzērušies krievu jaunieši, cilvēku simti man riņķī, bet himnu dziedāja labi ja 1%, bez tam, kamēr dziedam aiz muguras ausī kāds bļauj "Zajebis, bļ..., nah...". Sanāca svinīgums ar sakostiem zobiem. Šādos pasākumos man gribētos, ka, ja ne pasēž mājās, šie nedaasimilētie nelojālie atsaldeņi, tad vismaz žaunas tur ciet, vis-maz (!) valsts himnas atskaņošanas laikā.
Latvieši..:
Daudz dzer
Daudz pīpē
Grib seksu 24/7
Brauc ātri ar auto
Ir pārāk spontāni
Kad Latvijā tika izsludinātas oficiālās trīs sēru dienas un atcelti izklaides pasākumi, godinot 54 Maksimas traģēdijā bojāgājušo piemiņu, pirmajā mirklī man kā latvietei tā likās visorganiskākā, visdabiskākā lieta - klusas, skumīgas mūzikas fonā noraust pa asarai un gremdēties pārdomās par visa pastāvošā traģisko īslaicību un par neparedzamo Likteni, kura priekšā mēs esam niecīgi pīšļi un putekļi. Bet tad es mirkli apstulbu un pārjautāju vīram: "Vai Filipīnās [pēc, iespējams, spēcīgākās vētras, kas jebkad skārusi sauszemi, - taifūna Jolanda, kurš tikai nesen, 7.novembrī, saskaņā ar oficiālajiem datiem nogalināja 5235 (pieci tūkstoši divi simti trīsdesmit piecus) cilvēkus] tika izsludinātas oficiālas sēras - atcelti šovi, izklaides pasākumi, reklāmas medijos u.t.t.?" Šāds jautājums savukārt pilnīgi apstulbināja manu vīru: Ko? Kā? Tas ir kā - apturēti šovi? "Tādi nu bezsirži mēs esam," atsmēja vīrs. Taifūnu, zemestrīču un citu dabas stihiju, kā arī cilvēku izraisītu katastrofu, piemēram, terorisma aktu un ķīlnieku sagrābšanas drāmu ar lielu upuru skaitu bieži piemeklētajām Filipīnām Jolanda bija milzīgs šoks. Visa valsts šausminājās, lūdzās katrs savus attiecīgos dievus (katoļi u.c. konfesiju kristieši savējo, musulmaņi - savējo), zumēja kā bišu strops; tauta vienojās palīdzības organizēšanā cietušajiem un atbildīgo par katastrofas seku likvidēšanu un glābšanas operācijām lamāšanā. Bet sērot tādā izpratnē, kā to pazīstam mēs, pilnīgi noteikti ne tuvu nesēroja. Bļaustīgie TV šovi ar uzmācīgām reklāmām griezās kā griezušies, karaokes bļaustīklas trokšņoja kā trokšņojuši, un vispār filipīnieši bija tie paši mūžam dzīvespriecīgie, jautrie atkarībā no vērotāja garastāvokļa konkrētajā brīdī ārkārtīgi kaitinošie vai neizsakāmi apbrīnojamie ļaudis.
Mūsu latvietes un filipīnieša septiņus gadus ilgstošā laulības dzīve ir visnotaļ politnekorekta. Mēs uz pilnu klapi mēdzam ironizēt gan viens par otra, gan kopā katrs par savējām nacionālajām un rases īpašībām. Ironija un pašironija gāja vaļā arī Maksimas traģēdijas dienās un naktīs. "Tu taču saproti, dārgais, - es nevaru tagad darīt to, to vai to, jo man tagad jāsēro," tā latviete. "Labi, labi, ej, mīļā, izsērojies, cik vien spēka," saprotoši svētību dod novārtā pamestais filipīnietis. Un latviete, pasmējusies par sevi, iet un nododas pilna laika sērošanai ar'.
Tikai šeit, mūžam jestrajās Filipīnās dzīvojot, esmu ieraudzījusi, cik savāda ir latviešu sērošanas kultūras un tās elementi. Un cik īpaša. Žēlabainā gauduļošana viena pati varētu izraisīt neizpratnes pilnu vīpsnu citas kultūras pārstāvim, taču kopā ar svecīšu gaismiņu un ziedu jūru tas ir neizmērojams un vienreizīgs skaistums. Pilnīgi noteikti eksportējams.
bet ir taču arī apdrošinātājs
un ergo saka, ka tagad samaksās apdrošināšanā miljonus naudas
tobiš, viņu pārstāvis taču arī visu šo ēku bija izšņakarējis, pirms viņu apdrošināt - un beigās apdrošina uz pilnu klapi
tātad viss kārtībā?! vai es kaut ko neierubījos
- ceru, ka apvainojies?!
- jā, dedzinu Tavas fotogrāfijas!
- Tev ir manas fotogrāfijas???
- jā! bakstu ar sērkociņa liesmu tačskrīnā!
satori un ziedotāji
Mjā.. ja iepriekš pret satori man bija vienaldzīgi neitrāla attieksme, tad tagad.. nu nezinu.
Neoficiāli avoti Pietiek ir informējuši, ka biedrības fantastiskie panākumi finansējuma piesaistē izskaidrojami ar vairākiem apsvērumiem. Šī struktūra, pie kuras pamatiem stāvējis arī labi zināmais Edgars Jaunups, nodarbojoties arī ar labiem darbiem (piemēram, nupat tā izdevusi Ilmāra Šlāpina grāmatu par jauno latviešu valodu).
Taču vienlaikus biedrība kalpojot gan kā veids, kā "ieinteresētiem uzņēmējiem civilizētā veidā" nodot finansējumu "vajadzīgajiem cilvēkiem" politiskajās aprindās, gan arī kā struktūra, ar kuras palīdzību uzturēt virkni mākslinieciski un kulturāli noskaņotu "meiteņu", kuras ar finansētājiem saista tuvākas attiecības.
"Maxima" vēlme atsaukties uz kaut kādu mistisku iekšēju instrukciju ir apsveicama :) Man vajadzētu izdot dzīvoklī instrukciju, ka drīkstu katru piektdienu nopludināt kaimiņus, un ja kāds ko saka, ka tā gluži nedrīkst - bet mana iekšējā instrukcija atļauj!
Zin, kas ir ar to signalizāciju...
Visi skandē TV, ka tā reagē uz dūmiem un putekļiem.
Taču, kā pieredze rāda, tā ļoti labi reaģē arī uz ūdeni. Par to nezkāpēc neviens nerunā.
Tā ka, ja jumts tecēja, tad nav brīnums, ka signalizācija auroja.
Un tāpēc arī nav brīnums, ka tai sen neviens uzmanību nepievērsa.
„Delfi” aculiecinieks raksta: "Vakar, 24.11.,kad atskanēja sirēna veikalā 'Maksima" Valdeķu -10,2.stāvā,kur ir veikals 'Humana', tā nebija dzirdama. "Maksimas' darbinieki brīdināja visus 2.stāva kolēģus. Veiksmīgi un ātri cilvēki pameta telpas. Taču veikala "Humana 'vadītāja telefoniski aizliedza pārdevējām pamest telpas,kamēr nebūs kasē saskaitīta nauda. Es jau steidzos prom,kad izdzirdu šo pavēli,jo telefons bija ieslēgts skaļā ,ārkārtas režīmā.
lazdonas piens - tas ir kaut kas apbrīnojams
pirms stundas nopirku spicē lazdonas kafijas pienu ar šodienas fināldatumu, konstruēju rīta kafiju, bļa, viņš atkal ir skābs
nesu atpakaļ mainīt, nu, bez škandāliem un mierīgi (pie tam čeku nepaņēmu), spicē personāls ir pretīmnākošs, pienu apmainīja
un saka - ā, šodienas datums? nu jā, ar lazdonu tas nav pirmoreiz
te man acis lēnām iegāja gleznotāja oskara kokoškas sarkanā kubisma periodā
a es agrāk domāju, ka es viens tāds lūzers, kuram lazdonas piens ir visur saskābis - gan rimčikos, gan piemājas kazuālajos veikalos
gribēju jau ieteikt iegādāties normālus ledusskapjus
bet pēkšņi es sapratu - ka viņš atļautā termiņa pēdējā dienā laikam VIENMĒR ir skābs
tas, protams, ir apbrīnojami, ka labi zinot šo problēmu, veikali ar lazdonas produkciju uztur vispār kādus sakarus
-Čalīt, viņai jau ir džeks.
-Nu un.. hoķī vārtos ir vārtsargs, bet tas nenozīmē, ka nevar iemest ripu vārtos.
Quotes from Latvian version of Livejournal.
Vanšu tiltu noteikti uzbūvēja sorosīti, lai mudinātu cilvēkus kļūt par veloderastiem. Jo kamdēļ gan citādi būtu tik apnicīgi no rīta skatīties, kā tev gaŗām traucas divriteņi, kamēr tu sēdi sastrēgumā.
Kad to tiltu būvēja, nevienam nenāca ne prātā, ka Rīgā būs tik daudz mašīnu un divriteņu.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma (nemākot pateikt "nē" un daļēji arī tāpēc, ka pašam kaut kur iekšienē kniesās) piekritu LKA nolasīt vienu lekciju kursu. Pirmais iespaids fantastisks - jaunā radošā inteliģence nelasa nevienu izdevumu, nemāk nosaukt nevienu žurnālistu (pat ne pa kultūras līniju), neko neskatās, viņiem neko neizsaka vārds "Anna Žīgure", ko piesaucu vienā piemērā, utt. Kā es novilkšu līdz decembrim, pagaidām nezinu.
Kultūras Akadēmija nav mainījusies, kā redzu.
jāsaka paldies vēsturniekiem, kas iemācīja domāt sistemātiski, loģiski un galvā visu uzreiz likt pa plauktiņiem. Viena kursabiedrene, kas beigusi pedagogus arī vēl salīdzinoši daudz ir tikusi uz priekšu ideju formēšanas procesā. Toties tās, kas beigušas Mākslas vai Kultūras akadēmijas nespēj tikt galā ar konceptu haosiem savā galvā, mētājas no idejas pie idejas grib aptvert visu un tajā pašā laikā neko. Nespēj tikt skaidrībā ne ko īsti grib uzrakstīt, ne kāpēc uzrakstīt un arī kam tas vispār būs vajadzīgs.
Iemācītas tūkstošiem ideju druskas no visiem pasaules idejiskajiem strāvojumiem, bet tajā pašā laikā kopainas un skaidrības par to visu nav ne tik cik melns aiz naga. Un vispār jau reti kuram cilvēkam ir, bet zināšanu vietā šeit iekaļ snobisku pārliecību, ka tu visu zini un esi baigais intelektuālis.
Nav nekāds noslēpums, un manuprāt tas ir diezgan likumsakarīgi, ka pirmsskolā ar katru gadu aizvien biežāk iestājas bērniņi ar dažādu alerģiju veidiem. Ar astmu paveidiem. Un jā...ar psihiska rakstura vainītēm.
Es neesmu speciālists. Un negrasos(nav man arī tādu tiesību)uzstādīt diagnozes un tās uzspiest vecākiem.Bet par cik par visu, kas notiek grupās ar pedagogiem un bērniem, atbildu es, es tomēr atļaujos par to (par saslimšanu gadījumiem, nevis konkrētiem bērniem)meklēt informāciju.
Un es mestu vienu akmeni ģimenes ārstu dārzā par to, ka pat NEDOD MĀJIENU(!)jaunajiem vecākiem. Kaut uzvedināt, rakstot tās medicīnas kartes, ka vajadzētu aprunāties ar speciālistiem par to, kāpēc bērniņš nekontaktējas ar apkārtējiem BĒRNIEM(par pieaugušajiem es vēl saprastu), bet izvēlas gulēt bez mitas uz grīdas. Es mestu akmeni par to, ka kartē ir smuki viss sarakstīts, bet realitātē ir acīmredzama garīga un fiziska atpalicība.(Bērns četru gadu vecumā pārvietojas ar palīdzību.Izrunā tikai dažas skaņas...aij nu vēl šis tas.:( )
Bet no otras puses, nu varbūt mediķis labāk zina...
Es esmu tikai par to, ka bērni, kas neapdraud apkārtējos, atrodas aktīvā vidē.
Bet mīlīši! Grupā ir 24 bērni.Aktīvi bērni. Ir skolotāja ar divām rokām un aukle...
Lūk mana dillemma...vai to bērnu tie aktīvie, netīšām pagrūžot, straujāk paraujot, skaļāk pakliedzot, neiedzīs vēl dziļāk sevī un nesatraumēs?Es esmu kategoriski pret to, ka bērniņus, kas ir citādi, iesloga ārstniecības iestādēs ar drāšu žogiem...bet, ja tā aktīvā pasaule var viņu satraumēt...:(
Tur pie sevis ciemos Baraks Obama bija uzaicinājis Baltijas valstu prezidentus. Lai arī šīs tikšanās video jau ir ieguvis autotjūnētas popdziesmas cienīgu popularitāti, tomēr ne katram ir bijis pa spēkam to noskatīties no sākuma līdz galam, tāpēc vārgajiem dievs palīdz un talkā nāk Texti.
...Kamēr Lielais O tikai turpina savu monologu, Lietuvas prezidente gudrā Daļa izskatās labi un apmierināti ar notiekošo, Ilvesa kungs ir pārakmeņojies, bet mūsu Andris izskatās sarijies driģenes. Tūliņ pat gan arī saprotam Ilvesa pārakmeņošanās iemeslus – viņš ir pirmais, kam Lielais O dod vārdu. Ilvess nedaudziņ izskatās pēc jēgu pārmīzuša paraugskolnieka, kurš kārtīgi sagatavoto uzrunu lampu drudža iespaidā nevis pašapzinīgi sludina, bet gan nervozi lasa no priekšā novietotās lapas. Tomēr paraugskolnieks ir un paliek paraugskolnieks – viņa angļu valodas izruna un gramatiskais lietojums atstāj solīdu iespaidu. Ilvesa uzrunas laikā mūsu Andris atceras, ka žaketes iekškabatā noslēpis špikerīti saburzītas špergalkas izskatā, un veikli to izvelk sev priekšā.
...No pirmajiem diviem teikumiem, ko viņš pasaka, es nesaprotu pilnīgi nevienu vārdu, tāpēc nebūtu adekvāti uzreiz piesieties viņa angļu valodas prasmēm – to vietā ir jāpiesienas publiskās runas neprasmēm. Ir aizdomas, ka viņš neliek lietā diafragmu, tāpēc balss ir klusa un nedaudz nazāla. Nākamajos teikumos iezogas daži saprotami vārdi, un tie patiešām ir angļu valodā, kas salasīti no iepriekšminētās špergalkas. Daudziem it kā besī tas stiprais latviešu akcents, man pret to īpašu iebildumu gan nav, ja vien gramatika ir adekvāta un vispār var saprast, kas tiek teikts. Diemžēl es neesmu droša par to gramatiku, jo nevar īsti saprast, ko viņš saka. Var saprast atsevišķus vārdus, vietām pat frāzes, bet izsekot teikumam no sākuma līdz galam ir neiespējami. Runas laikā gan Andris mazliet iesilst un kļūst labāk. Tiesa, divu minūšu laikā Andris arī paspēj priekšā noliktās lapas pāršķirt trīs reizes, radot iespaidu, ka viņš pirms šīs tikšanās ir apēdis kādu marciņu. Ļoti patīk, ka Lielais O šīs runas beigās tā mierinoši saka: “Thank you so much, good!”, it kā atzinīgi novērtēdams klases tupāko skolnieciņu, kurš tomēr ir pacenties un mājasdarbu, lai arī debīli, bet tomēr izpildījis.
...Kā zināms, Latvijā prezidentu neievēl tauta. Latvijā Andris Šķēle izvēlas random cilvēku un pajautā, vai viņš nevēlas būt prezidents, un, ja šis cilvēks vēlas, tad to apstiprina Saiema. Tātad arī tev pašam kādu dienu Andris Šķēle var uzdot šo jautājumu, tāpēc būtu labi, ja katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu pareizo atbildi uz šo jautājumu. Bērziņš diemžēl nezināja, bet nu neko – tas vilciens ir aizgājis un vienkārši sakostiem zobiem jāsagaida viņa pazoredentūras beigas.
Kad bija jābrauc mājās, lidostā ierados 100 stundas iepriekš, jo paredzēju, ka noteikti būs kāda ķibele, kuras atrisināšanai būs nepieciešams laiks. Galvenais, ko iemācījos Amsterdamā - svarīgākā hidrologa īpašība ir spēja veikt precīzus pieņēmumus. Esmu augsti kvalificēts speciālists, protams, man bija taisnība. Aizeju, a tur man saka, ka attiecīgā kompānija manā laikā lidojumu Rio-San Paulu nemaz nepiedāvā. Pārliecinājos, ka esmu pareizajā lidostā. Tad atcerējos, ka biļetes esmu pirkusi KLM kantorī, un zināms, ka Nīderlandē idiotu koncentrācija ir augstāka nekā citās valstīs. Šie gudrie ļaudis man bija atsūtījuši biļeti, kurā norādījuši citu aviokompāniju. Bet, tā kā esmu labs hidrologs, jau iepriekš paredzēju, ka būs kaut kāds čakars. Tas arī vienīgais iemesls, kāpēc paspēju uz to ļoteni. Lohu bars.
Lidojumā no San Paulu uz Amsterdamu man blakus sēdēja kāds kungs, ar kuru sākām pļāpāt par dzīvi un biznesu. Laiku pa laikam es apraudājos, jo biju ļoti laimīgs par to, ka braucu mājās. Nepanesami laimīgs. Kad sāku raudāt pirmoreiz, šis kungs prasīja, kas ta man noticis. Kad sacīju, ka tas no laimes, viņš nolēma, ka kādreiz jāapciemo šī valsts, ja jau šitā.
Lidojumā no Amsterdamas uz Rīgu biju pilnīgā starā, jo tas bija saulrieta laiks. Es tādu lēnu saulrietu nebiju redzējusi apmēram kopš pagājušās vasaras. Sēdēju, skatījos saulrietu, klausījos Nika Dreika "Northern Sky" (tā ir dziesma par Dievzemīti), kā arī priecājos par apmēram 5 krieviski runājošajiem jauniešiem, kas bija pilnīgā pālī un spītīga atteicās apsēsties. Tajā autobusiņā no lidmašīnas, viņiem aizrādīja kāds cits jaunietis, kuram likās, ka šāda uzvedība nav laba. Aizrādījuma teksts bija apmēram "Čivo bļa". Autobusā sākās grūstīšanās. Es pievēru acis, sajutu ķermenī ieplūstam siltumu un pilnībā apzinājos, ka esmu mājās, bļa.
Nujā, biju aizgājis uz aurošanu, kur mana aura tika nofotografēta un izvērstā tekstā paskaidrota.
Bilde labākajā gadījumā ir zaļa (compassion and idealism mixed with a sense of fun), bet pa lielam - gaiši zila (for all practical purposes you are dead). Ja 20 minūtes diplomātijas sakoncentrējam dažos vārdos, man novēlēja nebūt tik histēriskam rūgumpodam un/vai beigt dirsties.
latvieši gatavojas ne tikai Ginesa rekordiem, bet arī Dārvina balvai - LETA: "Remonta laikā vīrietim uzkrīt trosēs koka zarā iekārta automašīna"
Tātad, kas tajā pubertātē notiek, kas padara pusaudžus tik ļaunus? Līdzcilvēki notiek.
Ģimene sāk izturēties citādāk, bērns vairs nav tas mazais jaukais, kura katrs vārds ir piemīlīgs. Ģimene sāk spēlēties ar kaimiņbērniem. Tas ir tāds mājdzīvnieku variants. "Mums gribējās bērniņu, jā, tādu maziniņu. Šitas milzis ar kompleksiem un pumpām nav tas, ko mēs pasūtijām"
Tad notiek klasesbiedri. Tev vēl nav pūkaina lūpa? Vai varbūt neattīstās krūtis? Varbūt ir attīstījušās agrāk kā citiem? Pasarg dies, ja tev vēl nav menstruāciju, kuras sinhronizējušās ar pārējām meitenēm klasē (jā, par puiku pubertāti zinu mazāk) Apsmiešana.
Manā gadījumā notika arī draudzenes. Viņas bija svaigi konvertējušās par neformāļiem un ar mani vairs nederaudzējās.
Ikrīta higiēnas procedūras kļuva ilgākas. Kāpēc bērns tik ilgi ir vannas istabā (10 min)? Nu, protams! Kas gan cits? Lieto narkotikas!! Pizģets, nu, kā tas gar ienākt prātā.
Man neskaidru iemeslu dēļ mīļais brālēns pārstāj ar mani runāt trīs gadus.
Mamma ik pa laikam rītos modina ar tekstu "tu zini, ka tu esi nulle un vienmēr būsi nulle!?"
Tētis vienkārši dzer.
Un kas ir tas trakais un nenormālais, ko es darīju? Saglābu savu sociālo dzīvi atgūstot draugus. Konvertējos par neformāli.
Viņi teica, ka es pieaugšu un viņus sapratīšu. Jā, es laikam sāku saprast. Pieaugušajiem ir līdz nejēdzībai slikta empātija. Un nepārdomāta vēlme darīt visu tā, lai viņiem ir vienkāršāk.
atliek paņemt kompi, lai četri acu pāri ieņemtu starta pozīciju uz klēpi. Un tā es te strādāju - apkrauta ar siltu kaķbērnu sedziņu.
žagars. ja neļautu viņam režisēt un scenogrāfiju taisīt (jo, lai gan visi, kam ir fotoaparāts, kļūst par fotogrāfiem, bet ne visi, kam ir klavieres, kļūst par pianistiem), tad šams varētu būt galvenais šnaba ielējējs un konferensjē. tās runas par "balto namu" neatbilst gadatirgus tejātera idejai kā tādai. nav ko grābstīties pa augstiem plauktiem.
Toties katru reizi, kad nākas saskarties ar franchu valsts iestāzhu darbiniekiem, mana spēja būt mīlīgai sarūk. Dzīvesbriezha bezdarbniekos iesniegtos papīrus vinji apskatija pēc pusotra mēnesha, teica, ka ir ok, un pēc mēnesha nosūtīja atpakalj jo trūkstot divu papīru. To, ka trūkst un ko vēl vajag, pateikt ieprieksh - kur nu! Aizvedu visu un prasu, kad vispār cerības uz naudinjām uz ko jamie atbild, paga paga, papīru apstrāde notiekot 7 nedēljas. 7 nedēljas. Bljin. Un jā, te ir salīdzinoshi lauki, tb vinjiem tieshām nav lielpilsētas bezdarbnieku pūlji. Ehh. Francija tieshām, tieshām ir ljoti skaista valsts kurā dzīvot, bet kaut kas te diezgan pamatīgi iesūkā.
Eng - Lat sarunvalodas vārdnīca
Can You hear me? - Vai Tu vari mani šeit?
Undressed custom model – Pliks muitas modelis
Manicure – Nauda ārstē
I'm just asking – Es esmu tikai pakaļu karalis
I have been there – Man tur ir pupiņa
God only knows – Vienīgais Dieva deguns
We are the champions – Mēs esam šampinjoni
Do You feel alright? – Vai Tu jūti visus labajā pusē?
Bye bye baby, baby good bye - Nopērc, nopērc bērnu, bērns ir labs pirkums
To be or not to be? – Bite, vai nav bite?
I fell in love - Es iekritu mīlestībā.
Just in case – Tikai portfelī
I will never give up – Es nekad neizvemљos
Oh dear – Ak briedis
I saw my Honey today – Es zāģēju savu medu šodien
I'm going to make you mine – Es eju rakt Tev љahtu
May God be with you – Maija labā bite ar Tevi
Finnish people – Beidzamie ļaudis
Bad influence – Slikta saaukstēšanās
Phone seller – Piezvani pārdevējam
Good products – Dievs ir pīļu pusē
Watch out! – Paskaties ārpusē!
I know his story well – Es zinu vēsturisko aku
Press space bar to continue – Kosmiskais preses bārs turpināšanai
I love you baby – Es mīlu Jūs, bābas
*sperts no workingday.lv, nezinu no kurienes spēruši šamie.
- Lai cik tu rūpīgi plānotu projektu, tajā vienmēr būs par vienu muļķi vairāk kā rēķināts. - nopūtās klients pēc mana jautājuma, kāpēc nobremzējies projekts x
Klausījos vakardien Dalai Lamas lekciju, un nespēju apspiest vilšanās sajūtu - viņš izteica tādas atziņas, un runāja par tādām lietām, ko es ar savām draudzenēm apspriežu pie alus kausa. Tik pašsaprotamas un vispārzināmas lietas tiem, kas kaut cik aizraujas ar domāšanu par lietām.
Un tad es sapratu
Es esmu augstprātīgāka par Dalai Lamu.
Un tā arī ir mana vērtīgā mācība, ko ieguvu. Sīkie sunīši kvekšķ visskaļāk, nolāpīts.
Un, protams, lai gan Glaunā Svinēšana nesanāca, visviens apsveicu visus ar Lehman Brothers bankrota 5. gadadienu. Mēs šo datumu ļoti labi atceramies, jo tā ir mūsu kāzu gadadiena. Kaut kāda iemesla pēc 15. septembris ir aplam piemērots crash-and-burn pasākumiem.
nu jocīga tā dzīvīte līdz galam.jāklausa huiņu dievam un jāpaliek mājās,jāsakārto sūdi un jāpieiet dzīvei nopietnāk nākamgad.
šogad vēl uz Somiju jāaizlaižu un jākāpj iekšā darba meklējumos.
tās haltūras, tās haltūras! tās krīt no gaisa tieši tad, kad visvairāk nepieciešamas.
- ceturtdien būšu.
- labi!
ceturtdiena ir klāt, darbs glīti iesaiņots stāv plauktā, neviens nav ieradies to apmainīt pret naudu.
haltūras ir kā glābšanās riņķis.
nepiepumpēts.
Ziniet, ko, vot, manuprāt, vajag ne tikai valūtu kaut kādu svešādāku ieviest - nebūtu slikti saeimā ielaist simts pasaules dīvainākos cilvēkveidīgos (vēlams - cipplanētiešus), policistus ģērbt dzeloņainos elles izdzimteņu kostīmos, kamerām ielās piestiprināt apstulbinoši spilgtus prožektorus, nodokļus nevis izvairīgi lūgt, bet sūtīt pa ielām augstāk minēto kropļu gvardes kameru prožektoru gaismā aiz matiem vilkt kliedzošas biznesa sievietes naktskreklos, un vēl vajag literārās latviešu valodas vietā ieviest ko līdzīgu esperanto, tikai īsnībā līdz 5000 vārdiem reducētu Latvijas Valodu, kas ir latviešu valodas vārdi no otra gala, un vēl skolām noteikti vajag metāla slēģus, hermētiski slēdzamas klases telpu durvis, skolotāju vietā vnk cietumsargus ar automātiem (katru mēnesi simboliski tiek nošauts nesekmīgākais skolnieks) un sekmīgākais drīkst pusstundu izklaidēties, jebkādā veidā pazemojot jebkuru savu skolasbiedru. Nu, un tā kaut kā - varbūt tad tā domu orientācija pārnestos no aizvien dziļākiem nomoda murgiem nolieguma mērcē (ka tik' ne mana esība!!!) un vienam, otram prātā iešautos suicidālā nomoda lode ar galvaskausu atverošu spēku: šī ir mana dzīve, un es nevienam to negribu atdot.
Jē, lats ir brīvība. Lats ir MANA valūta. Latvija - tā ir mana valsts. Es esmu jebkas, ko jūs liksiet man priekšā! Jo, jei bogu, jebko - tikai ne sadirsto, kroplīgo sevi.
Cilvēkiem ir dažādas izklaides, vieni sit sievas vai vīrus, citi spēlē šahu vai ada rakstainus dūraiņus, stūrē jahtas vai zog no kaimiņu šķūnīšiem malku. Apskatījos, kā sevi izklaidē cilvēki, kuru hobijs ir grozīt un papildināt Satversmi, margojot tai preambulas. Nav slikti, nav slikti.
"Ikviena pienākums ir rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, rīkoties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, nākamajām paaudzēm, dabu, vidi un resursiem."
Kam tādam pilnīgi noteikti ir jābūt Satversmē, piekrītu. Pravietim Muhamedam tīkams ieraksts. Savādāk jau nav īsti pamata uzsākt resnuļu vai dzērāju trenkāšanu. Vai tādu, kuri tomēr uz darbu brauc automobīļos, nevis min velosipēda pedāļus. Patiesi ceru, ka pienākums rūpēties par sabiedrības kopējo labumu kādā likumā tiks precizēts, piemēram, nosakot katram iedzīvotājam noteiktas klaušu stundas nedēļā ceļu būves darbos. Vēl tās stundas varētu veltīt rūpēm par nākamajām paaudzēm. Sev, piemēram, esmu noskatījis astoto. Par to arī rūpēšos.
UPD. Ģeniāli! No sajūsmas un skaudības apraudājos. Šādi nemācēšu nekad - "atbilstoši valsts himnā "Dievs, svētī Latviju" izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai, savā brīvi vēlētajā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un nolēmusi sev šādu valsts Satversmi". Ar šo būtībā ir pateikts, ka nu mēs dancojam tā, kā himnā teikts, ja kārojas ko valstī pamainīt, pietiek nomainīt himnas tekstu.
bijām svētdien ar mopēdu aizvizinājuši līdz Ērgļiem. Nu, feini, es teikšu. Feini! Visa tā štrāse gan vēl nav sataisīta un Kangaru posmam tā ari būtu jāpaliek grantētam, lai rallistiem ir, kur izpausties. Tāpēc promceļš jārisina pa jauno Maskavas bāni līdz Lēdmanei un tālāk jau caur Madlienu un Ķeipeni uz Ērgļiem. No Taurupes vispār sākās īsta kompete un bauda mopēdu guldīt. Kundze gan pāris reizes čut'ņe knieba sānos, ka par ātru eju, bet riepām ta sāni kaut kā jāatstrādā. Vienītī tur braukt vispābā limonāde būtu. Mīzējnervs gan svīst tad dabūtu. Ir tomēr tie 120 uz tās asfalta čūskas daudz tīkamāki nekā tie 190 uz pilnīgi taisnās un tukšās Maskavas takas. Ērgļu kafijužņiks ļoti labi savu nostāju pret aliem un to kvalitāti demonstrē savā meņjū - visi normālie ali pēc praiskuranta 1,50 (Bauska, Tērvete, Užava), abet cēsinieks - sešdesnt saņi! Braku biezputra un rupjmaizes kārtojums tur ir ekselenti! Atpakaļceļā gan pa taisno caur Suntažiem un Kangariem uz Ropažiem pie Soldžas. Tur līdz vieniem gandrīz atsēdējām un svētdienas vakarā uz galvaspilsētu ripinājām pavisam lēnām. Visi lauki miglā un līdz ar to - arī mans ķiveres stikls. Jābrauc ar paceltu vizieri un acis asarās, neko ātri nepaskriesi.
Te pat nav runa par to vai Grende ir padumja, ka pacēla rociņu pret Žagaru, kura aizmugure ir tāda, ka nekur plašsaziņas līdzekļos alternatīvi viedokļi par notiekošo (pat ne Žagaru kritizējoši, bet vienkārši neitrāli, eg. "Laiks kultūrai") netiek atspoguļoti.
Te runa ir par to, ka skandāls ir nelaikā un nemākulīgs, nav svarīgi vai viņa par kaut ko aizsvilās pati, vai viņu uz kaut ko izprovocēja -- var jau bīdīt sazvērestības teorijas par to, vai tās ir kādas Vienotības pirmsbudžeta cīņas, bet tas nav būtiski.
No Operas kašķa glābiņa nau :(
Vakar sanāca pasēdēt vienā nelielā kompānijā un sarunas lēnām līdz Operai nonāca. Ko klātesošie domā un tā.
Tad nu vakar noformulēju savu viedokli:
- Kašķis tas visnotaļ stulbs un visai nožēlojamā veidā raksturo t.s. "latviešu inteliģenci" un viņiem pietuvinātos;
- Ja Žagars ir tik ģeniāls, gan jau ka viņš zibenīgi pieņems kādus piedāvājumus no ārzemēm un uztaisīs tur tādas izrādes, ka nacionālie bāleliņi aiz kauna zemē līdīs, ka nav pašmāju talantu novērtējuši;
- Kā visnotaļ savtīgam un pragmatiskam ļaužam man vairāk interesē nevis inteliģences, bet gan santehniķa viedoklis un labs noskaņojums, jo bez santehniķa mēs jau pēc dažām dienām slīksim sūdos, kamēr Operas trūkumu daudzi pat nepamanītu;
- Konkrētajā kašķī es vairāk Žanetes pozīciju atbalstu, jo viņai ir pupi!
Baumas
Žanetei Jaunzemei-Grendei esot piedāvātas divas iespējas - vai nu viņa atstāj Andreju Žagaru mierā un pati ir sveika un vesela, vai atceļ Žagaru, bet tad viņai nogriezīs kājas...
Žanete, ne mirkli nešauboties, atteicās no kājām.
Ne visi, bet arī mazie cilvēki lasa Klubu, FHM un Rīgas Laiku, pat tad, ja tas ir pieejams ar sešu mēnešu novēlošanos vietējā bistro. Lasa un izlasa, ka kaut kāds tur superīgais kreņģelis dzīvo tādā šokolādē, ka pārzin visus restūžus, penthaus dzīvokļus klusajā centrā un iepirkšanās nianses Milānā, un vispār ir tik kruts, ka viņa foto būtu jātur atmiņu kladē ne tikai 17 gadīgai jaunuvei, bet gan arī 30 gadīgam gūsteknim, pārņem naids. Tāds neremdināms un gadsimtos neizskaužams šķiru cīņās dzimis naids, kas liek priecāties, ka Tev, Tev draņķi mēs atkal 1905 gadu parādījām un nobalsosim par Grendi.
Jaasaka,ka Bodrum ir perfekta pilseeta ielu muuzikai. Vakar nopelniiju pie 80 liraam triis stundu laikaa, kas ir dizgan tiiri neko. Ja Istanbulaa labaakajaa dienaa man bija 50 liras, sheit ir nenormaalaakaa tuuristu zeme, taadeelj daudzi cilveeki liek cepuree 5-10 liru billus. Tagad plaans ir saspeeleet kaadas 200 liras, ja tas ir iespeejams, bet gan jau, ka ir, 300 buutu perfekti... un tad vnk vairaak nesatraukties par naudu liidz Kiprai.
...Paliksim laikam sheit vismaz liidz pirmdienai. Sanaak, ka taa pilseeta Turcijaa, kura ir muusu galamerkjis , Mercina, ir netaalu no Siirijas robezhas, pashaa apakshaa. Diezgan jautri apjaust, ka esmu aizstopeejis no Riigas liidz Siirijai gandriiz.
APOLLO. Ātrā nogrūšanās pirms aizmigšanas nesniedz īpaši lielu prieku un atņem spēku īstam seksam.
Kontekstā ar tēzi, ka varbūtība, ka atlidos citplanētieši un ieviesīs Latvijā kārtību, ir daudz augstāka, nekā tā, ka Latvijā kārtību ieviesīs Saulkrastu novada dome, ir vērts laicīgi sagatavoties.
Vispār man gribas airēt. Iesēsties kajakā un uz dažām stundām pazust ezerā. Vīrs piekrita uz 2015.gada Jukonu vaktēt bērnus un krastā smērēt maizītes. Nu jau mazā bērna piedzimšanu es nevaru sagaidīt ne tikai tāpēc, ka beidzot atkal būs ērtāk gulēt (pat ja saraustīti), bet arī tāpēc, ka varēšu atsākt kajakot. Viena pati!
bieži vien atceros, kā svētdienas skolā, uz kuru mani aptuveni 12 gadu vecumā bija piespiedušas iet vecmāte (vecmamma) un tēva pusmāsa, skaitīju savu pirmo grēksūdzi. biju sapratis, ka uz grēksūdzi jāsagatavo pēc iespējas vairāk dažādu grēku, tāpēc ilgi stāstīju tam vecajam mācītājam par to, kā spēlēju sliktas spēles (Counter Strike), skatos sliktus seriālus (Teksasas Reindžers, Losandželosas Policija, Renegāts), sliktas filmas (ar Džekiju Čanu, Van Dammi, Švarcnēģeri, utt), neesmu paklausīgs Jēzuliņam, utt. atceros, kā mācītājam šausmās saviebās seja, viņš teica "Vēl esi tik jauns, bet jau šitā spēlējies ar savu dzīvi un tik daudz grēkus taisi" (ar latgalisku akcentu, protams). pēc tam man bija jāiet skaitīt "Esi sveicināta, Marija" ļot, ļoti daudzas reizes. tolaik, kad ilgi bija jātup uz ceļiem, man palika slikti, sareiba galva. skrēju ārā vemt uz Vecrīgas akmeņiem, blakus manai baznīcai. pie baznīcas sēdošās un ubagojošās vecenītes vienmēr ļoti blenza uz mani, kad gāju atpakaļ iekšā baznīcā (gan jau blenza arī, kad skrēju ārā, bet tad domāju par citām lietām). viņas gan jau saprata, ka manī ir sātans. un arī šobrīd es saprotu, es apzinos, ka manī ir sātans. caur mani runā sātans. caur mani izpaužas sātans. tieši sātans uzdzen trauksmi, jo saprot, ka es dzīvoju sūdā. tikai sātans var mums (un man) palīdzēt, tikai sātans spēj mūs dziedināt, tikai sātans spēj mums likt priekā dziedāt un laimē raudāt.
sātan, atpestī mūs no kapitālisma! sātan, atpestī mūs no tehnoloģijām! sātan, atpestī mūs no jobanā, jēzus uzliktā lāsta!
Piezvana jauka tante, lai paziņotu, ka mans draugs atrodas reanimācijā. Tas vēl tā, ne pirmo reizi. Un tālāk seko saldais ēdiens - viņam esot amputēta kāja...
Pizģec, a man ko tagad darīt? Izrubīt uz nakti telefōnu vai pasviest zem mēles Validolu un uz tumbačkas jau laicīgi novietot ožamo spirtu?
Vai tiešām ir par maz ar to, ka viņa brālis jau saldi dus kapos?
Un jā, beidziet puikus ar močiem saukt par orgānu donōriem. Viņi ir tādi paši donōri kā, teiksim, putnu biedēkļi vai vaska figūras muzejā. Viņi ir na stoļka piedzīti ar naglām, skrūvēm un citiem dārgmetāliem, ka es lietoju apzīmējumu - maltā gaļa.
kad kopdzīvē ar vīrieti piedzimst bērns, par sevi var uzzināt visādas interesantas lietas, piemēram, ka tu ne vienmēr esi pēc maijpuķītēm smaržojošs elfu bērns, bet mēdz arī pārtapt par recekļveida briesmoni ar žilešu zobiem un luminiscējošu skābi uz mēles
Novācu kaņepes, ienesu mājā - smaka šausmīga! Ja no tās neapsprāgs visi mošķi, jodi un pesteļi 10 km rādiusā, tā būs pasaules netaisnība.
Cik tieši loģiski ir tas, ka bērnus nelaiž naktī vienus ārā, un arī alkoholu nedrīkst tirgot tieši naktī?
Eiro tuvojas, datorsistēmas žagojas. Gaidiet atgādinājumus par to, ka esat parādā 0.0081918491 Ls un vēl visādus brīnumus.
Tā kā čomam - viņam uz bankas konta ir -0.07 Ls. Vakarā bankas datorsistēma ar sms paziņo, ka konta atlikums ir negatīvs un starpība tiks segta no otra konta. Informējošā īsziņa maksā 0.07 Ls. Atlikums atkal kļūst -0.07 Ls. Nākamajā vakarā bankas datorsistēma ar sms paziņo, ka konta atlikums ir negatīvs un starpība tiks segta no otra konta. Informējošā īsziņa maksā 0.07 Ls. Atlikums kļūst -0.07 Ls...
progress
kultūra ienāk lauku sētā - Talsu autobusos jau gadu ir WiFi.
skaisti, protams, bet - pie esošā bedru/ielāpu stāvokļa (ko daži pēc sena ieraduma mēdz dēvēt par ceļiem) - būtībā nelietojama "fīča".
lasīt ne pārāk, rakstīt ne parāk, online filmas nevelk...
ripe.net rāda LMiemT adrešu kopu.
vai es jau zteicu visu slikto par LMT internetu (ne sakariem)?
tirgo brāķa modemus, maina nelabprāt. labs nets ir tikai pilsētās - laukiem figa.
Rīgā 4M, Talsos 400k, laukos 4K (14k)...
es saku: max, tu pazisti sos cilvekus ?
ne, vins saka- tu gribi ar viniem iepazities? es saku: jaa. Nu, tad mes iepazisimies !
un mes celi pieejam vienai grupinjai un sakam: mes esam stranjieri, mes gribam iegut draugus !
un tad pie nakamas grupinijas, max saka : sandra ir no bbc, vinja velas pajautaat luk ko :...
un tad es: max veic socialo aptauju : vai juus ,,, ?
mees sitaa apstaigaajam visu baaru un visus staavus un visaadaas sarunas iesligam - jaa, un iepazinamaies ar cupu lauzu!
un sanaca vienkarsi labi, arii ta var dariit izraadas !
mes sarunajam tadas glupibas un dazkaart rupjiibas, mes uzvedamies kaa citplanetiesi, kas nekad neko nav dzirdejusi par cilveku uzvedibas likumiem un smalkumiem
un cilveki kauka neviens neatljavas pateikt, ejiet tak d,,, nee, visi bija pieklajigi, daziem gan vaigaa paradijaas sausmas un vini steidza atvadities
Manam miestam velk cauri Eiropas optiku. Skatos un sajūsminos. Trase, redz, bija nosprausta akurāt pāri piecu kaimiņu māju pagalmiem. Es, kā īstens latvietis, jau klusībā berzēju rokas, iedomādamies, cik tur viss būs izrakņāts, aber pļukt! Pirms pāris dienām atbrauca vareni traktori un tādu 10 cm resnu trubu izdūra visiem pagalmiem pa apakšu. Nekādas kārtības, vai ziniet, pēdējo prieciņu laupīja.
mans pēdējais kaķis drosmīgi esot nomedījis kastani, kas citādi noteikti būtu uzbrucis manai mammai.
Pēterburga
Krievija sagaidīja ļoti krieviski - ar apenēm, kas mētājās pa bagāžas lenti lidostā. un ir tā pati sajūta, kas pagājšreiz - lai gan ielas platas, visādi laukumi utt., liekas, ka mājas gāžas virsū cilvēkiem un grib nospiest. nomākt. un aukstums - sajūtās ļoti auksta un cilvēkam nedraudzīga pilsēta. iepriekšreiz likās, ka moš tas aukstums tāpēc, ka patiešām biju te stindzinoši saltā februāra dienā, bet nē, viņš ir permanents. vismaz manās sajūtās. cilvēki ielās krietni drūmāki, nekā Rīgā. un pāriet ielu, pat pie zaļās gaismas, ir izaicinājums. mašīnas sabrauc tik cieši cita pie citas, ka jālīkločo cauri un nedod dies pat to laiku beigsies zaļais.
tā jau interesanti. biju kapos, kuros par ieeju man noplēsa 200 rbļ. rīt paiešos vairāk uz centru.
viesnīca ir monstroza un it kā skaitās centrā. līdz centram-centram gan ir ~5 km. toties viesnīcā ir metro stacija, paliela Prizma, kas strādā visu diennakti un vēl visvisādi iestādījumi. un spriežot pēc skaņām, kas nāk no pagalma puses, te kaukur notiek kaukāds saviesīgs pasākums ar uzrunām un tipisku krievu popmūziku. vispār jau iečekojoties pa foajē grozījās dāmas zelta kleitās utt.
Nospriedu, ka tas ir pārbaudījums un to tēju izdzēru. Bez medus, pliku zaļo tēju. Esmu pārliecināts, ka no manas karmas ir nomazgāts vismaz kvadrātmetrs asiņu, tēja tos pleķus labi noņemot.
No kādiem ingridientiem varētu pagatavot kokteili ar nosaukumu "Saturns aprij savus bērnus"? :)
Sestdien bija forša medību sezonas atklāšana.
Rīts gan bija visai vēss un varēja pat nedaudz nosalt, jo ārā bija tikai ap +2 grādiem. Taču dienas turpinājums priecēja.
Pirmajā mastā nepaveicās man, jo alnis aizgāja garām nedaudz par tālu un pat īsti nebija iespējas izšaut. Nākamajā mastā aļņi atkal bija viltīgāki un aizgāja atpakaļ, kur tos neviens negaidīja. Blakus kolēģis gan bija veiksmīgs un veica trāpīgu šāvienu pa lapsu. Savu iespēju gan laidu garām - lapsa man skrēja pārāk tālu. A stirnas, kuras pienāca mierīgi un tuvu, no rīta sarunājām nešaut. Tad nu vienkārši notēmēju, paskatījos, ka trāpīt mierīgi vajadzētu - stāvošs zvērs, attālums metri 20. Un tad domās tikai uztaisīju tādu bah, bah. Nākamajā mastā vēl tika redzēts alnis, taču tas atkal pārvietojās tur, kur to negaidīja.
Nākamie divi masti gan palika bez redzētiem aļņiem.
Ja iepriekšējā vakarā cerēju, ka nu aļņi ir, vajag tikai nedirsties un visu normāli nokārtot, tad dienas beigās man tas netraucēja būt smaidīgam. Forši pavadīta diena - zvēri ir, laiks foršs. Tas, ka nedomā kā tos zvērus dabūt zemē jau ir cits jautājums.
Pēc tam gan vēl sekoja sabiedriskais darbs. Vajadzēja aiziet pajaukt pāris bebru dambjus, lai samazinātu ūdenslīmeni. Citādāk viss pludo un tur nekas tā īsti pārvietoties nespēj. Viens no dambjiem bija labi sabūvēts - tāds metru augsts. Vienā brīdī, pēc attaisīšanas, pat skatījos, ka tur mierīgi var braukt arī ar laivu, būtu labs kritums un vilnis :D
Ar paša spēkiem joprojām var braukt uz Siguldu un Rīgu, tikai vējš vai auksts, vai migla, bet galvenais jau ir tumsa – no rīta ir tumšs, vakarā ir tumšs. Dažreiz, braucot pa šoseju, man ir sajūta, ka aiz muguras ir kāds spoks vai kas, bet vēl kāds. Minas aizvējā. Atskatīties negribas, jo, nu, ja nu tiešām ir, bet tad garām pabrauc mašīna un uz ceļa un krūmos nozib vien mana ēna, bet to, vai spokiem maz mēdz būt ēnas, es nekad nepaspēju iedomāties, jo ar to pietiek.
Vakar biju StarSpace stārpārtijā, un bija tiešām foršs stārpārtijs. Iepriekš vienmēr grib rasties atrunas nekur nebraukt – patālu, nu ko es tur, ņemtne ar teleskopa vadāšanu, varbūt nemaz neņemt līdzi, nakts vidū atpakaļ, varu taču mierīgi pas'tīties tiešraidi jūtūbē
varbūt agrāk biju nevērīga un nemanīju, bet varbūt tas ir tāds īpašs šīs sezonas modes kliedziens - ~pusmūža vīrieši, kas savus e-talonus nopīkstina nevis izvelkot tos no kabatas, bet pieturoties pie stieņa un ar striptīzdejotājām kaunu nedarošām kustībām cenšoties savu krūškabatu maksimāli pietuvināt aparātam, kurš laikam tādiem jokiem nemaz nav paredzēts, jo reti kuram striptīzpasažierim ir aparāta novietojuma augstumam atbilstošs garums.
Šorīt saule uzausa, kad ar velo rokās karājos Kocēnu estrādes kokā.
Pirms brīža biju iegadījies Salaspils stacijā, tur nācās dzirdēt sirdi plosošu stāstu. Viens jaunietis dalījās pieredzē par padarītajiem darbiem ar otru jaunieti. "Mēs vakar, bļeģ nahuj, sahujārijām dahuja maisu! Piehujārijām pilnus, aizhujārijām ciet, bet tas piderass saka, ka ņehuja nav līdz galam piehujārīts, hujārījām vaļā, bļaģ, un tik pilnus piehujārijām, ka huj aizhujārīsi pēc tam. Dahuja maisu, nahuj. A tas piderass saka, ka ņehuja". Sen neko tādu biju dzirdējis, riktīgi sapriecājos.
Šo otrdien vēlu vakarā, kad grieķi devās mājās pēc kārtējā futbola mača, kādā Pirea rajona bārā izcēlās konflikts starp dažiem fašistiem un anti-fašistiem. Fašisti sazvanīja savus "kolēģus", kas sapulcējās ārpus bāra. Lēš, ka esot bijuši ap 50 cilvēku. Anti-fašisti 6. Tad nu šie 50 pret 6. Plus vēl policisti, kas to visu, kā jau ierstas, skatījās no malas un neiejaucās. Konflikts eskalēja un viens anti-fašists tika nodurts. Vainīgais ir apcietināts un, tavu pārsteigumu, partijas Golden Dawn biedrs.
Beidzot, beidzot sabiedrībā un parlamentā sākas aktīvas diskusijas par to, ka kaut kas taču beidzot ir jādara. Droši vien tāpēc, ka nodrutais ir grieķis nevis kāds tumšādainais nevietējais, par kuru nekad neviens nesatraucas.
Diemžēl diskusijas virzās Golden Dawn partijas aizliegšanas virzienā. Neviens pagaidām nerunā, ka kārtējo reizi policija ir bijusi klāt, bet vienkārši noskatījusies no malas uz notiekošo.
bet mežā divi dzeņi plēšas par vienu koku tieši virs manas galvas un met man visu ko virsū. un saule nāk rādīties. nu kā lai te cilvēks vispār pabēdājas???
Par zīmēm runājot... Reiz atgriežos pie auto un pogāju vaļā durvis, te pienāk milicis jau nu gluži ne, bet policists gan, un stādās priekšā: "Labdien! Inspektors Bērziņš. Vai Jūs zīmēm ticat?"
Nedēļas nogale jāveltī, apmeklējot vienu pierobežas kvadrātu, kur tā saucamais eksperts (patiesībā - patoloģisks melis un slaists) nodeva ļoti nepilnīgu kartējumu. Labums tāds, ka nakšņot varēs Latvijas pusē un nav jāvandās pa Lietuvas internetiem, meklējot apmešanās vietu. Starp citu, kādi viedokļi par ceļu uz Aknīsti - pa kuru Daugavas krastu labāk braukt? Tagad remontē visu un visur, negribas iepērties kaut kādās rindās pie luksoforiem.
Šorīt mūsus autobuss pagalam dīvains. Piebrauc, apstājas, stāv, bet durvis vaļā never.
Mēs, ārpusē stāvošie, neizpratnē veramies uz mēmo šovu, ko mums attēlo iekšā sēdošie. Mūsu pūlītis mēģināja minēt: "Autobusu sagrābuši teroristi. Zvaniet 911...", "Šoferis saindējies ar zivi un zaudējis samaņu. Autobusu vada autopilots. Vai jūsus starpā ir ārsts? Bet kāds ar E klases autovadītāja tiesībām?..", "Lai Pēteris paiet nost, viņš vakar pievēma autobusu un vairs ar to nekad nebrauks! Pārējie pēc tam varēs iekāpt..." Taču neviena no versijām nebija pareiza, un durvis neatvērās.
Tad kāds pamanīja, ka autobusa sānā parādījusies zaļi mirgojoša poga, jūs jau ziniet, no tām, kas "Sezam atveries!", un manītas jaunajos tramvajos. Kā par brīnumu nostrādāja.
Tā nu mēs te tagad braucam, un katrā pieturā atkārtojas viens un tas pats. Tāpēc negaidiet, un sāciet bez manis - darbā būšu vēlu.
enerģijas dzērienu noliktavas sargs Modris neguļ jau 17 naktis , bet vienalga produkcija kaut kur pazūd !!
Pilnībā nokopēts no http://klab.lv/users/elmucis/115790.html
sasmējos līdz asarām.
"Maršruta taksometrs pilns ar pasažieriem, visi klusē un savā nodabā kaut ko domā. Pieturā atbrīvojas vieta uzreiz aiz vadītāja un tajā apsēžas jauna sieviete, apmēram 22-23 gadus veca ar savu 4 gadus veco meitiņu. Viņa sēž ar muguru braukšanas virzienā, ar seju pret visiem pārējiem pasažieriem.
Tikko maršruta taksometrs izkustās, mazā meitenīte sāk činkstēt: "Mammu, nu nopērc
man bārbiju.. Lūdzu, nopērc.." Pie tam, dara to neatlaidīgi un visdažādākajās tonalitātēs. Visiem pasažieriem šī īdēšana jau krietni bija līdz brošai, kad beidzot māmiņa neiztur un asā tonī atcērt: "Nu priekš kam tev bārbija? Tev mājās jau ir trīs bārbijas!"
Šajā brīdī meitenītes stratēģija mainījās. Viņa sapūtās un apklusa. Vēl pēc pāris pieturām dusmīgā balsī ierunājās: "Ja tu nenopirksi man bārbiju, es par tevi kaut ko pastāstīšu vecmāmiņai!"
Māmiņa "nu ko tad tu tādu viņai par mani pastāstīsi?..
Meita "pastāstīšu, pastāstīšu. Es kaut ko redzēju."
Visi pasažieri saausījās un ar aizturētu elpu sekoja, kas notiks tālāk.
Māmiņa "nu un ko tad tu redzēji?"
Meita "es redzēju kā tu vakar tētim bučoji pincīti!"
Maršruta taksometru pāršalca smieklu vētra, sieviete apturēja taksometru, piesarkusi paķēra meitu padusē un izleca ārā no busiņa.
Domājiet ar to viss beidzās? Ne tuvu! Viņas vietā iekāpa vīrietis ar savu apmēram 8 gadus veco dēlu. Visi pasažieri turpināja mocīties smieklu konvulsijās, vīrietis, protams, neko nesaprata un tikai dumji smaidīja. Pēkšņi dēls ierunājas: "Tēti, nu nopērc man zaldātiņus.."
Taksometra pasažieri ierēcās ar divtik lielu jaudu, šoferim bija jāaptur taksometrs, jo viņš no smiekliem nevarēja pabraukt. Kad šoferis bija atguvis elpu un varēja jau parunāt, viņš pagrieza pret salonu savu piesarkušo seju un ar smieklu asarām acīs paziņoja: "Vecīt, tu labāk viņam nopērc tos zaldātiņus - tici man, tā būs labāk!"
Vīrietis ar dēlēnu brauca vēl pāris pieturas, visi pasažieri locījās smieklos, bet viņš skatījās uz pārējiem ar dziļu neizpratni acīs."
incanti, kāpēc cilvēki pie sāpoša kakla taisa Inhalācijas un skalo kaklu ar Sālsūdeni
mani bērnībā tas vienmēr ir novedis no maza diskomforta pie totalitāra pizģeca uz pāris nedēļām
tiesa, tad nevarēja ieliet rīklē spirtu un nokrekšķināties, lūk, arī rīkojāmies kā mežoņi polinēzijā
a visiem tiem, kas ar entuziasmu un pārliecību nelej rīklē spirtu , varu tikai ieteikt tur liet karstu tēju ar citronu un var arī medu
Jauno mācību gadu Latvijas Televīzija ir sākusi ar jaunu spēku un ar jauniem analītiskajiem raidījumiem. 1:1 ir šovs, kura mērķis ir izģērbt intervējamo, tāpēc jaatzīstas, ka bailēs notrīcēju, kad ieraudzīju, ka studijas viesis ir neviens cits kā Latvijas sekssimbols Kirovs Lipmans. Visai intervijai cauri vijas Spriņģes jautājumi „Kāpēc Jūs tā un tā?”, uz ko Lipmans izvalba acis: ”Ko? Pff, muļķības!” Un tad, kad kaislīgā raidījuma vadītāja izvelk dokumentus, kas aplieicnātu to „tā un tā”, Lipmans sāk atcerēties: „Ā, jā, jā, pareizi!”
Inga Spriņģe ir sieviete, kas ne pirmo reizi ir ar pīpi uz jumta, viņa ļoti labi zina, ko grib no vīrieša, tāpēc bez liekiem pātariem uzreiz Kirim prasa, vai viņam ir nauda. Man gan liekas, ka vajadzēja sākt ar kādu ievadjautājumu, piemēram, „Ko lūri?”, bet pie televizora ekrāna jau visi gudri. Nauda ir, tāpēc sarunu var turpināt.
...Tā dzīve vēju appūstajā Liepājā ritējusi mierīgi, līdz uzradies duets „Zaharjins un Stīvens Sīgals”. Piebildīšu, ka intervijas laikā pirmoreiz dzirdēju, kā vispār kāds izrunā Zaharjina uzvārdu. Domāju, ka Inga ar to tika galā diezgan labi. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz džeki sarunā, ka Lipmans atdos akciju kontrolpaketi vairāk neka pusi) tiem abiem jampampiņiem. Kā sarunāja? Nu, nekā īpaši, tie tur pastāstīja, kā dažus pintiķus ir nošāvuši un iemetuši Daugavā, un ar to bija gana, lai Lipmans saprastu: „Jā, šie džeki nenošaus greizi!” Kas bija līgumā? Ai, nekas, Lipmans ir labs cilvēks, tāpēc abiem bandītiem ticējis uz vārda, un Lipmana sievietes intuīcija neko ļaunu nav paredzējusi. Ne pirmo un ne pēdējo reizi raidījumā Kirovs atzīst, ka ir naivs un labticīgs cilvēks, kuru nauda neinteresē, jo viņš mīl cilvēkus. Tāpēc arī Zaharjinam izdevies 21.gadsimta Kārli Skalbi apčakarēt, par ko gan viņš naidu neturot, jo viņš vispār netur naidu. Es jau sāku redzēt, ka pie Spriņģes studija sēž nevis Kiris, bet gan Baltais kaķītis no Skalbes „Kaķīša dzirnaviņām”, kamēr Melnais kaķis uzdzīvo ar maukām. Vispār tas Zaharjins un Sīgals ir tik ļauni cilvēki, ka viņiem ar steigu vajadzētu izdarīt kaut ko labu, kas nemaksā naudu, piemēram, vērsties pret homofobiju vai aicināt cilvēkus biežāk smaidīt.
To, ka Melnais kaķis ir uzdzīvojis ar maukām jebšu Sīgals un Zaharjins ir zaguši naudu no Metamfelurga un laiduši to pa burbuli, Lipmans esot labi zinājis. Par to Spriņģe ir izbrīnīta un lūdz kaķīti ar suņa acīm paskaidrot, kāpēc tad 2008.gadā kad viss jau bijis dirsā) viņš Latvijas Avīzē sacījis, ka jādod tik vairāk naudas tai grimstošajai nāvei. Tur pat nesākas nekādas attaisnojumu birztala - Kirovs pēc īsa apdomu mirkļa 0,0003 sekundes) paksaidro, ka žurnālisti kaut ko vienkārši sajaukuši.
...Atpakaļ pie lietas – ziedoљana Љķēlem un Šleseram. „Ko? Pff, neko neesmu ziedojis,” kā bernudārza audzinātājs, kas ieraudzījis kā mazā Inga beztolkā zog ragavas, nosmej Lipmans. Bet mazā Inga nav uz mutes kritusi un informē, ka tāda informācija atrodama KNAB mājaslapā. „Āāāāāāā, jāāāāā,” atceras Kirovs, kā arī paskaidro: „Jauna partija, jauni cilvēki, vajag palīdzēt!” Viņš vispār ir sirdscilvēks un duraks, jo 2009.gadā AŠ2 vēl aizvien uzskata par jauniem cilvēkiem. Tālāk Kiris ar savām jaukajām suņa ačelēm skaidro, ka citām partijām gan nav ziedojis un neziedos, jo tā Finanšu policija uzreiz tramda. Te Inga atgādina, ka it kā Saskaņas Centram arī kaut kāds ziedojums ir aizripojis, ko pēc neilga brīža apstiprina arī labsirdis ar savu „Āāāāāāāā, jāāāāā”.
brīvprātīgajiem palūdza ielikt roku ledainā ūdenī tādā, kur peld ledus gabali) un turēt cik ilgi var.
rokas turēšanas laikā daļai lūdza visu laiku teikt kādu neitrālu vārdu nu piemēram "galds"). otrai brīvprātīgo daļai lūdza visu laiku teikt kādu lamuvārdu pētnieki neatklāj, kāds bija šis vārds; gan jau ka f).
brīvprātīgie varēja noturēt roku ledainajā ūdenī būtiski ilgāk tad, ja viņi lamājās. lamāšanās paaugstināja sāpju slieksni un paātrināja sirdsdarbību.
lamāšanās ir agresijas akts, kas palaiž vaļā mūsu fight or flight instinktus.
punkts nākamais. tiem, kas ikdienā nemēdza lamāties, lamāšanās palīdzēja četrreiz labāk nekā tiem, kas ikdienā lamājās jeb teica vismaz 60 lamuvārdus dienā).
60 dienā? Es nu gan lamājos bieži, bet līdz šādai normai nevelku pat Internetu ieskaitot.
Ejot cauri kaimiņmājas pagalmam, šodien redzēju kolosālu skatu. Redzami trīs vietējie jaunuļi kaķi, ~4-6 mēneši). Viens guļ izlaidies, otrs mielojas ar milzīgu zivs fragmentu, bet trešais - sasprindzis un sastindzis kā sfinksa vēro otro. Netālu vairākas vārnas, no kurām viena vēro šo sfinksu. The stage is set.
Vārna pielec pie sfinksas, ieknābj pakaļā un pamūk malā. Sfinksa nekustās. Vārna pielec vēlreiz, vēl divas reizes ieknābj, aizlec gabalu tālāk. Sfinksa joprojām bija nekustīgs.
Tālāko neredzēju, nogurums teica, ka jāmeklē savas mājas. Bet skats paliks atmiņā uz ilgu.
Jauno mācību gadu Latvijas Televīzija ir sākusi ar jaunu spēku un ar jauniem analītiskajiem raidījumiem. 1:1 ir šovs, kura mērķis ir izģērbt intervējamo, tāpēc jaatzīstas, ka bailēs notrīcēju, kad ieraudzīju, ka studijas viesis ir neviens cits kā Latvijas sekssimbols Kirovs Lipmans. Visai intervijai cauri vijas Spriņģes jautājumi „Kāpēc Jūs tā un tā?”, uz ko Lipmans izvalba acis: ”Ko? Pff, muļķības!” Un tad, kad kaislīgā raidījuma vadītāja izvelk dokumentus, kas aplieicnātu to „tā un tā”, Lipmans sāk atcerēties: „Ā, jā, jā, pareizi!”
Inga Spriņģe ir sieviete, kas ne pirmo reizi ir ar pīpi uz jumta, viņa ļoti labi zina, ko grib no vīrieša, tāpēc bez liekiem pātariem uzreiz Kirim prasa, vai viņam ir nauda. Man gan liekas, ka vajadzēja sākt ar kādu ievadjautājumu, piemēram, „Ko lūri?”, bet pie televizora ekrāna jau visi gudri. Nauda ir, tāpēc sarunu var turpināt.
...Tā dzīve vēju appūstajā Liepājā ritējusi mierīgi, līdz uzradies duets „Zaharjins un Stīvens Sīgals”. Piebildīšu, ka intervijas laikā pirmoreiz dzirdēju, kā vispār kāds izrunā Zaharjina uzvārdu. Domāju, ka Inga ar to tika galā diezgan labi. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz džeki sarunā, ka Lipmans atdos akciju kontrolpaketi (vairāk neka pusi) tiem abiem jampampiņiem. Kā sarunāja? Nu, nekā īpaši, tie tur pastāstīja, kā dažus pintiķus ir nošāvuši un iemetuši Daugavā, un ar to bija gana, lai Lipmans saprastu: „Jā, šie džeki nenošaus greizi!” Kas bija līgumā? Ai, nekas, Lipmans ir labs cilvēks, tāpēc abiem bandītiem ticējis uz vārda, un Lipmana sievietes intuīcija neko ļaunu nav paredzējusi. Ne pirmo un ne pēdējo reizi raidījumā Kirovs atzīst, ka ir naivs un labticīgs cilvēks, kuru nauda neinteresē, jo viņš mīl cilvēkus. Tāpēc arī Zaharjinam izdevies 21.gadsimta Kārli Skalbi apčakarēt, par ko gan viņš naidu neturot, jo viņš vispār netur naidu. Es jau sāku redzēt, ka pie Spriņģes studija sēž nevis Kiris, bet gan Baltais kaķītis no Skalbes „Kaķīša dzirnaviņām”, kamēr Melnais kaķis uzdzīvo ar maukām. Vispār tas Zaharjins un Sīgals ir tik ļauni cilvēki, ka viņiem ar steigu vajadzētu izdarīt kaut ko labu, kas nemaksā naudu, piemēram, vērsties pret homofobiju vai aicināt cilvēkus biežāk smaidīt.
To, ka Melnas kaķis ir uzdzīvojis ar maukām jebšu Sīgals un Zaharjins ir zaguši naudu no Metamfelurga un laiduši to pa burbuli, Lipmans esot labi zinājis. Par to Spriņģe ir izbrīnīta un lūdz kaķīti ar suņa acīm paskaidrot, kāpēc tad 2008.gadā (kad viss jau bijis dirsā) viņš Latvijas Avīzē sacījis, ka jādod tik vairāk naudas tai grimstošajai nāvei. Tur pat nesākas nekādas attaisnojumu birztala - Kirovs pēc īsa apdomu mirkļa (0,0003 sekundes) paksaidro, ka žurnālisti kaut ko vienkārši sajaukuši.
...Atpakaļ pie lietas – ziedoљana Љķēlem un Šleseram. „Ko? Pff, neko neesmu ziedojis,” kā bernudārza audzinātājs, kas ieraudzījis kā mazā Inga beztolkā zog ragavas, nosmej Lipmans. Bet mazā Inga nav uz mutes kritusi un informē, ka tāda informācija atrodama KNAB mājaslapā. „Āāāāāāā, jāāāāā,” atceras Kirovs, kā arī paskaidro: „Jauna partija, jauni cilvēki, vajag palīdzēt!” Viņš vispār ir sirdscilvēks un duraks, jo 2009.gadā AŠ2 vēl aizvien uzskata par jauniem cilvēkiem. Tālāk Kiris ar savām jaukajām suņa ačelēm skaidro, ka citām partijām gan nav ziedojis un neziedos, jo tā Finanšu policija uzreiz tramda. Te Inga atgādina, ka it kā Saskaņas Centram arī kaut kāds ziedojums ir aizripojis, ko pēc neilga brīža apstiprina arī labsirdis ar savu „Āāāāāāāā, jāāāāā”.
brīvprātīgajiem palūdza ielikt roku ledainā ūdenī (tādā, kur peld ledus gabali) un turēt cik ilgi var.
rokas turēšanas laikā daļai lūdza visu laiku teikt kādu neitrālu vārdu (nu piemēram "galds"). otrai brīvprātīgo daļai lūdza visu laiku teikt kādu lamuvārdu (pētnieki neatklāj, kāds bija šis vārds; gan jau ka f).
brīvprātīgie varēja noturēt roku ledainajā ūdenī būtiski ilgāk tad, ja viņi lamājās. lamāšanās paaugstināja sāpju slieksni un paātrināja sirdsdarbību.
lamāšanās ir agresijas akts, kas palaiž vaļā mūsu fight or flight instinktus.
punkts nākamais. tiem, kas ikdienā nemēdza lamāties, lamāšanās palīdzēja četrreiz labāk nekā tiem, kas ikdienā lamājās (jeb teica vismaz 60 lamuvārdus dienā).
60 dienā? Es nu gan lamājos bieži, bet līdz šādai normai nevelku pat Internetu ieskaitot.
Ejot cauri kaimiņmājas pagalmam, šodien redzēju kolosālu skatu. Redzami trīs vietējie jaunuļi (kaķi, ~4-6 mēneši). Viens guļ izlaidies, otrs mielojas ar milzīgu zivs fragmentu, bet trešais - sasprindzis un sastindzis kā sfinksa vēro otro. Netālu vairākas vārnas, no kurām viena vēro šo sfinksu. The stage is set.
Vārna pielec pie sfinksas, ieknābj pakaļā un pamūk malā. Sfinksa nekustās. Vārna pielec vēlreiz, vēl divas reizes ieknābj, aizlec gabalu tālāk. Sfinksa joprojām bija nekustīgs.
Tālāko neredzēju, nogurums teica, ka jāmeklē savas mājas. Bet skats paliks atmiņā uz ilgu.
Tētis mums pirms kāda laika atsūtīja "labu un pārbaudītu" rīkstnieku (30Ls), lai redzētu, kā mājā sastāv ar āderēm. Slikti, teica, ka esot, un vissliktākais - ka tajā istabā, kur būs bērnistaba, "tur točna nevajag gulēt", tur kādas trīs vai četras krustojas un gultiņas nekādi nevar sabīdīt. Un, tā kā citur nekur vietas nav, tad es jau profilaktiski sāku iejāties vainas apziņā: vecāki briesmoņi, paši iegājuši gulēt tur, kur āderu vismazāk, bet savus bērnus no agras bērnības bendējuši un mocījuši, speciāli uz elles vārtiem guldījuši.
Tas, kā viņam tā rīkste rokās griezās, gan bija iespaidīgi, un kā cilvēks arī atstāja labu iespaidu, nestāstīja nekādas muļķības, tipa jūs tur nazi zem gultas palieciet, lai pārgriež, pīlādžus pakaisiet, u.tml.
Bet aizvakar tēvs pastāstīja, lūk, ko (tādā pašā lietišķā tonī, uz jautājuma zīmes neuzliekot ne tos 30Ls, ne pašu rīkstniecības mākslu): ka šim pašam rīkstniekam visa tā gudrība nāk no vecāsmātes, kas ir bezmaz vai Rīgas slavenākā rīkstniece, visu skolotāja un tā, un ka viņai pirms vairākiem gadiem devuši nokartēt tepat netālu vienu citu gruntsgabalu, kur jau bija māja uzprojektēta, un ka āderu tīkls tai vietā bijis tik šausmīgi blīvs, ka īpašnieki pārdomājuši, zemi pārdevuši ar visu projektu un aizgājuši dzīvot citur. Bet kādus gadus vēlāk tai pašai slavenajai rīkstniecei prasījuši kartēt kaimiņos esošo gruntsgabalu. Viņa nokartējusi, un tad tēvs joka pēc nolicis abas kartes blakus, precīzi savienojot pie robežas. Un nekas tur nav atbildis, pat ne aptuveni, lai gan āderēm, ja reiz tās ir plaisas zemes garozā, pa kurām plūst ūdens, nevajadzētu apstāties pie gruntsgabala robežas, bet iet pāri, vai ne. Un šajā gadījumā arī nevarēja teikt, ka viens rīkstnieks bijis "šarlatāns", jo abus gabalus kartēja tas pats cilvēks.
Tā ka, es domāju, pašļakstīsim profilaktiski to bērnistabu ar svētīto ūdeni, būs okej* :)
darbam ziņu portālā tomēr ir kāds trūkums. kad pēc nostrādāties dienas mazliet izvēdini galvu un ieej vēlreiz internetā kā parasts lietotājs, tikai tad saproti, cik šaurā kastē esi pavadījis iepriekšējās astoņas stundas.
nesen narvesen sasniedza jaunus augstumus pie-kases piedāvājumos - ierastā "varbūt vēl kafiju?" vai "kādu šokolādīti?" vietā pārdevējs jautāja, vai nevar piedāvāt man darbu.
dzīvot kopā ar kādu, kas nav cibā, ir kā turēt mājdzīvnieku
Lūk, un viens no šiem krieviem -- no Karaļaučiem -- klāstīja, kā reiz msjē Nikolajs Kabanovs aizbraucis uz kaut kādām politpārrunām ar krievu polītiķiem. Un pavei, kā noticies. Krievu polītiķi, saprotams, lamājuši Latviju no panckām laukā. Bet msjē Kabanovs, ko domājies, visnotaļ centies aizstāvēties un stāstījis, ziniet, jūs te mazliet maldāties, Latvija nebūt nav tāda fašistu bedre. Un vienam kaismīgam runātājam Kabanovs pat pateicies -- paldies, es speciāli laiku uzņēmu. Viss kārtībā: nepagāja ne piecpadsmit minūtes, bet Jūs mūs jau nosaucāt par fašistiem.
Bijām viegli amuzēti. Izrādās, ka Krievija, lai gan šepat kaimiņos, vispār ir tik ļoti uz citas planētas, ka tur ij tāds Kabanovs šķiet pavisam mērens jaunietis. Skalas un mērogi pārlieku atšķiŗas, līdzīgi kā tajos pastāstos, kā Amerikas mazā kolas glāze Eiropā skaitās slaucenes izmēros.
Cits viedoklis par demograafijas probleemu, ornitologs Maaris Strazds, zzurn. Ir:
l"Taa vietaa, lai mees priecatos, ka Latvija ir viena no retajaam vietaam uz pasaules, kur iedzivotaaju neklust vairaak, taa vietaa, lai domaatu, kaa sso situaaciju saglabaat, musu, es atvainojos, idioti psiho par to, ka ir jaaieved vergi, jo citaadi nav iespejams pardot vairak, razhot vairaak, izcirst vairaak." :-)
No rīta uz ofisu atbrauca kriminālpolicija, paņēma uz nopratināšanu grāmatvedi, aizveda prom, atpakaļ neatveda.
Tagad veči sēž bez avansa...
Pēc ponijfesta es devos uz Groningenu, jo citur būt man īsti nebija kur. Sastapu kārtējo ceļojošo amatnieku un uzzināju dažādas stopēšanas gudrības. Divas no mašīnām, kas mani panēma, bija turki. Abi vispirms prasīja vai man ir ieroči, un vai grasos viņus nogalināt. Senēmuši noraidošu atbildi, turki kļūst ļoti draudzīgi cilvēki. Kā parasti, pie robežas jutos drūmi, jo vakara klāt, un vēl distance priekšā, bet kā parasti, stopēšana sevi atkal pierādīja, un dabūku turkus, kas paši uzprasījās, ko es daru benzīntankā, ā, vajag aizvest, ieroču nav, okei lec iekšā, še, tev turku maize. Aizveda līz durvīm.
Bet visvairāk viņai patīk runāt par pašnāvniekiem — Diāna ilgi un detalizēti apraksta, kā Mišima šķērdis sev vēderu. Kā Hemingvejs šāvies, Cvetajeva kārusies, Cveigs indējies, Cēlans slīcinājies Sēnā, bet Austra Skujiņa — Daugavā. Pat par Āriju Elksni Diānai sakāms kāds atzinīgs vārds, jo viņa, lūk, izlēkusi pa logu.
— Klau, ko tik daudz filozofēt — vai labāk nepamēģināt pašai?
(Guntis Berelis "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem")
statistika
Apollo: No pērn mirušajiem 1,4% nodzērušies līdz nāvei
Ziņas nelasīt. Rodas žults. Ārprātīgs naids. Rokās asiņains motorzāģis. Bez mazākās apdomas zarnas, apakšžokļi, puskājas.
Viņi taču vienreiz mirs, ne?
Vakardien ar draudziņu mincīšus mazgājām. sīkie sušķi mani gandrīz līdz nervu sabrukumam noveda. sākām ar tirjānīti, jo viņš puiks un zinājām, ka izrādīs vislielāko pretestību - ne uz kādiem jūķūba veiksmes stāstiem necerējām. nesaprotu vispār, kur tie cilvēki rauj tos dzīvniekus, kas vannošanos veic pastaigas solītī plunčājot šurp un turp no viena vannas gala uz otru. mītiski radījumi kaut kādi, jo tirjānītis knapi skāris ūdeņus jau skaļi protestēja un solījās saplosīt vannu, draudziņu, mani un visu, kas mums dārgs un garnēt to visu ar world domination and tyranny, pēc kā es beidzu filmēt, nēnē, tas tā maigi sakot, kamera īstenībā lidoja pa gaisu un metos palīgā draudziņam to mazo lohnesa nezvēru noturēt un sašampūnēt. i
"Vētra aiznesa manu ķīmijas skolotāju pāri namu jumtiem, un es nevarēju viņai palīdzēt" (ieraksts manā dienasgrāmatā, 90. gadi)
"Ziniet, es tikai gribētu, lai tajā brīdī man blakus nav kāds latvietis - fašists. Par pārējo, atklāti sakot, man ir nospļauties" (Vladimirs Žirinovskis, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, kā rīkoties vētras laikā)
"Ja arī tiešām būs tik traki, tad es iepriekš gribu pateikties visiem saviem tvitera sekotājiem" (kāda latviešu dziedātāja, uzzinot, ka tuvojas, iespējams, stiprākā vētra pēdējo 230 gadu laikā)
LU biblioteka grib mani nogalināt. Aizmirsu nodot periodiku, tagad pēkšņi saņemu vēstuli, ka kavējuma nauda ir 102Ls!!!!!!!! Par 3 žurnāliem. Vnk, kill me plīz.
Kaķis no rīta vēma ar strūklu - skrējienā. Rezultātā gultas palags, kumode, galdiņs ar skaistu baltu sedziņu un grīda bija vēmekļos. Pozitīvi pirmdienas rītam.
es vispār nespēju asociēt liepāju ar kaut kādām tradicionālajām lietām, ok, es vēl esmu dabūjusi redzēt liepājas dzintaru un survival festivālus, bet viss tas liepājas roks, rožu laukums un ierēkšana par stipro vēju, kas nav liepājniekiem stiprs vējš, man liekas debili. da te neviena rokera vairs nav un gadiem vispār neviens nav bijis un vējš pūš tāpat kā citur un cilvēki arī tādi paši.
Diemžēl vairums "saskaņas" aicinātāju man vairāk izskatās pēc "nolaist līdz mūsu līmenim, un sakaut ar pieredzi". Nu, apmēram kā feministes, kas varētu uzskatīt, ka dzimuma vienlīdzība ir iespējama tikai tad, kad vīrieši tiks piespiesti čurāt sēdus.
Tas, ka vīrietis ikdienā dzīvo kopā un ir gatavs mainīt savus dienas plānus, lai aizbrauktu uz veikalu bērnam pēc gumijniekiem vai man pēc shea sviesta, jo "baigi vajag tieši šodien" ir pāri visiem pasaules komplimentiem. Jo tas ir apliecinājums un pierādījums, ne tikai skaņa.
tas ir tas ar ko es dzīvoju. tas ir tas par ko es reizēm aizdomājos lasot brīvās. tas ir tas, ko es atceros par sevi.
Tukšu komplimentu kalnus. Pirms, pēc, bez sexa. Tukšu vārdu kalnus. Laikam jau patīkamus uz brīdi kamēr tie izskan, bet ātri gaistošus bez reāla apliecinājuma.
Nekad es neesmu bijusi tik kompleksaina kā laikā, kad komplimentus saņēmu katru dienu.
Nekad es neesmu bijusi tik pārliecināta par sevi, kā tagad, kad komplimentu dzirdu retāk kā reizi mēnesī, bet apliecinājumu jūtu ik dienu.
Šī bija arī viena no retajām lietām, kas patika Polijā-lai cik mazs vai liels zemes pleķis katram pie mājas, bet tik rūpīgi apkops - nepārspīlējot-katrā pagalmā bija ģeometriskās figūrās veidoti koki/krūmi - bumbas, konusi, trīsstūri. Sākumā domāju, ka viens ciems sameties kopīgam dārzniekam un tad nu tas visus pagalmus pielīdzina, bet visa Polija tāda-katrā sādžā katra sēta kā uz izstādi sagatavota. Lietuvā un Igaunijā līdzīgi, tikai nav tik izteikti tie figūrveida koki.
Pēc tā brīžiem šķiet, ka Latvietis ne no mērkaķa, bet rukša cēlies. Un par katru sakopto sētu gribas aiz brīnumiem un sajūsmas asaru notraukt.
Bet vispār vienkārša un ārkārtīgi prātīga doma - uzdūros ieteikumam / lūgumam no vietējās policijas un glābējiem atvieglot dzīvi visiem un pievienot telefona adrešu grāmatiņai kontaktu ar vārdu ICE. In case of emergency. Lai, ja tputputpu-kaut-kas, viņi uzreiz zinātu, kā ar kādu sazināties.
mums atkal ir tāds neliels interneta bums. Vispār diezgan liels. Un pavisam nesen Twitteris sāka publiski tirgot savas akcijas (pasākumu sauc par Initial Public Offering jeb IPO). Ja apskatās Twittera akciju cenas, nevar nepamanīt, ka pašā sākumā viņas izķēra kā karstus pīrādziņus. Pēc tam gan sajūsma mazliet noplaka, bet viņas visviens turas jo augstu.
Here's the punchline: Twitteris visu laiku strādājis ar zaudējumiem. Vēl vairāk, tā pilnīgi droši nav skaidrs, kā un cik daudz viņš varētu pelnīt. Investori patlaban liek likmes uz to, ka Twitteris izgudros, kā pelnīt, un ar viņa gana iespaidīgo lietotāju pulku nauda plūdīs straumēm.
Ko darīt? Izskatās, ka būs atkal nepieciešams kalkulators. Tātad šobrīd valdošā koalīcija ir Vienotība, Reformu Partija, Nacionālisti un ČNAP (Čevera Nēģeru Apkarošanas Partija). Opozīcijā ir Saskaņas Centrs un Zaļzemnieki. Ušakovs asarām netic, tātad no viņiem Kasparovam tiek -1. Ko domātu zaļzemnieki? Gan jau uztrauktos tikai par to, vai Kasparovs ir zaļais un lai, dieva dēļ, nav zilais. Tātad no viņiem +1. Kopā 0. Tā kā opozīcijai tāpat nav nekādas teikšanas, tad šī nulle reprezentē ne tik daudz Kasparova cerības, bet gan opozīcijas viedokļa kopējo vērtību. Ķeramies klāt pie valdošās kliķes: Vai Kasparovs ir nēģeris? Nav, tātad +1 no ČNAP. Vai Kasparovs ir no Katalonijas? Nav, tāpēc no Vienotības -1. Vai Kasparovs ir krievs? Ir, līdz ar to -1 no Nac. apvienības. Vai Kasparovam besī Krievija? Neapšaubāmi – no nac. apvienības +1. Vai Kasparovs ir progresīvs, pasauli redzējis, patīk reformas? +1 no RP. => Kopvērtējumā +1, izskatās pēc cerības.
...Un tomēr – ja mēs piešķirtu pilsonību Kasparovam, vai tas nozīmē, ka turpmāk mēs pilsonību tā tīri uz krutuma punktu pamata piešķirsim arī citiem, kā sacītu Iesalnieks, krieviem? Kad Nadežda iznāks no karcera, tad tai arī? Es pati, ja godīgi, to pilsonību izdāļātu pa labi un pa kreisi, ņemot vērā pretendetu videnes atzīmes un spējas latviešu valodas gramatikā, nevis viņu nacionālo izcelsmi, bet es ticu, ka sabiedrības vairākums nebūtu manā pusē. Varbūt mums tomēr atkal vajag izmainīt pilsonības piešķiršanas likumu un ņemt piemēru, teiksim, no Brunejas, kur par tās pilsoni var kļūt vienkārši tur piedzimstot, un nekā citādi.
mazs kviziņš.
kuŗā valodā (dialekts nav jānorāda) šis ir legāls teikums:
eē iā eō
?
UPD.
Tulkojumā latviski:
es arī mācos ā klasē.
UPD'd.
Jaunnorvēģiski:
Eg er i a, eg óg.
Būkmōlā:
Jeg er i a, jeg også.
Ko tev tāds skābs ģīmis? Zems pH?
...Šodien bio laborā medījām mikroorganismus - gan gaisā, gan uz rokturiem, gan kanāla ūdenī (pēc ziņām, ka no turienes izvilka līķi, ir cerība uz daudz dažādām kolonijām), un likām šos baroties. Pēc nedēļas skatīsimies, kas izaudzis būs
Jautra vadītāja, jautri labori :) Divas šodien gūtās bioatziņas:
1. Ja neiet kā vajag - jāpagaida!
2. Nemazgājot traukus var tikt pie bioloģiskiem jaunatklājumiem.
Personiskā pieredze nav prezis, lai to mēģinātu uzstiept citam, īpaši, ja viņam nestāv.
Tāpat D-pils tramvaji lielākoties ir kaut kādas svētās šausmas, briesmīgi braucoši zārki, kādus pēdējo reizi atminos redzējis Dņepropetrovskā pirms kādiem 5 gadiem. Tiesa, ir daži tādi pagalam mīlīgi tramvaji, kas, cik nojaušu, ir vienos gados ar kosmosa kuģi Vostok. Tiem ir tikai divas durvis, viena lampa priekšā, tādas jaukas zupas bļodiņu lampas pie griestiem un patīkami siltā kvēlspuldžu gaisma (acīmredzot viņiem ir rezerves). Būtu pat romantiski, ja nebūtu visu laiku jāuztraucas, vai nenolūzīs sēdeklis. Bet nu katrā ziņā -- ja Daugavpilij ir kaut mazākā nojausma par savām labākajām īpašībām, šo tramvaju viņiem vajadzētu glauni atjaunot (nolīgstiet par konsultantiem tos pašus jauniešus, kas pārtaisīja Rotko centru, viņi saprot, kā atjaunot, bet nesaķērnāt vecas lietas) un laist braukāties ar viņu kā ar īpašo retrotramvaju. Tomēr es īpaši nesacerētos: Daugavpils savus vecos tramvajus plāno nomainīt ar jauniem Baltkrievijā ražotiem tramvajiem, kas tik tiešām izskatās pēc Baltkrievijā ražotiem tramvajiem. Tas ko stāsta par viņu tramvaju uzņēmuma gaumi.
Bet nu jā, ceļojuma augstākais punkts tik tiešām bij iestāde "Artilērijas pagrabi", kas ir D-pils latviešu klubs. Tur apkalpo tikai latviski, dīdžeja pleiliste izbeidzas līdz ar 1999. gadu, visur sasietas sarkanbaltsarkanas lentītes un visu pārējo alu ātri izpērk, tādēļ jādzeŗ, ak šausmas, Cēsis. Un pēc tam jāplēš glāzes, jo Cēsīm jābūt satriektām lauskās. Latviešiem pilnvērtīgai izklaidei nepieciešams justies mazliet apspiestiem, lai izklaide nebūtu vienkārši izklaide, bet gan nācionālās pretošanās akts. To D-pils piegādā pilnā apjomā, un apspiestā minoritāte izdarās tieši tā, kā varētu sagaidīt no apspiestās minoritātes. Vēl piebildīšu, ka nu es zinu, kā izskatās tautu (un subkultūru) draudzība -- ļaudis ar gaŗiem matiem un bez matiem, ar pamatīgu lieko svaru un bez, treniņbiksēs un zābakos -- visi draudzīgi lēkā vienā lielā pūlī. Tāpat es ticu dzimumu vienlīdzībai, tāpēc mani vienmēr mazliet tracina, ka homoerotisma izpausmes starp sievietēm skaitās sociāli pieņemamas, bet starp vīriešiem nē. Lūk, D-pilī tā nav.
Ā, un 6. decembrī Art pagr spēlēs ansamblis G. Ja jums vēl vajaga iemesla, kāpēc aizbraukt uz D-pili, šis būtu lielisks iegansts. Jo lai nu kāds, bet gaŗlaicīgs D-pils apmeklējums neizvērsīsies gan, paliks atmiņā un varbūt pat patiks.
Un, protams, paldies pārējiem cibiņiem-pļēguriem, tā tik turpināt!
Kauč kā šodien iedomājos par ļaužiem, kuri visskaļāk un visaktīvāk apkaro homoseksuālistus. Kauč kur bija izpētīts un rakstīts, ka patiesībā liela daļa no šiem aktīvistiem paši ir latentie homoseksuālisti, kuri no savas orientācijas baidās, baidās arī ka apkārtējie to varētu pamanīt, tādēļ ar noliegumu diezgan pamatīgi pārspīlē.
Līdzīgi varētu būt arī ar citām jomām - latentiem slepkavniekiem nepatiku izraisa citi, kuri arī varētu nogalināt, lai arī to varbūt darītu tikai noteiktos apstākļos un pienākuma, nevis patikšanas pēc. Bet latentajam to grūti saprast un viņš savas sajūtas projecē uz citiem un izdara secinājumu - ahā, tiem citiem gribas nogalināt!
Līdzīgi varētu būt arī ar aktīvajiem nacionālisma noliedzējiem. Starp citu, Izraēlā reiz bija pētījums, kas parādīja, ka vienas labas tiesas palestīniešu ultra-aktīvistiem ir ebreju asinis iepriekšējās paaudzēs. Laikam jau vēlme to noliegt viņiem liek būt "lielākiem katoļiem par pašu Pāvestu".
Vakar biju centrā skatīties salūtu. Jau kādus gadus 7 salūtus skatījos no Pārdaugavas puses vai citādi attālināti. Šogad draugu samusināta aiztesos uz centru.
Vairāk tā nedarīšu. Milzīgi pūļi, piedzērušies krievu jaunieši, cilvēku simti man riņķī, bet himnu dziedāja labi ja 1%, bez tam, kamēr dziedam aiz muguras ausī kāds bļauj "Zajebis, bļ..., nah...". Sanāca svinīgums ar sakostiem zobiem. Šādos pasākumos man gribētos, ka, ja ne pasēž mājās, šie nedaasimilētie nelojālie atsaldeņi, tad vismaz žaunas tur ciet, vis-maz (!) valsts himnas atskaņošanas laikā.
Latvieši..:
Daudz dzer
Daudz pīpē
Grib seksu 24/7
Brauc ātri ar auto
Ir pārāk spontāni
M. novērojumi. Nav ko teikt:))
Un tas BIJA kruti, tumsā no visa spēka airēt pret plīstošajiem viļņiem, pret straumi un vēju, dabūt sejā tonnu ūdens, ēst saldējumu zem Bastejkalna tilta Prezidenta runas laikā, skatīties salūtu, sēdēt ar totāli slapju dibenu laivā un vēlēties, kaut tas nekad nebeigtos!!!! Un turpceļā lidojām kā lidmašīna. Un atpakaļceļā dziedājām par dzelteno zemūdeni.
Kad Latvijā tika izsludinātas oficiālās trīs sēru dienas un atcelti izklaides pasākumi, godinot 54 Maksimas traģēdijā bojāgājušo piemiņu, pirmajā mirklī man kā latvietei tā likās visorganiskākā, visdabiskākā lieta - klusas, skumīgas mūzikas fonā noraust pa asarai un gremdēties pārdomās par visa pastāvošā traģisko īslaicību un par neparedzamo Likteni, kura priekšā mēs esam niecīgi pīšļi un putekļi. Bet tad es mirkli apstulbu un pārjautāju vīram: "Vai Filipīnās [pēc, iespējams, spēcīgākās vētras, kas jebkad skārusi sauszemi, - taifūna Jolanda, kurš tikai nesen, 7.novembrī, saskaņā ar oficiālajiem datiem nogalināja 5235 (pieci tūkstoši divi simti trīsdesmit piecus) cilvēkus] tika izsludinātas oficiālas sēras - atcelti šovi, izklaides pasākumi, reklāmas medijos u.t.t.?" Šāds jautājums savukārt pilnīgi apstulbināja manu vīru: Ko? Kā? Tas ir kā - apturēti šovi? "Tādi nu bezsirži mēs esam," atsmēja vīrs. Taifūnu, zemestrīču un citu dabas stihiju, kā arī cilvēku izraisītu katastrofu, piemēram, terorisma aktu un ķīlnieku sagrābšanas drāmu ar lielu upuru skaitu bieži piemeklētajām Filipīnām Jolanda bija milzīgs šoks. Visa valsts šausminājās, lūdzās katrs savus attiecīgos dievus (katoļi u.c. konfesiju kristieši savējo, musulmaņi - savējo), zumēja kā bišu strops; tauta vienojās palīdzības organizēšanā cietušajiem un atbildīgo par katastrofas seku likvidēšanu un glābšanas operācijām lamāšanā. Bet sērot tādā izpratnē, kā to pazīstam mēs, pilnīgi noteikti ne tuvu nesēroja. Bļaustīgie TV šovi ar uzmācīgām reklāmām griezās kā griezušies, karaokes bļaustīklas trokšņoja kā trokšņojuši, un vispār filipīnieši bija tie paši mūžam dzīvespriecīgie, jautrie atkarībā no vērotāja garastāvokļa konkrētajā brīdī ārkārtīgi kaitinošie vai neizsakāmi apbrīnojamie ļaudis.
Mūsu latvietes un filipīnieša septiņus gadus ilgstošā laulības dzīve ir visnotaļ politnekorekta. Mēs uz pilnu klapi mēdzam ironizēt gan viens par otra, gan kopā katrs par savējām nacionālajām un rases īpašībām. Ironija un pašironija gāja vaļā arī Maksimas traģēdijas dienās un naktīs. "Tu taču saproti, dārgais, - es nevaru tagad darīt to, to vai to, jo man tagad jāsēro," tā latviete. "Labi, labi, ej, mīļā, izsērojies, cik vien spēka," saprotoši svētību dod novārtā pamestais filipīnietis. Un latviete, pasmējusies par sevi, iet un nododas pilna laika sērošanai ar'.
Tikai šeit, mūžam jestrajās Filipīnās dzīvojot, esmu ieraudzījusi, cik savāda ir latviešu sērošanas kultūras un tās elementi. Un cik īpaša. Žēlabainā gauduļošana viena pati varētu izraisīt neizpratnes pilnu vīpsnu citas kultūras pārstāvim, taču kopā ar svecīšu gaismiņu un ziedu jūru tas ir neizmērojams un vienreizīgs skaistums. Pilnīgi noteikti eksportējams.
bet ir taču arī apdrošinātājs
un ergo saka, ka tagad samaksās apdrošināšanā miljonus naudas
tobiš, viņu pārstāvis taču arī visu šo ēku bija izšņakarējis, pirms viņu apdrošināt - un beigās apdrošina uz pilnu klapi
tātad viss kārtībā?! vai es kaut ko neierubījos
- ceru, ka apvainojies?!
- jā, dedzinu Tavas fotogrāfijas!
- Tev ir manas fotogrāfijas???
- jā! bakstu ar sērkociņa liesmu tačskrīnā!
satori un ziedotāji
Mjā.. ja iepriekš pret satori man bija vienaldzīgi neitrāla attieksme, tad tagad.. nu nezinu.
Neoficiāli avoti Pietiek ir informējuši, ka biedrības fantastiskie panākumi finansējuma piesaistē izskaidrojami ar vairākiem apsvērumiem. Šī struktūra, pie kuras pamatiem stāvējis arī labi zināmais Edgars Jaunups, nodarbojoties arī ar labiem darbiem (piemēram, nupat tā izdevusi Ilmāra Šlāpina grāmatu par jauno latviešu valodu).
Taču vienlaikus biedrība kalpojot gan kā veids, kā "ieinteresētiem uzņēmējiem civilizētā veidā" nodot finansējumu "vajadzīgajiem cilvēkiem" politiskajās aprindās, gan arī kā struktūra, ar kuras palīdzību uzturēt virkni mākslinieciski un kulturāli noskaņotu "meiteņu", kuras ar finansētājiem saista tuvākas attiecības.
"Maxima" vēlme atsaukties uz kaut kādu mistisku iekšēju instrukciju ir apsveicama :) Man vajadzētu izdot dzīvoklī instrukciju, ka drīkstu katru piektdienu nopludināt kaimiņus, un ja kāds ko saka, ka tā gluži nedrīkst - bet mana iekšējā instrukcija atļauj!
Zin, kas ir ar to signalizāciju...
Visi skandē TV, ka tā reagē uz dūmiem un putekļiem.
Taču, kā pieredze rāda, tā ļoti labi reaģē arī uz ūdeni. Par to nezkāpēc neviens nerunā.
Tā ka, ja jumts tecēja, tad nav brīnums, ka signalizācija auroja.
Un tāpēc arī nav brīnums, ka tai sen neviens uzmanību nepievērsa.
„Delfi” aculiecinieks raksta: "Vakar, 24.11.,kad atskanēja sirēna veikalā 'Maksima" Valdeķu -10,2.stāvā,kur ir veikals 'Humana', tā nebija dzirdama. "Maksimas' darbinieki brīdināja visus 2.stāva kolēģus. Veiksmīgi un ātri cilvēki pameta telpas. Taču veikala "Humana 'vadītāja telefoniski aizliedza pārdevējām pamest telpas,kamēr nebūs kasē saskaitīta nauda. Es jau steidzos prom,kad izdzirdu šo pavēli,jo telefons bija ieslēgts skaļā ,ārkārtas režīmā.
lazdonas piens - tas ir kaut kas apbrīnojams
pirms stundas nopirku spicē lazdonas kafijas pienu ar šodienas fināldatumu, konstruēju rīta kafiju, bļa, viņš atkal ir skābs
nesu atpakaļ mainīt, nu, bez škandāliem un mierīgi (pie tam čeku nepaņēmu), spicē personāls ir pretīmnākošs, pienu apmainīja
un saka - ā, šodienas datums? nu jā, ar lazdonu tas nav pirmoreiz
te man acis lēnām iegāja gleznotāja oskara kokoškas sarkanā kubisma periodā
a es agrāk domāju, ka es viens tāds lūzers, kuram lazdonas piens ir visur saskābis - gan rimčikos, gan piemājas kazuālajos veikalos
gribēju jau ieteikt iegādāties normālus ledusskapjus
bet pēkšņi es sapratu - ka viņš atļautā termiņa pēdējā dienā laikam VIENMĒR ir skābs
tas, protams, ir apbrīnojami, ka labi zinot šo problēmu, veikali ar lazdonas produkciju uztur vispār kādus sakarus
-Čalīt, viņai jau ir džeks.
-Nu un.. hoķī vārtos ir vārtsargs, bet tas nenozīmē, ka nevar iemest ripu vārtos.
